Pieredze

Gudri saimniekojot mežā, tā īpašnieks var gūt ekonomisku labumu savas dzīves laikā

AgroPols
07.12.2015

Neskatoties uz to, ka Latvija ir mežiem bagāta zeme - mežs ir viens no mūsu galvenajiem resursiem un klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, un meža produkcija ir starp redzamākajiem eksporta produktiem, - joprojām nākas saskarties ar stereotipiem, ka no meža nav iespējams gūt ekonomisku labumu cilvēka mūža laikā. Protams, ja cilvēka mūžs ir aptuveni 70 gadu un arī mežs aug tikpat ilgi, var rasties tikai loģisks jautājums, kāpēc lai cilvēks nodarbotos ar mežsaimniecību? Taču, gudri saimniekojot - stādot labu stādmateriālu, savlaicīgi un pareizi kopjot jaunaudzes, ikviens meža īpašnieks var arī pats gūt materiālu labumu no paša stādītā meža. Turklāt tas sniedz arī pievienoto vērtību un lielāku pienesumu gan reģiona, gan Latvijas ekonomikai.

Jānorāda, ka mūsdienu sociālekonomiskajā un politiskajā situācijā ikviens jauns bizness un darba vietas ir valsts attīstības pamatā. Lielāko pienesumu sniedz meža nozares eksports, tāpēc meža nozare viennozīmīgi ir mūsu Latvijas stabilitātes pamats, kas ir jāattīsta vairāk, izmantojot nozares resursus. Turklāt es esmu dzīvs piemērs tam, kā, pareizi un efektīvi kopjot mežu, ir iespējams iegūt koksni paša dzīves laikā. Deviņdesmito gadu sākumā es sāku saimniekot uz 12 hektāriem zemes, tagad man pieder jau aptuveni 300 hektāru, no kuriem 165 hektāri ir mežs. Jāpiebilst, ka es stingri pieturos pie viedokļa, ka ikviens zemes stūrītis ir jāapsaimnieko un lauksaimniecības zemi, kurā nevaru audzēt graudus, izdevīgāk ir apmežot, nevis atstāt novārtā un aizaudzēt ar krūmiem.

Tādēļ lielu daļu sava meža esmu stādījis uz neapstrādātas lauksaimniecības zemes - kopumā apmēram 40 hektāru. Turklāt šis mežs ir reģistrēts kā plantāciju mežs, kas dod iespēju pašam pieņemt lēmumu par to, kad es mežu retinu un kad zāģēju, attiecīgi man nebūs jāgaida 70 gadu, lai iestādītos bērzus varētu nozāģēt un iegūt kokmateriālus. Tagad es pirmo "ražu", retinot jaunaudzes, varu iegūt jau pirmajos 10 līdz 15 gados.

Viena no svarīgākajām lietām, saimniekojot mežā, ir retināšana. Ja mežu regulāri un pareizi retina, tad var sasniegt daudz ātrāku un kvalitatīvāku meža audzēšanas aprites ciklu. Tāpat ne mazāk svarīga ir arī augsnes sagatavošana. Protams, veicot pirmos stādījumus, man nebija šodienas zināšanu, līdz ar to meža kopšana bija daudz grūtāka nekā tagad. Šo gadu laikā esmu sapratis un novērtējis augsnes sagatavošanas nepieciešamību. Sākumā man bija problēmas, stādot stādus bez augsnes sagatavošanas, bet tagad pilnīgi droši varu teikt, ka, tos stādot augsnē, kura ir atbilstoši sagatavota, var ieekonomēt savu laiku vēlākai stādu kopšanai un gūt labāku rezultātu.

Jāpiebilst, ka šo gadu laikā arī stādi ir kļuvuši daudz augstvērtīgāki un ģenētiski labāki. Piemēram, patlaban varu iestādīt bērza stādu ar uzlabotu sakņu sistēmu, kurš ir jau teju viena metra augstumā. Protams, šāda veida stādi ir dārgāki, bet, saimniekojot ilgtermiņā, ir iespējams ekonomēt uz audzes kopšanas rēķina, jo divu gadu laikā bērzs izaug cilvēka augumā. Līdz ar to tiek ekonomēts paša darbs un laiks.

Visbeidzot jāatzīst, ka bieži vien mani pārsteidz izveidojusies situācija Latvijā - cilvēki appļauj savas lauksaimniecības zemes, lai iegūtu platību maksājumus, taču patiesībā nerada nekādu pievienoto vērtību. Šogad pēc zāles smalcināšanas aizlieguma īpaši var redzēt, ka pa visu Latviju pļavas pilnas ar siena ruļļiem, bet diemžēl Latvijā nav tik daudz lopu, kas šo sienu ēd. Tādēļ rodas pavisam vienkāršs jautājums - vai nav labāk apmežot šo zemi, kas lauksaimniekiem nav vajadzīga? Mežs dod cilvēkam daudz vairāk nekā tukša un nekopta pļava.

Informāciju sagatavoja Artis Vaivods, saimniecības "Vanagi" īpašnieks.


AgroPols

x

Paroles atgadināšana