Citas ziņas sadaļā
Dabasgāzes patēriņa zīmīgākās pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022
Enerģijas patēriņa struktūras pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022
Enerģētikas nozare Latvijas Energobilancē 2022
Nu kāpēc mums ar Elektrum atkal tā?
Inčukalna krātuvē gāzes apjomi ir lielākie pēdējo 6 gadu laikā
Latvijas energobilance 2022
Gads ar samazināto PVN likmi augļiem un dārzeņiem: pirmie rezultāti
Saeima pieņem 2017.gada valsts budžetu
Pret importa augļu un dārzeņu tirgotāju sāk kriminālprocesu par grāmatvedības dokumentu viltošanu
Par 211 tonnu graudu izkrāpšanu no zemnieku saimniecībām un privātpersonām aizturētas četras personas
Jaunumi ekonomikāZemnieku Saeimas vadība kopā ar pasaules ekspertiem diskutē par investīcijām lauksaimniecībā, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar pārtiku nākotnēMārtiņš Trons, Zemnieku Saeima (ZSA)
27.05.2011 Šonedēļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārstāvji kopā ar Eiropas Komisiju aicināja kopā Apvienoto nāciju, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas, G-20 valstu pārstāvjus un starptautiskās sabiedrības ekspertus, tai skaitā arī Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietnieci lauksaimniecības eksperti - Mairu Dzelzkalēju, lai starptautiskā konferencē "Pārtika visiem - pretī globālajam līgumam" diskutētu par iespējamiem ilgtermiņa risinājumiem problēmām, kas skar pārtikas pieejamību. Pieaugot cilvēku skaitam pasaulē, palielinās arī nepieciešamība pēc lielāka pārtikas apjoma, bet attīstības valstīs pārtikas cenas joprojām ir ļoti svārstīgas. Liela daļa šo valstu iedzīvotāju pieliek lielas pūles, lai apgādātu ģimeni ar pārtiku. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) dati liecina, ka pamata pārtikas produkti attīstības valstīs joprojām ir dārgi, un pārtikai iedzīvotāji patērē 60 80% ikmēneša ienākumu. Diskutējot par pārtikas pieejamības nodrošināšanu iedzīvotājiem, konferences dalībnieki nonāca pie kopīga secinājuma: lai nodrošinātu pārtiku aizvien pieaugošajam cilvēku skaitam, nepieciešamas gudras ilgtermiņa investīcijas lauksaimniecībā, īpaši attīstības valstīs. G-20 pārstāvji piekrita, ka nepieciešama lielāka starptautiskā koordinēšana, reģionālās tirdzniecības un kooperācijas integrācija un kapacitātes celšana, lai mudinātu lauksaimniekus saimniekot efektīvāk. Zemnieku Saeima jau gadiem Zemkopības ministriju aicinājusi stiprināt kooperāciju lauksaimniecībā, kas nodrošinātu zemnieku ietekmes stiprināšanu pārtikas ražošanas ķēdē un nodrošinātu valsts pašpatēriņa nodrošināšanas pieaugumu. Pasaules eksperti to jau atzīst par kritiski svarīgu aspektu valstu lauksaimniecības iekšpolitikas veidošanā. Latvijā kooperācija lielā mērā nodrošinātu pārtikas ražošanas uzņēmumu saglabāšanu zemnieku īpašumā Latvijas attīstītie pārtikas uzņēmumi, kuros investēti milzu ES fondu līdzekļi nenonāktu ārvalstu investoru rokās, pēc konferences stāsta Maira Dzelzkalēja, uzsverot konferencē tika pārrunāts vēl viens būtisks aspekts pārtikas pieejamība. Uzskatu, ka Latvijā jau tuvākajā laikā būs jāpārvērtē pārtikas preču pievienotās vērtības nodoklis un tirdzniecības ķēžu dominance cenu politikā, ko kā vienu no lauksaimniecības politikas problemātikām definējuši arī Eiropas parlamentā. Konferencē izskanēja arī ierosinājums veidot pārtikas rezervju sistēmu, lai izlīdzinātu pārtikas cenu svārstības, pārdodot graudus citu lauksaimniecības produktu ražošanai ar mērķi pazemināt cenas, vai tieši otrādi iepērkot pārtikas produktus, lai cenas paaugstinātu. Pārtikas rezerves palīdzētu mazināt spekulāciju pārtikas tirgū, ko veic tirgotāji, kā arī nodrošinātu iedzīvotājus ar pārtiku neparedzētu dabas katastrofu gadījumā. Konferences secinājumi tiks iesniegti G-20 Francijas prezidentūrai un kalpos kā valdīnijas G-20 valstu lauksaimniecības ministru sanāksmē, kas notiks šā gada jūnijā. |