Jaunumi ekonomikā

Kavējas solītie 20 miljoni latu pārdalei lauku saimniecību modernizācijas projektiem

Zemkopības ministrija (ZM) kavējas ar iepriekš solīto 20 miljonu latu pārdali lauku saimniecību modernizācijas projektiem, informēja biznesa portāls "Nozare.lv". Uzticoties ZM solījumiem, lauksaimnieki jau aizņēmušies naudu bankās un sākuši vairāku projektu realizāciju, nonākot grūtā finansiālā situācijā.

"Zemnieku saeima" pārstāvji stāsta, ka lauku saimniecību modernizācijas programmas 9. kārtā 461 projektam trūkstošais finansējums sasniedzis 20 433 475 latus.

21. jūnijā Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam Uzraudzības komitejas sēdē tika panākta vienošanās par finansējuma pārdali starp pasākumiem, novirzot papildus 20 miljonus latu lauku saimniecību modernizācijai un trīs miljonus - infrastruktūras pielāgošanai, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību.

Ņemot vērā solījumu, ka šie 20 miljoni būs pieejami projektiem, kas palika "zem svītras", daudzi Zemgalē, Ziemeļkurzemē un Lielrīgas reģionā sāka projektus, taču ministrijas vilcināšanās dēļ patlaban nav skaidra projektu attīstības gaita. Neoficiāla informācija liecina, ka ZM saskaņojusi ar Briseli šīs naudas pārdali starp programmām, taču neskaidru iemeslu dēļ finansējumu piešķirt vilcinās, norāda "Zemnieku saeimas" pārstāvji.

"ZM solīja, ka finansējums būs, tādēļ ieguldījām savu naudu un aizņēmāmies no bankas. Esošā situācija sāk ietekmēt saimniecības ikdienu, tādēļ gribētu skaidri zināt, kas notiek ar šo projektu un vai to 20 miljonu pietiks visiem. Gribu zināt, kam un pēc kādiem principiem tiks piešķirts finansējums," biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Jaunpils novada SIA "Joži" īpašnieks Gunvaldis Sproģis.

Zemnieku saimniecības "Robežnieki" saimnieks Normunds Kalniņš uzsver, ja skaidri zinātu, ka finansējuma nebūs, tik strauja saimniecības attīstība nebūtu plānota. Patlaban zemnieks ieguldījis aptuveni 15 000 latu savas naudas jaunas kūts būvniecībā, kā arī sagatavojis divreiz vairāk skābbarības un kukurūzas, lai nodrošinātu barības bāzi jaunajam projektam. Kopumā izdevumi sasnieguši 25 000 latu, kurus būtu varēts ieguldīt citur.

"Kad pēc 9. kārtas secinājām, ka milzīgs apjoms spējīgu projektu ir palicis zem svītras, analizējām un panācām ar ministriju risinājumu, kā iegūt šiem projektiem finansējumu. Daudzi projektus jau sākuši un patlaban ir neziņā. Ieguldīts sākumkapitāls, bet atbalsta projektu nevar pabeigt," sacīja "Zemnieku saeimas" vadītājs Juris Lazdiņš, uzsverot, ka svarīgi ir pārskatīt atbalsta intensitāti un definēt prioritātes, lielāku atbalstu sniedzot ilgtermiņa investīcijām, lai nākotnē maksimāli efektīvi apgūtu ES Lauku attīstības finansējumu.

Nepieciešama arī analīze par investīciju atdevi reģionos un pievienoto vērtību, lai finansējuma piešķiršanu vai noraidīšanu var argumentēt, sacīja Lazdiņš.

Kā "Nozare.lv" norādīja ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone, jautājums tika skatīts 23. novembrī Lauksaimnieku konsultatīvās padomes sēdē, kurā piedalījās zemkopības ministre Laimdota Straujuma, "Zemnieku saeimas", Kooperatīvu asociācijas, Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes, Bioloģiskās asociācijas, Lauksaimnieku statūtsabiedrību asociācijas, Zemnieku federācijas un Rajonu lauksaimniecības apvienības vadītāji, lai vienotos par papildu piešķirtā finansējuma sadali starp reģioniem.

"Ņemot vērā, ka patlaban vairākās reģionālajās pārvaldēs līdz 21. decembrim ir atvērta projektu pieņemšanas kārta, sēdē tika nolemts, ka atkārtoti šis jautājums tiks izskatīts, kad Lauku atbalsta dienests būs apkopojis informāciju par iesniegtajiem projektiem un esošo situāciju par īstenotajiem un realizācijā esošajiem projektiem reģionos," sacīja Jansone.