Jaunumi ekonomikā

Bez grozījumiem budžetā būtu 1,8 miljardu latu deficīts

Ja, pastāvot atjaunotajām ekonomikas lejupslīdes prognozēm, netiktu mainīts valsts budžets, 2009.gadu Latvija beigtu ar vismaz 1,8 miljardu latu lielu budžeta deficītu, intervijā laikrakstam «Latvijas Avīze» sacīja finanšu ministra Ata Slaktera (TP) padomnieks Andris Miglavs.

Summa ir milzīga, jo pietrūktu katrs trešais lats no tā, ko izdodam, sacīja Miglavs.

Tajā laikā, kad budžetu virzīja uz apstiprināšanu Saeimā otrajā lasījumā, visas Latvijā strādājošās prognozēšanas institūcijas paredzēja, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums būs mazs, ne vairāk kā viens procents, taču tad situācija sāka mainīties vairs ne pa mēnešiem, bet jau pa nedēļām un pat pa dienām, norāda Miglavs, atgādinot, kas 15.septembrī, fundamentāli izmainījās pasaules finanšu tirgu, jo «uzsprāga» ASV lielākā investīciju banka «Lehmans Brothers».

«Mēs sākumā cerējām, ka mūs tas īpaši neskars, jo Latvijā vērtspapīru tirgus ir neattīstīts, tomēr tā nenotika. Cieta mūsu eksporta tirgi - Vācija, Lielbritānija, kur eksportējam kokmateriālus, arī Skandināvija. To izjuta mūsu eksportējošie uzņēmumi - viņi vairs nevarēja pārdot preci savos tradicionālajos tirgos. Uzņēmumi izjuta to, ka ārvalstu partneri bankrotē, ka naudas plūsmas «iesalst». Beigās, oktobrī un novembrī, parādījās pastiprināta naudas aizplūde no bankām. Pamatā no divām - no «Swedbank» un «Parex bankas»,» sacīja Miglavs, piebilstot, ka naudas aizplūdes sākotnējos cēloņus «diezin vai būs iespējams noskaidrot».

«Oktobrī mēs ieraudzījām dramatiski strauju nodokļu iekasēšanas sarukumu,» skaidro Miglavs. «Ļoti strauju, nevis par vienu, diviem vai trim, bet par desmitiem procentu, un viss budžeta pārpalikums, kas bija izveidojies gada iepriekšējos deviņos mēnešos, oktobrī pazuda.«

Process turpinājās novembrī, kad nodokļu iekasēšana drīzāk pasliktinājās, skaidro Miglavs. Ne tādēļ, ka nevarētu tos iekasēt, bet tādēļ, ka uzņēmumiem nebija ko maksāt, un šī lavīna uzvēlās laikā, ka Saeimā otrajā lasījumā apstiprināja 2009.gada budžetu.

«Darbu pie budžeta turpinājām novembra pirmajās dienās ar budžeta prognožu pārskatīšanu. Sapratām - ja mēs strauji nerīkosimies, būs katastrofa,» sacīja Miglavs. «Mēs sākumā mēģinājām meklēt resursus finanšu sektora stabilizēšanai, lai cilvēki varētu justies droši, ka banku sistēma ir stabila. Tā izveidojās sadarbība ar Eiropas Komisiju un Starptautisko valūtas fondu, un viņu eksperti palīdzēja gatavot budžeta grozījumus.«

«Ja pie jums atnāk cilvēks un saka, lai aizdod 200 latus līdz algai, jūs naudu aizdosiet, ja redzēsiet, ka, regulāri aizdodot šādu naudu, cilvēks to atdod. Bet, ja šis cilvēks atnāk un pēkšņi paprasa tūkstoti latu un tu zini, ka viņš zaudējis darbu, bet tērēt grib tieši tāpat kā tad, kad bija darbs, jūs stipri padomāsiet, vai šo tūkstoti aizdot. Var jau šādam cilvēkam 1000 latu noziedot, taču jūs zināt, ka pēc mēneša viņš nāks un atkal prasīs tūkstoti latu, jo viņš negrib mainīties,» stāsta Miglavs. «Pārnesot šā indivīda gadījumu uz visu sabiedrību, mēs sapratām, ka jāmaina visa sabiedrība. Jāmainās visai ekonomikai, ražošanai, valsts pārvaldei, publiskiem pakalpojumiem, visam.«

Kā ziņots, Saeima piektdienas rītā pieņēma grozījumus 2009.gada valsts budžetā, kas paredz būtisku izdevumu samazinājumu. Nākamgad plānots par 15% samazināt valsts amatpersonu un darbinieku kopējo atlīdzību. Netiek noliegts, ka varētu samazināt arī amatpersonu un darbinieku mēnešalgas.

Tāpat līdz ar 2009.gada budžeta grozījumu pieņemšanu Saeima atbalstījusi Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, kurā noteikti strikti ierobežojumi tēriņiem, kā arī nodokļu paaugstināšanā.

«Esmu dzirdējis jautājumu - kā tas var būt, ka visās normālajās valstīs, ekonomikām palēninoties, tiek sildīts patēriņš, samazinot nodokļus, bet mēs darām otrādi. Atbilde - tāpēc, ka mūsu ekonomika attīstījusies nevis uz pašražota produktu vai preču eksporta rēķina, bet uz aizņemtu kredītlīdzekļu un patēriņa importa un tā apkalpošanas rēķina,» skaidro Miglavs. «Tirdzniecības tīklu attīstība, importa produktu ievešana, būvniecības attīstība ar citu valstu dotiem kredītresursiem - viss noticis uz ārvalstu kredītresursu vai donoru finansējuma rēķina, taču mūsu eksportspēja šajos gados nav paaugstinājusies ne par santīmu, jo eksporta pieaugumu noteikuši ārējie faktori. Mēs esam spējuši konkurēt tādēļ, ka, augot izmaksām ārvalstu tirgos, mēs esam spējuši pārdot par zemākām cenām, jo mums ir lētāks darbaspēks un energoresursi.«

Miglavs norāda, ka eksportspējas stagnācijā nevar vainot tikai valsti, un iemesls būtu jāmeklē arī pašos uzņēmumos, kas nav pietiekami ieguldījuši tehnoloģijās, zināšanās, produktu tirgu attīstība bijusi nepietiekama. Pamatjautājums ir - kā dabūt ekonomiku atpakaļ uz izaugsmes ceļa, sacīja Miglavs.

Ekonomikas izaugsmei patēriņam ir liela nozīme ar nosacījumu - vajag kādu, kas to finansē. Ja nav finansējuma patēriņam, ekonomikas izaugsmi nodrošina preču un pakalpojumu ražošana, sacīja Miglavs.

«Kāpēc mēs nevaram palielināt preču un pakalpojumu pārdošanu eksporta tirgos? Jo uzņēmumi nav pietiekami konkurētspējīgi, un visa mūsu industrija, izņemot dažus uzņēmumus, nav spējīga konkurēt. Arī šiem dažiem uzņēmumiem ir problēmas, jo viņu eksporta tirgi ir apstājušies. Kokrūpniecības flagmanis «Latvijas finieris» savus ražošanas apjomus ir samazinājis, un es pieņemu, ka problēmas ir arī «Valmieras stiklšķiedrai», krīzi jūt «Liepājas metalurgs»,» norāda Miglavs.

«Es kā ekonomists, uzskatu, ka medikamentiem PVN bija jāpalielina līdz 21%, ņemot vērā mūsu ārstu un arī pacientu vieglprātīgo attieksmi pret zāļu lietošanu. Augstākas medikamentu cenas, es ceru, rosinās ārstiem godprātīgāk vērtēt pieejamo medikamentu klāstu un izrakstīt lētākus analogus,» uzskata Miglavs, norādot, ka cilvēkiem vienkārši jāpiekopj veselīgāks dzīvesveids.

Tāpat vajadzēja 21% PVN elektroenerģijai un siltumam, uzskata Miglavs. «Jo mazāk patērēsim enerģiju, jo sabiedrība būs laimīgāka. Šie ir resursi, ko mēs importējam, un mums par to jāmaksā. Mēs esam kļuvuši slinki, mums vajag siltumu mājās, kas nav nosiltinātas, mājās vajag dažādas elektroiekārtas, kas strādā mūsu vietā.«

Viens no reformas uzstādījumiem ir samazināt neproduktīvo patēriņu - ja gribi patērēt, dalies ar sabiedrības vajadzību finansēšanu, skaidro Miglavs.  

Leta