Citas ziņas sadaļā
Dabasgāzes patēriņa zīmīgākās pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022
Enerģijas patēriņa struktūras pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022
Enerģētikas nozare Latvijas Energobilancē 2022
Nu kāpēc mums ar Elektrum atkal tā?
Inčukalna krātuvē gāzes apjomi ir lielākie pēdējo 6 gadu laikā
Latvijas energobilance 2022
Gads ar samazināto PVN likmi augļiem un dārzeņiem: pirmie rezultāti
Saeima pieņem 2017.gada valsts budžetu
Pret importa augļu un dārzeņu tirgotāju sāk kriminālprocesu par grāmatvedības dokumentu viltošanu
Par 211 tonnu graudu izkrāpšanu no zemnieku saimniecībām un privātpersonām aizturētas četras personas
Jaunumi ekonomikāDaugavas baseinā šogad ielaidīs 600 tūkstošus lašu mazuļuAgroPols
28.04.2015 Turpinot AS "Latvenergo" zivju resursu atjaunošanas pasākumus, šajā nedēļā Daugavā pie Mangaļsalas sākusies lašu mazuļu ielaišana. Šogad tiks ielaisti vismaz 600 tūkstoši viengadīgu lašu un taimiņu mazuļu (smolts), kas izaudzēti z/i "BIOR" Tomes un Doles zivjaudzētavās. Lašu un taimiņu mazuļus ar speciālu transportu nogādā izlaišanai paredzētajā vietā. Ņemot vērā ievērojamo lašu un taimiņu smolta skaitu, tos transportē apmēram divu nedēļu laikā. Šis ir pirmais posms, un izlaišana turpināsies, jo katru gadu Daugavas baseina ūdenstilpēs kopumā tiek ielaisti 6 300 000 dažādu sugu zivju mazuļu un kāpuru. 2015. gada pavasarī un vasaras sākumā tiks izlaisti līdaku un nēģu kāpuri, jūnijā sīgas, jūlijā vienvasaras laši, augustā un septembrī zandarti un vimbas. AS "Latvenergo" ir svarīga gan videi draudzīga elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās, gan vienlaikus arī apkārtējās vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, veicinot zivju resursu aizsardzību un atjaunošanu. Māris Kuņickis, AS "Latvenergo" ražošanas direktors: "Latvenergo kā ražotājs vides jomā vienmēr akcentē bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un aizsardzību. Šis pavasaris ir ražīgs, jo secīgi tiek īstenoti projekti mūsu zivju resursu atjaunošanas programmā. Tā ir gan lašu mazuļu ielaišana, gan zivju nārsta mākslīgo ligzdu izgatavošana un ievietošana upē, lai palīdzētu tām nārstot Daugavā. Mums ir svarīgi, lai zaļā domāšana un rīcība būtu līdzsvarā gan ražojot elektroenerģiju, gan saudzējot vidi." Katru gadu zinātniski pamatotā sugu sastāvā un skaitliskā apjomā Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs notiek zivju mazuļu un kāpuru izlaišana. Zivju resursu pavairošanu Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs atbilstoši normatīvajiem aktiem veic z/i "BIOR", pamatojoties uz AS "Latvenergo" saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarīto zaudējumu ekspertīzi un sniedzot slēdzienu par to, kādi kompensācijas pasākumi ir veicami, lai nodrošinātu zivju resursu daudzveidību. Savukārt Valsts vides dienests, pamatojoties uz minēto ekspertīzi, pieņem lēmumu par kompensācijas apmēru un veidu. AS "Latvenergo" ikgadējā kompensācijas summa zivju resursu atjaunošanas programmā ir vairāk nekā viens miljons eiro (1 035 000). 2015. gada pavasarī AS "Latvenergo" sadarbībā ar biedrību "Mēs zivīm" piekto gadu izvietos 400 mākslīgo zivju nārsta ligzdu Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles. Sadarbība ar biedrību, veicinot zivju dabisko nārstu, ir AS "Latvenergo" papildus atbalstīta iniciatīva zivju resursu atjaunošanas programmas ietvaros. Mākslīgo nārsta ligzdu izvietošana ūdenskrātuvē ir nozīmīgs pasākums, kas veicina zivju resursu aizsardzību un pavairošanu Daugavā. Rūpes par apkārtējo vidi ir viens no Latvenergo koncerna ilgtspējīgas attīstības stūrakmeņiem. Zivju resursu aizsardzības un pavairošanas pasākumos ikviena darbība ir vērsta uz videi draudzīgām rīcībām ciešā sadarbībā ar zinātnisko institūtu "BIOR", veicot gan zivju mazuļu izaudzēšanu un izlaišanu Daugavas baseinā, gan realizējot citas aktivitātes. Informāciju sagatavoja Ivita Bidere, AS "Latvenergo" preses sekretāre. |