Viedokļi

Zemnieki — produktīvāki, bet līdz Eiropai vēl tālu

Lai darba ražīgums izlīdzinātos ar ES valstīm, jāiegulda miljardi Jo labāka ir tehnika, jo vairāk laika, lai ieskatītos gotiņai acīs un saprastu, kā tā jūtas," tā fermas Robežnieki saimniece Klaida Kalniņa raksturo ieguvumus no pēdējos gados notikušās saimniecības modernizācijas. Nav vairs visu dienu jāstaigā ar "lāpstu un tačku", lai iztīrītu kūti, nav jātērē vairākas stundas barības sagatavošanai, nemaz nerunājot par pašu slaukšanas procesu. Arī darbaroku vajag arvien mazāk - tagad ar visām lietām tiek galā trīs cilvēki iepriekšējo piecu vietā.

Pēc Latvijas valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) datiem, ievērojams produktivitātes kāpums pēdējos gados bija vērojams visā Latvijas lauksaimniecībā, taču zemnieku ražīgums joprojām būtiski atpaliek no kopējiem tautsaimniecības rādītājiem. Zemkopības ministrija (ZM) ir pārliecināta, ka aktīvā Eiropas naudas ieplūšana Latvijas laukos spēs situāciju ievērojami uzlabot.

Grūtības ar ES naudu

Jau līdz šī gada beigām Robežniekos tiks uzbūvēta jauna kūts, kurā varēs mitināties ap 150-200 govju. Visi sagatavošanas darbi jau paveikti, atliek tikai uzcelt. Kā stāsta K.Kalniņa, jaunbūve tiek finansēta no pašu līdzekļiem: "Problēma ar Eiropas naudu ir tā, ka tikko celtnieki uzzina par ES līdzfinansējumu, sarēķina tādus ciparus, ka mūžam nevarēsi atmaksāt". Taču citos zemnieku saimniecības projektos ES nauda tiek aktīvi izmantota. "Lūk, traktors, te barības maisītājs, pļaujmašīna, slaukšanas iekārtas…" saimniece izrāda visu to tehniku, ar kuru pēdējos gados izdevās papildināt saimniecību, pateicoties ES fondu naudas atbalstam. Īpašais prieks Klaidai ir par 25 tūkstošu latu vērtu barības maisītāju, kurš pats vajadzīgās proporcijās samaisa konkrētai dzīvnieku grupai visas nepieciešamās "ēdiena" sastāvdaļas. Agrāk gotiņu barošanai nācās veltīt gandrīz visu dienu, tagad - pāris stundu. Kā atzīst Klaida, tehnoloģijām lauksaimniecībā ir ļoti liela nozīme: jo vairāk smagu cilvēka darbu var aizvietot mašīnas, jo vairāk atliek laika, ko veltīt dzīvniekiem. "Lai piens būtu labs, jāievēro ļoti daudzas nianses. Galvenais - visu laiku jāskatās gotiņai acīs, lai saprastu, kā viņa jūtas," sava darba panākumu atslēgu atklāj K.Kalniņa. Robežniekos gotiņas jūtas tik labi, ka katra vidēji gadā dod 9 tonnas piena, tikmēr Latvijas vidējais rādītājs ir tikai 5-6 tonnas gadā.

Kavē birokrātija

Pēc ZM ES un valsts atbalsta departamenta direktora Aivja Reinholda domām, pēdējos gados, lauksaimniecībā ienākot Eiropas naudai, šajā nozarē strauji kāpusi produktivitāte, par ko liecinot kaut vai graudu platību ražības pieaugums par 10% šogad attiecībā pret pēdējo trīs gadu vidējo ražību. "Šī rādītāja kāpums galvenokārt skaidrojams ar tehnoloģijas nomaiņu zemnieku saimniecībās," uzsver A.Reinholds. Par produktivitātes pieaugumu varot spriest arī pēc tik šķietami vienkāršiem rādītājiem kā, piemēram, jaunu traktoru skaits saimniecībās - 2005.gadā to bija 537, bet šogad - jau 915.

Viņaprāt, lielāko ieguldījumu Latvijas lauku modernizācijā un ražīguma celšanā dos tieši ES fondu nauda — septiņu gadu laikā zemnieku modernizācijas un konkurētspējas palielināšanas projektiem būs pieejami 648 miljoni eiro. Paši zemnieki gan gribētu sagaidīt no valsts lielāku elastību, pieņemot un izskatot pieteikumus uz šiem miljoniem. "Pārāk daudz formalitāšu jākārto. Bieži gadās, ka dažās instancēs prasa dokumentus, kuri, izrādās, vispār nebija vajadzīgi. Šim procesam jābūt vienkāršākam," par savu ES naudas apgūšanas pieredzi stāsta Robežnieku saimniece. Viņas neizpratni izraisa arī ilgie projektu izskatīšanas termiņi. "Ja rudenī mēs piesakāmies uz traktora pirkšanu, tad pavasarī mašīnai jau jāstrādā, bet ap to laiku mēs tikai uzzināsim, vai mums vispār piešķirs naudu," brīnās K.Kalniņa.

Kā liecina SKDS pētījuma dati, Latvijas birokrātisko sistēmu par apgrūtinošu un modernizācijai traucējošu atzīst 65% zemnieku. Nedaudz labāks vērtējums izteikts attiecībā uz ES regulējumu. Kā apgalvo ZM valsts sekretāres vietniece Rigonda Lerhe, ministrija pētīšot, kā zemniekiem var atvieglot dzīvi un samazināt birokrātisko slogu. "Taču nevajadzētu lidot mākoņos un domāt, ka šis process ir iespējams bez jebkādas dokumentu kārtošanas," viņa nosaka.

Ieviesīs apdrošināšanu

No nākamā gada lauku modernizācijas programmā būs arī ieviestas dažas izmaiņas — veicot tehnoloģiju nomaiņu, lielāko līdzfinansējumu varēs saņemt tie zemnieki, kuru projekts ir virzīts uz dabas nelaimju seku mazināšanu saimniecībā — piemēram, ja dārzkopis plāno iegādāties jaunas laistīšanas iekārtas. Tas saistīts ar to, ka jau no nākamā gada pavasara ZM beidzot cer iedarbināt risku apdrošināšanas sistēmu. Kā skaidro A.Rein­holds, tā ļaus samazināt budžeta izdevumus, maksājot zemniekiem subsīdijas par dabas apstākļu rādītiem zaudējumiem, jo lauksaimnieki pret tiem būs apdrošināti. Pagaidām tiek plānots, ka iemaksas fondā uz pusēm veiks gan zemnieki, gan valsts. Prēmijas apjoms būs atkarīgs no zemnieka specializācijas un atrašanās vietas. Savukārt kompensāciju par sala, sausuma vai citiem laika apstākļu rādītiem zaudējumiem zemnieks varēs saņemt tikai tad, ja nelaime ir skārusi 30% reģiona saimniecību.

Starpība pārāk liela

Saskaņā ar LVAEI datiem, kopš 2004.gada darba ražīgums lauksaimniecībā pieaudzis par gandrīz 40% — un pašreiz tas veido 3870,4 latus no viena strādājošā. Tas ir dramatiski mazāk, nekā vidēji ES, kur lauksaimniecības produktivitāte veido pāri 12 tūkst. latu no viena strādājošā. Arī vidējais produktivitātes rādītājs Latvijas tautsaimniecībā kopumā — 6509 lati — ir ievērojami lielāks. LVAEI speciāliste Guna Salputra zemo darba ražīgumu nozarē skaidro ar lauksaimniecības struktūru: naturālo un mazo saimniecību pārāk daudz, to, kas reāli strādā ar peļņu — pamaz.

Ekonomists Andris Miglavs uzsver, ka produktivitāte lauksaimniecībā vienmēr būs zemāka nekā citās nozarēs un ekonomikā kopumā, taču Latvijā šī starpība ir pārāk liela. Tas skaidrojams gan ar dabas apstākļiem, gan ar nepietiekamo investīciju apjomu. Pēc A.Miglava vārdiem, lai darba ražīgums Latvijas laukos izlīdzinātos ar Eiropu, uz katru strādājošo vajadzīgi kapitālieguldījumi vismaz 150—200 tūkst. latu apjomā. Ņemot vērā, ka 2006.gadā lauksaimniecībā strādājošo skaits bija ap 130 tūkstošiem, investīcijām jāveido pāri par 10 miljardiem latu. Jādomā arī ne tikai par investīcijām, bet arī par jaunu darba vietu rādīšanu laukos, lai roku darba īpatsvars lauksaimniecībā samazinātos un bijuši laucinieki spētu nopelnīt iztiku citā veidā.