Viedokļi

Dārzeņu ražotāji aktualizē gāzei iespējamo akcīzes nodokli...

"Baltijas Dārzeņi" direktors Kaspars Brunovskis norāda, ka akcīzes nodokļa piemērošana gāzei būtu precedents Eiropas Savienībā (ES), jo nevienā ES valstī tāds nodoklis nav piemērots lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un zivsaimniecībai. "Pat Eiropas Komisijas regulas norāda, ka šīm nozarēm akcīzes nodokļa piemērošana nav vēlama."

Virmo plāni paaugstināt akcīzes nodokli gāzei kā kurināmajam. Latvijas dārzeņu audzētāji jau sāk brīdināt sabiedrību par šāda soļa katastrofālo ietekmi uz dārzeņu ražošanu Latvijā. Viņi to darīja, tiekoties ar ZM J.Dūklavu.  

Plānotais nodokļa apjoms ir 15 lati uz 1000 kubikmetriem. "Tas novestu pie tā, ka Latvijas ražotāji nevarētu konkurēt ar Poliju, Lietuvu, Holandi un Latvijas prece būtu dārgāka nekā importētā, jo pašizmaksā pieci santīmi no katra gurķu kilograma aizietu akcīzes nodoklī, norādīja Brunovskis, "Baltijas Dārzeņi" direktors.

Kaspars Brunovskis norāda, ka akcīzes nodokļa piemērošana gāzei būtu precedents Eiropas Savienībā (ES), jo nevienā ES valstī tāds nodoklis nav piemērots lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un zivsaimniecībai. "Pat Eiropas Komisijas regulas norāda, ka šīm nozarēm akcīzes nodokļa piemērošana nav vēlama."

"Ja gāzei tiks piemērots akcīzes nodoklis, mūsu siltumnīcas nāksies slēgt. Viena no mūsu siltumnīcām ir viena hektāra platībā, un to apkalpo 12 līdz 13 cilvēki, kas nozīmē, ka viņi un viņu ģimenes paliks bez darba, valsts kasē neienāks nodokļi, jo mēs par saviem strādniekiem esam apzinīgi maksājuši valstij nodokļus. Mēs esam sagatavojuši aprēķinus par valsts ieguvumiem un zaudējumiem no mūsu uzņēmuma, piemērojot akcīzes nodokli gāzei. Ceram, ka izdosies pārliecināt valsts amatpersonas," norādīja SIA "Sabiedrība Mārupe" siltumnīcu kombināta vadītājs agronoms Jānis Bērziņš.

"Baltijas Dārzeņi" komercdirektore Kristīne Brunovska informēja, ka gāzes akcīze uzņēmumam gadā izmaksās 120 000 līdz 130 000 latu.

Visā Eiropā lauksaimniecības uzņēmumi ir atbrīvoti no gāzes akcīzes maksājuma. "Lauksaimniecības uzņēmumi tāpat strādā uz izdzīvošanas robežas - tas ir jautājums, kas būtu jārisina valstiskā līmenī, ka lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumiem gāzes akcīze netiktu piemērota," atzina Brunovska.

Dārzeņu ražotāji sarunā ar ministru pauda arī attieksmi pret PVN. K.Brunovska pažēlojās, ka lauksaimniecības uzņēmumi jūt arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes paaugstināšanas ietekmi. "Ražotāji jau pēdējos divus gadus strādā uz pašizmaksu, 3% ir ļoti daudz priekš ražošanas uzņēmuma - mums jau nav bijusi peļņa, no kuras varētu maksāt tos procentus, te vairs nevar būt runa par normālu ražošanas attīstību, patlaban tā var pāriet stagnēšanā uz vietas."

Tiesa gan, no AgroPola redakcijas puses piebildīsim - ka šis viedoklis un argumentācija pauž nepilnīgu izpratni par PVN darbības mehānismu - šo nodokli maksā patērētājs, pērkot produktu galaprodukta tirgū, un nevis ražotājs. No ražotāja vienīgi iekasē daļu no PVN. Citu daļu maksā tirdzniecības uzņēmums, un vēl citu  - ražošanas resursu piegādātāji.
Un PVN paaugstināšana par 3 % punktiem teorētiski patiešām varētu ietekmēt uzņēmumus, jo kaut kādā mērā samazna pieprasījumu. Tomēr mūsu ekonomikas lejupslīdes apstākļos grūti gan pateikt - vai pie iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās par 20-30 %, PVN likmes palielināšana par 3 % punktiem vispār patiešām ietekmē pieprasījuma apjomu. Un šī ietekme var izpausties arī kā PVN nesamaksātāju konkurenci kropļojošā ietekme tirgū - piemēram, ievedot produktu no citas valsts, kur tam piemērota 0 % likme kā eksportējamam produktam, bez PVN samaksas un pārdodot to tirgū kā nereģistrētu apjomu.