Pašvaldībās

Zemgales nākotne - apdzīvotās pilsētās un laukos

Zemgales Plānošanas reģionā (ZPR) beidz izstrādāt divus jaunus, aktualizētus reģiona attīstības pamatdokumentus - Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam un Attīstības programmu līdz 2020.gadam. Tādējādi tiek īstenota viena no iestādes pamatfunkcijām, proti, atbilstīgi savai kompetencei, ZPR nodrošina reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, uzraudzību, pašvaldību un valsts pārvaldes dažādu iestāžu sadarbību.

Minēto dokumentu izstrāde sākās jau gada sākumā ar Norvēģijas finanšu instrumenta finansiālu atbalstu projektā "Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana". Darbā iesaistīts liels skaits Zemgales visu pašvaldību plānotāju un nozaru speciālistu, kā arī ārpakalpojumu sniedzēju un ārzemju ekspertu. No marta līdz septembrim, iesaistot arī plašāku sabiedrību, intensīvi strādājušas reģionā izveidotās profesionāļu darba grupas tādās nozarēs kā izglītība, enerģētika, transports, uzņēmējdarbība, tūrisms, vides aizsardzība un sociālā sfēra.

Kopīgiem spēkiem izvērtēts paveiktais pašreizējās Attīstības programmas, kas apstiprināta 2008.gadā un ir spēkā līdz 2014.gada beigām, izpildē, apzinātas pašvaldību vajadzības turpmākajiem gadiem, lai Zemgalē sasniegtu Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un Nacionālajā attīstības plānā izvirzītos mērķus. Oktobrī Dobelē, Viesītē, Pļaviņās un Iecavā notikusi ZPR speciālistu un tuvējo pašvaldību pārstāvju apspriede, kurā plaši izvērtēti darba grupu un ekspertu izstrādātie priekšlikumi topošās Attīstības programmas ieviešanas Rīcības plānam.

Izvērtējot reģionā esošos resursus un attīstības tendences, secināts, ka iedzīvotāju skaits Zemgalē samazinās, visstraujāk - lauku teritorijās un pierobežā, taču darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars ir 65,7%, kas ir lielāks nekā vidēji valstī. Visvairāk iedzīvotāju Zemgalē mīt lauku apvidos, bet iedzīvotāju blīvuma ziņā Zemgale aizvien ir otrajā vietā aiz Pierīgas reģiona. Zemgale ir arī ar dabas resursiem viens no apveltītākajiem reģioniem valstī, 39% teritorijas aizņem auglīga lauksaimniecībā izmantojamā zeme, taču tās lietojuma veidi austrumu un rietumu daļā atšķiras. Arī reģiona mežainumu, kas kopumā Zemgalē aizņem 42% teritorijas, galvenokārt veido Sēlijas puses novadi, kas izceļas ar ūdens resursu bagātību, savdabīgu kultūrvēsturisko ainavu un ievērojamu tūrisma attīstības potenciālu. Zemgalē atrodas vienas no lielākajām dolomīta un kaļķakmens atradnēm Latvijā, bet 5% no reģiona kopplatības aizņem 91 īpaši aizsargājama dabas teritorija, bet 69 no tām iekļautas Eiropas Savienības (ES) vienotajā NATURA 2000 tīklā.

Vērtējot infrastruktūras un pakalpojumu attīstību reģionā, secināts, ka iedzīvotāju mobilitātes iespējas visumā ir labas, taču sabiedriskā transporta maršrutu pārklājums Zemgales rietumu daļā ir labāks nekā austrumu daļā, jo ceļu tīkls un tā kvalitāte atšķiras, galvenokārt dēļ grantēto ceļu lielā īpatsvara. Reģiona attīstības centros ir noteikts nepieciešamo pakalpojumu grozs, taču tā nodrošinājums pilnībā vēl nav sasniegts, arī Zemgales arodizglītības iestādēs Latvijas Lauksaimniecības universitātē piedāvāto programmu klāsts nav pietiekami sabalansēts un pilnībā vēl neatbilst reģiona vajadzībām.

Zemgales ekonomikas profilu, savstarpēji mijiedarbojoties, veido gan bagātīgi dabas resursi, gan tādas dominējošas attīstītas nozares kā lauksaimniecība, pārtikas ražošana, apstrādes rūpniecība, tūrisms, amatniecība, transports, loģistika, izglītība, zinātne, inovācijas un informācijas tehnoloģijas. Tāpēc Zemgales Ilgtermiņa attīstības stratēģiskais mērķis ir - apdzīvotas pilsētas un lauki, ko nākotnē nodrošinās izglītoti, radoši un uzņēmīgi cilvēki, konkurētspējīga un inovatīva ekonomika, kā arī ilgtspējīga, kvalitatīva un iekļaujoša dzīves vide. Lai mērķi sasniegtu pamatdokumentā būs noteiktas reģiona ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības prioritātes, to savstarpējā saistība, kā arī izstrādāts konkrēts Rīcības plāns.

Jau novembrī ar ekspertu un speciālistu izstrādāto pamatdokumentu pirmo redakciju iepazīsies Zemgales Attīstības padome. Pēc tam visos novados un pilsētās notiks minēto dokumentu sabiedriskā apspriešana, kā arī gala redakcijas izstrāde.

Zemgales Plānošanas reģions (ZPR)