Viedokļi

Cukura nozares atjaunošana Latvijā teorētiski iespējama pēc 2015. gada

Tā kā pēdējā laikā uzvirmojošas kaislības ap cukura nozares atjaunošanu Latvijā, iepazīstinām ar Komisijas viedokli par iespējām šos plānus reāli īstenot.

Tā kā pēdējā laikā uzvirmojošas kaislības ap cukura nozares atjaunošanu Latvijā, skaidrojām Eiropas Komisijas viedokli par iespējām šos plānus reāli īstenot. Ņemot vērā, ka Latvija ir atteikusies no savas cukura ražošanas kvotas, pašreizējā Eiropas Savienības (ES) likumdošana, kas ir spēkā līdz 2015. gadam, noteic, ka līdz šim termiņam mūsu valstī cukuru nevar ražot ne iekšējam tirgum, ne arī eksportam (ES pastāv arī stingra sistēma ārpuskvotas cukuram, ko nosaka PTO saistības).

Taču ES atbildīgā amatpersona apstiprina, ka šobrīd nav nolemts cukura kvotu sistēmu saglabāt arī pēc 2015. gada. Ja pieņem, ka ES tiek pilnībā atcelta cukura kvotu sistēma, tas Latvijai dotu iespēju atkal atjaunot cukura ražošanu. Ja tomēr tiek nolemts kvotu sistēmu saglabāt, arī šajā gadījumā Latvija var pieprasīt cukura kvotas atjaunotu piešķiršanu, par ko tālāk lemtu Lauksaimniecības ministru padome. Ja Latvijas zemkopības ministram izdotos pārliecināt arī citus ministrus par šāda soļa nepieciešamību, Latvijai varētu tikt piešķirta cukura ražošanas kvota.

Lai arī teorētiski cukura nozares atjaunošana Latvijā pēc 2015. gada ir iespējama, tomēr ES amatpersona norāda uz nepieciešamību apsvērt šāda soļa saprātīgumu. Ņemot vērā, ka pirms nozares reformas Latvijā bija viszemākās cukurbiešu ražas ES, no konkurētspējas viedokļa Latvijas atteikšanās no cukura ražošanas Komisijai likusies likumsakarīga. Šobrīd 75% no kopējās cukura ražošanas koncentrēta 6 dalībvalstīs (Francijā, Vācijā, Polijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Beļģijā), kas tiek uzskatītas par vairāk piemērotām, un līdz ar to tajās nozare ir konkurētspējīga.

Iespējams, saistībā ar augsto cukura cenu pasaules tirgū, Latvijā uzvirmojušas runas par nozares atjaunošanas nepieciešamību. Tomēr jāatgādina, ka pašreiz izveidojusies situācija ir agrāk nebijusi un neprognozējama, ko veicinājusi vairāku apstākļu sakritības izraisītā cukura piedāvājuma samazināšanās pasauels tirgū. Atjaunojoties cukura ražošanai Brazīlijā un Indijā, kam varētu būt pietiekami par ar tikai normālu laika apstākļu esamību nākošajā ražas sezonā, bet ko noteikti veicinās arī mērķtiecīga platību palielināšana, cukura cena visticamāk samazināsies. Tāpat cenu liberalizācija sagaidāma, ja tiks izlemts pilnībā atcelt cukura ražošanas kvotu sistēmu. Cenai vajadzētu samazināties arī kvotas palielināšanas gadījumā, ko noteiks nepieciešamība iekļauties PTO saistībās, ja vien kādā pilnīgi pārsteidzošā kārtībā PTO dalībvalstis nemaina savas līdzšinējās pozīcijas.
Tāpēc, domājot par investīciju plāniem cukura ražošanas atjaunošanā, jāpatur prātā, ka tā ražošana pēc 2015. gada var nebūt tik ienesīga kā var šķist šobrīd. Taču līdz 2016.gadam, kas ir ātrākais iespējamais cukura ražošanas atjaunošanas termiņš, mums ir iespēja pavērot, kāda attīstība notiek cukura tirgū un pieņemt atbilstošus lēmumus.