Viedokļi

Apgrozāmo līdzekļu kredītresursi lauksaimniekiem. Labās gribas žests...

Vakardienas ziņu lentēs svarīgāko ziņu topā - 26 milj. Ls kredītresursi no valsts lauksaimniekiem apgrozāmo līdzekļu iegādei. Lieliski - nu mēs beidzot zinām, ko Latvijas valdības izpratnē (leksikā) nozīmē vārds "nekavējoties". Tie ir 13 mēneši. Un apmēram nojaušam, ko tas nozīmē vajadzību apmierināšanas līmenim - no 10 līdz 20%. Un tomēr - tas ir labi. Katra laba lieta, kuru skaits ir lielāks par 0, jau ir laba parādība. Tā kādam saglabā cerību. Un dod signālu...

Vakardienas ziņu lentēs svarīgāko ziņu topā  - Ministru kabinets nolēmis, ka no valsts resursiem atvēlami 26 milj. Ls kredītresursiem lauksaimniekiem apgrozāmo līdzekļu iegādei.

Tā ir lieliska ziņa. Kāpēc?

Vispirms - nu mēs beidzot zinām, ko Latvijas valdības izpratnē (leksikā) nozīmē vārds "nekavējoties". Tie ir 13 mēneši. Kāpēc tieši tik daudz?
Dokumenta anotācijas pirmajā punktā "Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība" kā pamatojums citēta Deklarācija par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, kuras  7.2.4.apakšpunkts vēsta: „Nekavējoties izveidosim un iedarbināsim krīzes situācijai atbilstošus uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu finansēšanas mehānismus.” Bet valdību apstiprināja 13 mēnešus un 1 dienu pirms vakardienas valdības sēdes, un šis bija pirmais reālais valdības solis solītajā virzienā. Un tad jau mums patiešām nav jābrīnās, ka pie ekonomikas stabilizācijas programmas nākošajiem soļiem pēc būtības valdība ir gatava turpināt darbu pēc vēlēšanām - tur jau vairs tik 6 mēneši palikuši - un kas tas ir pret 13?   

Arī tāpēc, ka tā tomēr ir nauda. Kas varbūt būs pieejama lauksaimniekiem. Ar Ministru prezidenta uzskatu, ka nedēļas laikā varēs panākt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, ka šī programma iekļaujas saskaņotajā aizdevuma un ekonomikas stabilizācijas programmā. Bet piekrišana ir varbūtēja. Jo, piemēram, par piešķīrumu balsojušās valdības loceklis finanšu ministrs Einārs Repše, laikrakstam "Dienas Bizness" komentējis, ka sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem būs grūti saskaņot 26 miljonu latu vērtās kredītlīnijas piešķiršanu zemniekiem. Ņemot vērā, ka Latvija ir tuvu tai "sarkanajai līnijai", kad būs sasniegts pieļaujamais budžeta deficīta līmenis, trešdien vēstai . Un viņš arī saka, ka šobrīd viss esot atkarīgs no Zemkopības ministrijas spējas pārliecināt starptautiskos aizdevējus. Tikām cits tās pašas valdības loceklis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs DB norādījis, ka saskaņošanas izdošanās ir Finanšu ministrijas rokās, jo no deviņiem Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) jautājumiem, kas uzdoti saskaņošanas procesā, tikai viens attiecoties uz ZM kompetenci. Pārējie prasa argumentus no FM attiecībā uz pašu procedūru.
Un tāpēc vēl jo vairāk pagaidām sakām - arī nauda ir "varbūt". Vismaz nedēļu būs vēl jāgaida. Lai varbūt pārvērstos par ir. Ja jau pat mūsu valdības kolēģiem nav vienprātības, kura rokās ir saskaņošanas process. Tajā pašā laikam ticam, ka būs ir, jo vismaz līdz šim kaut kā šie jautājumi ir atrisināti. Pēc politisko spalvu paspodrināšanas un atbildības bumbiņas paviļāšanas...    

Arī tāpēc, ka valsts dod signālu tirgum. Ka valsts ir gatava nozares uzņēmumiem aizdot. Ne uzdāvināt - bet aizdot. No saviem resursiem. Uz visai stingriem nosacījumiem - tomēr aizdot. Būtībā darot darbu mūsu burvīgo lielbanku vietā. Kuras ir tik ļoti aizņemtas pārsteidzīgi ietirgoto kredītu atgūšanā un bilanču konsolidācijā, ka acu, kas paraudzītos uz ražošanas kā reālās naudas atgūšanas ekonomiskā pamata attīstību, viņām vairs vienkārši nav. Vai nu šeit Latvijā nav. Vai arī pie mammām Skandināvijā  nav. Nedz SEBā, nedz SWEDā, nedz ar NORD burtiem saistītājās struktūrās. Ar to valdībai banku vietā pasakot, ka valsts tic, ka nozare ir ekonomiski dzīvotspējīga. Ar 26 miljoniem pasakot, ka tic. Un varam vien cerēt, ka tas palīdzēs atgūt acu gaismu un redzes skaidrību arī šīm lieliskajām bankām. Kas patiešām prot pārdot savus produktus. Un varbūt tad vēl kāds simts miljonu kredītresursu pa visām uz miljardu aktīvu fona arī bankām atradīsies?

Ir labi arī tāpēc, ka saimnieku taciņa uz savu senu sadarbības partneri LHZB neaizaugs ar sūnām. Banka atgriezīsies lauksaimniecības kreditēšanas tirgū. Lai arī varbūt ne ar savu pašas naudu - tomēr - patiesībā ar ko atšķiras valsts aizdota nauda no pasaules kredītu tirgos aizņemtas sindicēto kredītu naudas? Citādi tās runas par stratēģisko lēmumu LHZB no lauksaimniecības kreditēšanas tirgus aiziet jau nu bija kļuvušas ļoti stipras....

Ir labi arī tāpēc, ka 26 miljoni patiešām ir vairāk nekā 0. Un kaut ko no citādi  ražošanai nenopērkama lauksaimnieki tagad varēs patiešām nopirkt. Ja arī ne visas apgrozāmo līdzekļu vajadzības apmierināt, tad vismaz daļu no tām.  

Un ir labi, ka šo naudu valsts kanalizēs saņēmējiem caur savu struktūru LHZB un nevis ļaujot uz valsts tik ļoti ierobežoto finanšu resursu pamata punktus pelnīt krīzes burbuļa pūtējām lielbankām.

Ir labi, ka vismaz 13 saimniecībām būs iespēja rast finansējumu apgrozāmo līdzekļu iegādei. Jo vienam saņēmējam piešķiramā summa nedrīkst būt lielāka par 2 miljoniem latu. Bet varbūt pat 5200 saimniecībām? Ja aizdevuma summa nepārsniegs noteikto minimumu - Ls 5000....

Tomēr ne viss arī ir tik skaisti. Ir arī ne tik labās (ja ne sliktās...) lietas

Lēmums nāk tik ļoti vēlu, kad visiem lauku darbu plāniem jau sen bija jābūt gataviem. Un vēl jau tas nav atnācis. Vēl vismaz praktiski 2 nedēļas jāgaida. Vai būs, vai nē. Un tad vēl 3 nedēļas jāgaida, līdz LHZB, saskaņā ar noteikumu projektu, iesniegtos pieteikumus izskatīs. Un tad jau būs maija vidus. Kad visam būtu bijis jābūt jau apsētam - pavasaris šogad izskatās visai agrs. Labā ziņa šajā stāstā vienalga ir - šis resurss būs pieejams arī rudens darbiem un nākošajam pavasarim, un pat mazliet vēl arī nākošajam rudenim. Un tad jau varbūt pat vienu pavasari var arī iezaudēt? Valstiski jau tā it kā ir. Bet vai tie saimnieki, kas kredītresursu pieejamības samazināšanās dēļ šogad atkal nevarēs optimāli veikt sējas darbus, arī tā domās?

Slikti, ka pieejamo resursu - kā kredītresursu - ir maz.  Ja vērtējam, ka izmantotā platība zem laukaugiem vien pārsniedz 600 tūkstošus ha un mēs pieņemtu, ka visa nauda varētu tikt izmantota tikai šīs nozares ražotājiem - tie būtu vien ~ Ls 40 uz ha. No apmēram 200-300 Ls tiešo mainīgo izmaksu apmēra. Labākajā gadījumā tie būtu vien 20%  no kopējās resursu finansēšanas vajadzības. Bet, ja vēl ievērtējam, ka arī lopbarības platībām ir vajadzīgi ikgadējie ieguldījumi - praktiski varam lēst, ka šī ir summa, kas nepārsniedz 10% no kopējā nozares sezonas darba finansējumam  nepieciešamā resursa... Realitāte ir bezgala skarba.

LHZB nav vienīgā ražotājus apkalpojošā banka, tomēr programmas resursi ir pieejami tikai caur šo banku. Kas arī visu laiku ir bijusi tikai viena no komercbankām, kas konkurējusi tirgū. Un te nu ir divi riski - netieša prioritāte saimniecībām, kas jau līdz šim strādājušas ar LHZB. Vienkārši tāpēc, ka ir zināma  to kredītvēsture. Un arī neformālā savstarpējā uzticība izveidojusies sadarbības gadu gaitā. Bet valsts programma paredzēta visai nozarei  - visu banku klientiem. Un otrs - kaut netieši, tomēr - parādās papildu administratīvās izmaksas - klientu lietas ieviešas jau divās bankās. Divās bankās jānovērtē pretendenta maksātspēja, divās bankās jāiesniedz dokumentu paketes utt., utml.... Būtiska atšķirība no līdz šim veiksmīgākās lauksaimniecības kreditēšanas veicināšanas programmas  elementa - kredītgarantiju papildinājumam no LAF resursiem caur daudzām komercbankām...

Tomēr AgroPols pilnīgi noteikti priecājas, ka lieta nonākusi tik tālu. Un tur īkšķīšus, lai varbūt noteikti pārvērstos par ir, un tas notiktu ne vēlāk kā nedēļas laikā. Un tic, ka vismaz kāds pozitīvs efekts no šā valdības lēmuma būs. Ka kādus citādi nenotikušus papildu  20% no ražošanas apjomiem tas palīdzēs šogad nozarē saglābt... Un pats svarīgākais - ka saglābs kādu saimniecību īpašnieku un vadītāju nervus, kas pašlaik postās neziņā par darbības finansēšanas iespējām.

Un sakām - tas ir valdības iespēju tuvu maksimālajam līmenim esošs labās gribas žests. Žests, kas  kādam saglabā cerību. Kādam reāli palīdz. Un kādam varbūt dod signālu...