Jaunumi ekonomikā

Zemgales attīstības potenciāls – izmēģinājumu laukos

Spītējot šīs vasaras svelmei un negaisa untumiem noslēgusies Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) Lauksaimniecības zinātnes nodaļas un lauksaimniecības zinātnes institūtu Direktoru padomes rīkotā gadskārtējā lauku izmēģinājumu un laboratoriju eksperimentu skate – konkurss.

Akadēmijas vadošo institūciju un Zemkopības ministrijas pārstāvji, kā arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālisti apmeklējuši nozares institūtu un citu, pavisam 10, pētniecības iestāžu izmēģinājumu laukus un laboratorijas, kas visvairāk koncentrējas Zemgalē un kopā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU) reģionā veido iespaidīgu zinātnisko potenciālu. Kopā ar viņiem kolēģu pieredzi smelties brauca arī skatē iesaistīto institūciju vadītāji un ieinteresētie pētnieki.

Skates laikā dalībnieki izstaigāja izmēģinājumu laukus un iepazinās ar pētniecības laboratorijām Siguldā, Pūrē, Stendē, Priekuļos, Viļānos, Dobelē, Jelgavā, Skrīveros, Vecaucē un Pēterlaukos, kur līdzās pieredzējušiem zinātņu doktoriem strādā arī gados jauni zinātnieki, galvenokārt universitātes doktoranti un maģistranti.

Jelgavā, Valdekas pils apkaimē, Strazdu ielas kompleksā mājvietu radis Lauksaimniecības fakultātes Augsnes un augu zinātņu institūts, kur profesoru Birutas Bankinas, Ināras Turkas, Inas Alsiņas un citu pieredzējušu mācībspēku vadībā mūsdienīgi aprīkotās laboratorijās savus pētījumus augu aizsardzībā, biotehnoloģijā ģenētikā un vēl citās jomās veic jaunie maģistranti un doktoranti. Turpat institūta izmēģinājumu laukā ierīkoti Amerikas lielogu dzērveņu šķirņu, kā arī krūmmelleņu kolekciju stādījumi. Līdzās atrodas viengadīgo un daudzgadīgo garšaugu un nektāraugu sējumi, kas veido Latvijā lielāko šāda veida kolekciju. Zinātnieki veic pētījumus Latvijas vietējās medus bites populācijas genofonda saglabāšanā. Šim nolūkam izveidota bišu drava ar vairākiem desmitiem saimju, laboratorijā zem mikroskopa tiek veikta bišu māšu instrumentālā apsēklošana, bet dārzā ierīkoti izmēģinājumi, lai noteiktu bišu un kameņu darba efektivitāti dzērveņu apputeksnēšanā.

Arī Jelgavas novada Platones pagastā esošajā LLU mācību un pētījumu saimniecībā „Pēterlauki” ir modernizēta materiāli tehniskā bāze, pieejama kvalitatīva tehnika un aprīkojums augsnes apstrādei, sējai, mēslošanai un augu slimību apkarošanai, kā arī precīzai ražas novākšanai un uzskaitei. Tādējādi saimniecības ļaudis spēj nodrošināt lauka izmēģinājumus graudaugu un rapša dažādu šķirņu salīdzināšanā, minerālmēslu maksimālo normu noteikšanā, audzēšanas tehnoloģiju pielietošanā un graudu kvalitātes izvērtēšanā. Saimniecība strādā pēc saimnieciskā aprēķina principa un iztiek vien ar pašu nopelnīto naudu, ko saņem par komerciāla rakstura pētījumiem, kā arī piedaloties daudzos valsts un Eiropas Savienības atbalstītos projektos. Aizvien aktīvāk savu darbību saimniecības izmēģinājumu laukos izvērš Augu aizsardzības pētniecības centrs, kas tagad ir universitātes struktūrvienība un strādā fitopatoloģijas, entomoloģijas un praktiskās augu aizsardzības pētniecības jomā. Pēdējā laikā saimniecības izmēģinājumu laukos nevar nepamanīt arī atjaunojamās enerģijas augu – šķiedras kaņepju sējumus, jo tieši šīs kultūras audzēšanai un izmantošanai Latvijā paredz lielu nākotni, piemēram, alternatīvās enerģijas ražošanā, tekstilrūpniecībā, būvniecībā un vēl citās jomās. Tālab par LLU profesora Aleksandra Adamoviča veiktajiem pētījumiem kaņepju audzēšanā, to šķirņu novērtēšanā un ražības noteikšanā jau tagad ir liela interese no dažādu industriju pārstāvju puses.

Savukārt izmēģinājumu vērtētāju ciemošanās LLU mācību un pētījumu saimniecībā „Vecauce” sakrita ar tur notiekošās Lauka dienas norisi, kad interesentiem bija iespēja apskatīt graudaugu un rapšu šķirņu visplašāko klāstu, pārliecināties par šķirņu un hibrīdu izturību pagājušajā ziemošanas periodā, redzēt jaunāko fungicīdu un herbicīdu izmēģinājumus, kas notiek ciešā sadarbībā ar daudzām komercfirmām, jo saimniecības klienti zinātniekiem uzticas un ar iegūtajiem pētījumu rezultātiem ir apmierināti. Vienīgi no dažādām lauksaimnieku organizācijām un lauku lielsaimniekiem interese par zinātnieku veikumu varētu būt lielāka, turklāt ieklausīšanās zinātnieku jaunākajās atziņās bieži vien var sekmēt gan augstāku ražu iegūšanu, gan, piemēram, minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu taupīgāku izlietošanu.

Skates rezultātus paziņos rudenī, kad LLU mācību un pētījumu saimniecībā „Vecauce”, kam šogad aprit dibināšanas 90. gadskārta, notiks tradicionālie Ražas svētki.