Ziņas no biznesa

Cik liktenīgs būs 15. decembris

Akciju sabiedrībām "Liepājas cukurfabrika" un "Jelgavas cukurfabrika" šonedēļ jāpieņem ārkārtīgi svarīgs lēmums – 15. decembris ir termiņš, kad var iesniegt pieteikumu procesam par uzņēmumu restrukturizāciju.

Plašsaziņas līdzekļos šajās dienās parādījās Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) veiktais pētījums.

Pētījumā neparedz ilgtspējīgu attīstību

Tajā izteikts secinājums, ka cukura nozare Latvijā tuvākajos gados nespēs turpināt darbību un, no ekonomiskā viedokļa raugoties, racionālākais ir to slēgt. Turklāt izdevīgi būtu pārtraukt cukurbiešu audzēšanu jau ar 2007./2008. gadu, tas ir, nākamo sezonu. Jo vēlāk šis lēmums tiks pieņemts, jo mazāks būs restrukturizācijas fonda apjoms. Aptuveni rēķinot, katrs lēmuma atlikšanas gads nozarei izmaksātu zaudētus 20 miljonus eiro (14 miljoni latu). Šādus aprēķinus sniedza LVAEI Lauksaimniecības attīstības un ekonomisko attiecību nodaļas vadītājs Andris Miglavs.

Pētījumā skaidrots, ka nozare ilgtspējīgi nespēs pastāvēt vairāku iemeslu dēļ – Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir zemāka cukurbiešu vidējā ražība, Latvijas cukurfabrikām ir mazas ražošanas kvotas, tāpat strauji palielinās gāzes un darbaspēka izmaksas. Tomēr galvenais faktors ir aizvien lielāka konkurence un prognozējamais cukura cenas samazinājums.

Nenoteiktība traucē plānot nākotni

Kāds noskaņojums šajā situācijā ir zemkopjiem, kuri audzē cukurbietes? "Bauskas Dzīve" uzklausīja rajonā un Latvijā lielākās cukurbiešu audzētājas – SIA "Uzvaralauks" – valdes priekšsēdētāja vietnieku Agri Mustermani. Viņš 8. decembrī piedalījās sarunās, kas bija organizētas Zemkopības ministrijā, kur situāciju vērtēja audzētāji un pārstrādātāji, kā arī ierēdņi.

A. Mustermanis stāsta: "Sapratu, ka ministrija ir vidutāja, nevis lēmuma pieņēmēja, par nozares turpmāko likteni jāizšķiras fabrikām un cukurbiešu audzētājiem. Mūsu sabiedrībai šis ir ļoti svarīgs brīdis. Kādēļ? Lai turpinātu cukurbiešu audzēšanu, nākamajā sezonā jāgādā jauns kombains un iekrāvējs, arī jauna sējmašīna. Tie ir milzīgi ieguldījumi, kurus nevaram atļauties, ja nav skaidrības, cik ilgi varēsim audzēt cukurbietes. Nepieciešami vismaz četri gadi, lai jaunas tehnikas iegāde būtu izdevīga. Grāmatvedībā pašlaik tiek veikti detalizēti aprēķini, ņemot vērā iespējamās cenas un izmaksas. Diskutablākais ir cukurbiešu cena, jo šai kultūrai nepieciešami lieli materiālie resursi, bet līdz šim gadam peļņa bija pietiekami liela. Izskatās, ka šajā sezonā tā būs ievērojami mazāka, bet tomēr būs.

Nozares likvidēšana skars ne tikai lauksaimniekus. Ja tā notiks, tad laukos atkal samazināsies darba vietas. Būs jāpārkārto augu seka uz divām kultūrām – graudaugiem un rapšiem –, kas mūsu klimatiskajos apstākļos arī nav izdevīgi un droši. Audzētāji ir tikai viens posms garajā ķēdē, kurā iekļaujas pārstrādātāji, tehnikas, ķimikāliju, minerālmēslu tirgotāji."

SIA "Lielmežotne" direktors Edgars Cielavs uzskata: "Cukurbiešu audzētājiem ar pārstrādātājiem vajadzīgs ilgtermiņa līgums, vismaz uz pieciem gadiem. Mūsuprāt, sakņu iepirkuma cena nevarētu būt zemāka par trīsdesmit latiem tonnā."

Liepājā plāno strādāt vismaz četrus gadus

Akciju sabiedrības "Liepājas cukurfabrika" agronome Anita Žodziņa sacīja: "Līdz otrdienas, 12. decembra, priekšpusdienai bijām apzinājuši aptuveni 70 procentu zemnieku. Gandrīz visi vēlas turpināt cukurbiešu audzēšanu. Mūsu uzņēmums nākamajā sezonā nesola augstāku samaksu par 20,93 latiem. Eiropas Savienības kompensācijas summa ir 8,65 lati par tonnu. Esam izstrādājuši nozares lielo līgumu, kas paredz fabrikas darbību vēl četrus nākamos gadus. Savukārt katru gadu domāts slēgt tā saukto mazo līgumu."

Liepājas cukurfabrikas ģenerāldirektore Valija Zabe uzskata: "Mums kā jau latviešiem, līdzko redzama naudas dalīšana, parādās vēlēšanās tikt pie lielākas summas. Ja arī cukurbiešu nozari salīdzina ar grimstošu kuģi, tad jāskatās arī kāda reāla izeja, nevis jādara viens – tas jāpamet. ES cukura reformas scenārijs nav tāds, kā bija iecerēts. Manuprāt, pārstrādes uzņēmumiem smagākais būs nākamais gads. Ja runā par iespējamo restrukturizāciju, tad fabriku neapmierina iespējamais naudas sadalījums – 35 procenti zemniekiem un pārējais pārstrādātājiem. Šāda attiecība nenodrošina to milzīgo izmaksu apmēru, kāds paredzams ēku nojaukšanai, sociālās programmas īstenošanai."

Akciju sabiedrības "Jelgavas cukurfabrika" valdes priekšsēdētājs Jānis Blumbergs ir norādījis, ka turpināt darbu, balstoties tikai uz "labu gribu", nebūs iespējams. Tāpēc pārtraukt nozares darbību, viņaprāt, būtu racionālākais un reālākais ceļš.

Baltā cukura kvotas apmērs ir svarīgākais

Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācija apzinājusi zemniekus, lai noskaidrotu viņu domas par nozares pastāvēšanu. Asociācijas izpilddirektore Aija Ukše stāsta: "Saņemtās anketas apstiprina zemnieku vēlmi audzēt cukurbietes. Ekonomiski mazāk vai vairāk izdevīgi tas ir gadījumā, ja Latvijai tiek saglabāta pašreizējā cukura ražošanas kvota. Ja ir samazinājums, par ko ir izskanējušas runas, tad nozares pastāvēšana ir gaužām apdraudēta. Tādā gadījumā ir jābūt iespējai cukurbiešu audzēšanu ar kaut ko aizvietot. Par to mēs arī runājām Zemkopības ministrijā."

Cukurbiešu nozares līdzjutējs joprojām ir Sergejs Kataņenko, kurš ilgāku laiku bija firmas "Strube Dieckmann" pārstāvis Latvijā. Viņš izteica savas pārdomas: "Runas par cukura cenas pazemināšanos ir apšaubāmas. Protams, reformas sākuma četri gadi gan pārstrādes uzņēmumiem, gan audzētājiem būs smags pārbaudījums. Manuprāt, to ir iespējams izturēt, savstarpēji vienojoties."

Kaimiņvalstīm jārisina tā pati dilemma

"Bauskas Dzīve" sazinājās ar kaimiņzemes Lietuvas Marijampoles cukurfabrikas galveno agronomu Gintaru Balni. Viņš stāsta: "Domāju, nākamgad strādāsim, kaut arī viena daļa zemnieku, kam ir mazas platības, pārtrauks audzēt cukurbietes. Savukārt ir tādi, kuri uzņemas to darīt lielākā apjomā. Par tālāku nākotni mums nav īstas drošības, tas viss saistīts ar cenām. Mūsu fabrikai baltā cukura ražošanas kvota nākamgad ir 20 860 tonnu. Zinu, ka Polijā ir vēl mazāki pārstrādes uzņēmumi. Manā rīcībā nonākusi informācija, ka poļu zemnieki grib turpināt audzēt cukurbietes, cerot izturēt pašreizējo ES spiedienu. Nākotnē tomēr varētu būt labāk. Pašlaik to gan nav iespējams droši paredzēt."

Marijampoles fabrika ir izstrādājusi projektu, lai sāktu bioetanola ražošanu gan no graudiem, gan cukurbietēm.

***

Skaidrojums

Teorētiskās iespējas tālākai rīcībai:

- nozare turpina darboties tik ilgi, cik tā ar pašu spēkiem varētu izturēt. Faktiski tas nozīmē, ka jau 2008. gadā netiks audzētas cukurbietes un cukurfabriku darbība tiks pārtraukta;

- valstij iesaistīties nozares uzturēšanā. Tomēr faktiski tas nozīmē vērā ņemamas finansiālas saistības un ES konkurences principu pārkāpšanu;

- nozares "brīvprātīgā" likvidēšana. Tas nozīmē to pašu darbības pārtraukšanu 2008. gadā, tikai cukurbiešu cukura ražošanā iesaistītām pusēm saņemot kompensācijas no ES Restrukturizācijas fonda. Šādā gadījumā visizdevīgāk ir pieteikties veikt restrukturizāciju 2007./2008. cukura gadā.

(Izraksts no Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta pētījuma par cukurbiešu cukura ilgtermiņa ražošanas iespējām Latvijā)

Bauskas dzīve