Jaunumi ekonomikā

ĢMO mums vai pret mums? 1.daļa

Vai ĢMO būtu jāienāk mūsu valsts lauksaimniecības ražošanas apritē? Tēmas aizsākums

Sabiedrībā par Ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO) daudz tiek diskutēts, tomēr nereti diskusijas ir vairāk emocionālas, nevis ar faktiem pamatotas. Tādēļ Zemkopības ministrija (ZM) organizēja īpašu semināru-diskusiju „ĢMO - ieguvumi un riski”, kurā piedalījās vairāki nozares eksperti, arī Nevalstisko lauksaimnieku organizāciju (NVO) pārstāvji no Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas, Latvijas Dzīvnieku barības ražotāju un tirgotāju asociācijas, lai šai jautājumā viestu lielāku skaidrību.

Arī šai tikšanās reizē tika skaidrots, kas ir gēnu inženierija, tad nu, lūk, piedāvājam nelielu ieskatu.

Gēni no paaudzes paaudzē
Gēns ir ļoti kompakta evolūcijā izveidojusies ģenētiskās informācijas saglabāšanas un pārraides metode. Visa ģenētiskā informācija ir organizēta gēnos. Gēns ir noteikts iecirknis garajā DNS molekulā, kurš atbild par viena ribonukleīnskābes (RNS) vai proteīnu molekulu sintēzi šūnā. Šīs molekulas pilda noteiktas funkcijas, līdz ar to atbildot par šūnas (organisma) noteiktu morfoloģisku, anatomisku, fizioloģisku vai bioķīmisku pazīmi.

ĢMO
Par ĢMO sauc organismu, kura ģenētiskais materiāls izmainīts, bet ne dabiskas krustošanas ceļā. Zinātne, kas ar to nodarbojas, ir gēnu inženierija, kuras mērķis ir pārveidot organismus, izmantojot dzīvu organismu ģenētisko materiālu jeb DNS, t.i., izdalīt, pievienot, izmainīt, kopēt, pavairot gēnus un pārvietot tos no vienas sugas uz citu.
„Cilvēks ir savtīgs un negausīgs, kurš tiecas gūt sev aizvien vairāk labumu. Civilizācija attīstās kopā ar biotehnoloģiju un pārveido dabiskos organismus par organismiem mums,” skaidro Indriķis Muižnieks, LU Bioloģijas fakultātes
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras vadītājs, profesors.
Galvenā gēnu inženierijas atšķirība no tradicionālās krustošanas ir tā, ka tādējādi iespējams pārkāpt tradicionālās sugu robežas. Tiek pārvietoti gēni starp sugām, kam citādā veidā ir maza varbūtība apmainīties ar gēniem. Gēnu inženierija ļauj izvairīties no samērā neparedzamiem rezultātiem, bet gan dod iespēju mērķtiecīgi pārnest gēnu tajā organismā, kur tas vajadzīgs.

Faktu ir daudz
Seminārā klātesošos uzrunāja arī bioloģijas pasniedzējs Didzis Pilāns, kurš vērsa uzmanību uz ĢMO graujošo ietekmi uz vidi un cilvēkiem. Viņš minēja vairākus pētījumus. Tostarp, no 2005. līdz 2006. gadam zinātnieku grupa no ASV Bioloģijas departamenta profesores E. J. Rosi- Maršalas vadībā izpētīja ĢM kukurūzas radīta toksīna (indes) ietekmi uz ūdens ekosistēmām. Šāda kukurūza radīta, lai kaitēkļi neēstu kukurūzas lapas- tās ēdot tie iet bojā. Tomēr tika pierādīts, ka toksīns, ko rada ĢM kukurūza iznīcina vairākas ūdenstilpnēs dzīvojošu kukaiņu sugas, saindē ne tikai ūdeni, bet arī augsni, izjauc barības ķēdi un sagrauj ne tikai ūdens, bet arī sauszemes ekosistēmu.
Tāpat ir konstatēts, ka putekšņi spēj pārvietoties 20-60 m attālumā vai pat tālāk, jo dabā robežu nav. Tāpat tiek secināts, ka kukurūzas vālītes, lapas un citas auga atliekas, kas nonāk ūdenī, tiek aiznestas pa straumi 1000-2000 m tālu.
Didzis Pilāns pieminēja arī krievu zinātnieces Irinas Jermakovas pētījumu. Tas bijis gana vienkāršs - vienai žurku grupai deva ģenētiski modificētu soju, otra tika barota ar nemodificētu soju. Rezultāti šokēja. Tām žurkām, kas lietoja ĢM soju, radās iekšējo orgānu bojājumi, samazinājās pēcnācēju skaits un otrajā paaudzē pēcnācēju nebija vispār. Jāpiebilst, ka pasaulē jau ir veikti vairāki līdzīgi pētījumi, gan ar žurkām, gan ar pelēm un iegūti līdzīgi rezultāti - pētījumi uzrāda ĢMO bīstamo un graujošo ietekmi uz dzīvnieku veselību.
Zinātniekam faktu trūkumu pārmest nevar. Viņš stāsta, ka 828 zinātnieki no 84 valstīm parakstījuši atklāto vēstuli, brīdinot par ĢMO bīstamību un aicinot atteikties no ĢMO izplatības. Viņš salīdzina: „Ja 800 inženieri apgalvo, ka konkrētā mājā dzīvot ir nedroši, tad, domāju, reti kurš paliktu šajā māja. Tāpat šajā gadījumā - mans pienākums ir tāds pats kā šiem inženieriem”. Daudzi apgalvo, ka ĢM palielina peļņu un uzlabo pārtikas kvalitāti. Ir pētījums, kurš pierāda pretējo - ĢM nav palielinājusi ne peļņu, ne produktu kvalitāti (Pētījums:“Who Benefits from GM crops? An analysis of the global performance of genetically modified (GM) crops 1996-2006”).
„Tomēr vismaz pašlaik pierādīt, ka cilvēka organismu negatīvi ietekmē ģenētiski modificēta pārtika, ir sarežģīti, jo veselības pasliktināšanās cēloņi var būt piesārņotais gaiss, stress, iedzimtība, un ģenētiski modificēta pārtika var būt vien pēdējais piliens, lai vadzis lūztu,” stāsta Didzis Pilāns.
Savas prezentācijas noslēgumā zinātnieks uzdod retorisku jautājumu: „Vai mēs esam laboratorijas žurkas?” Viņš ir spiests atbildēt apstiprinoši, jo Eiropas Savienības likumdošana paredz: ja produktā ĢMO ir līdz 0,9%, tad tas nav jāmarķē, tādējādi mēs nevaram izvairīties no ĢMO lietošanas uzturā. Vēl uzziņai - Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) 2007. gadā, veicot pārbaudes 123 pārtikas paraugos, konstatēja ĢMO klātbūtni 3 gadījumos (klātbūtne lielāka par 0,9% ) un 7 paraugos (klātbūtne mazāka par 0,9%). Minimālākā prasība būtu produktu marķēšana.

Pieaug ĢM kultūraugu audzēšanas platības
Seminārā klāt bija arī Īzaks Rašals, Latvijas Ģenētiķu un selekcionāru biedrības prezidents, LU bioloģijas institūta Augu ģenētikas laboratorijas vadītājs. Viņš sevi dēvē nedz par ĢMO atbalstītāju, nedz pretinieku.
Sākot ar 1996. gadu, strauji augušas ĢMO platības pasaulē, un pērn ĢMO audzēja un izmantoja 25 valstis, vairums Amerikas kontinentā, tagad arī Āfrikā. Visvairāk aktivizējusies sojas, kukurūzas, kokvilnas un eļļas rapšu audzēšana.
Galvenās pazīmes, kas svarīgas konvencionālajā audzēšanā:
- izturības (tolerance) pret Monsanto ražoto herbicīdu;
- izturība pret dažādiem kaitēkļiem;
- palielinās tādu augu skaits, kas satur kombinētas īpašības, piemēram, izturību (toleranci) pret herbicīdu un izturību pret kaitēkļiem.
Raksturojot ĢM šķirņu proporcijas kopējās platībās, redzam, ka ĢM soja ir 70%, kokvilna - 46%, kukurūza - 24% un eļļas rapši - 20%.
Zinātnieka uzdevums šoreiz bija runāt par ieguvumiem un riskiem ĢMO jomā. „Ieguvumi, bez šaubām, ir ĢMO šķirņu izveidotājiem, lai gan ieguldījumi arī ir milzīgi - 90% firmu, kas deviņdesmitajos gados sāka ģenētiski modificētu kultūraugu izveidi, ir bankrotējušas. Ieguvumu gūst arī fermeri, jo ne velti 2008. gadā ĢM kultūraugus audzēja 3,3 milj. saimniecību, stāsta zinātnieks. Kāds ir patērētāju ieguvums? Lētāka produkcija, jo šajā gadījumā tiek domāts tikai par kvantitāti. Mūsdienās ir izveidotas 2. paaudzes ĢMO šķirnes, kas ir ar uzlabotu kvalitāti: uzlabota cietes kompozīcija kartupeļiem, eļļas kvalitāte, proteīnu sastāvs, provitamīns A (rīsi), garša.
Tomēr, kā jau nojaušat, sabiedrības attieksme ir visai negatīva, un ES Latvijas sabiedrības nostāja ir viena no kritiskākajām.
Arī mītu sabiedrībā ir pietiekami, tomēr mums jābalstās uz zināšanām. Kā novērtēt šo ĢMO bīstamību? Ir vairākas metodes - skaidrs, ka mēs varam veikt eksperimentus, ir arī tāda metode kā zināšanu ekstrapolācija, jo visus eksperimentus veikt nevar, mēs varam arī modelēt.
(Nobeigums nākamajā laidienā)