Citas ziņas sadaļā
Procesi piena tirgū: cenu straujais kāpums ir beidzies
Stratēģijas izstrāde noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstībai Latvijā
Noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstība Latvijā: izaicinājumi un risinājumi
Bez paradumu maiņas cilvēces izliešana notekcaurulē...
Viedoklis par 2020. gadā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pieņemšanu noteiktās Administratīvi teritoriālās reformas būtību, formulēšanas procesu un turpmāko ietekmi
Šī ekonomikas aste ir neglābjami iekaisusi, tas ir gangrēnas perēklis. Kuru vienkārši jāamputē
Andris Miglavs LZA konsīlijā par ATR-2019: VARAM īstenotā pieeja patiešām ir katastrofāla
Atklātā vēstule par Āfrikas cūku mēra ierobežošanas pasākumiem
Latvijas iedzīvotāji uzskata - rudzu maize ir vērtība, kas jāsaglabā
Aizdomas par dzīvnieku draugu reiderismu pret Balticovo
ViedokļiTaupības gads graudu audzētājiemUldis Graudiņš, Latvijas Avīze (LA)
24.04.2010 Laikrakstā "Latvijas Avīze" vēstīts par šā pavasara sējas problēmām un to, ka valdības aizdevums sējai ir novēlots. Sējai valsts zemniekiem varēs aizdot ne vairāk kā 10 miljonus Iepriekš plānoto 26 miljonu latu vietā īstermiņa kredītu programmai lauksaimniekiem valsts drīkstēs atvēlēt tikai 10 miljonus latu. Tāds ir starptautisko aizdevēju lēmums. Ja pieprasījums pēc naudas būs liels, tad aizdevēji vērtēs, kādas ir valsts iespējas programmai atvēlēt papildu līdzekļus. "Zemkopības ministrija šodien (vakar. Red.) sagatavoja noteikumu projektu par šīs naudas izmantošanu un pirmdien parakstīšanai to iesniegsim Ministru prezidentam. Ja valdības vadītājs noteikumu projektu parakstīs, tad nākamajā nedēļā Valsts kase un Hipotēku banka slēgs līgumu. Pieteikties aizdevumiem var jau patlaban, bet, visticamāk, programma sāks darboties nākamajā nedēļā. Aizdevuma summa vienam aizņēmējam būs no Ls 5 000 līdz Ls 700 000, nevis, kā iepriekš plānojām, līdz Ls 2 000 000 latu, bet procentu likmes zemākas nekā tirgū vidēji," vakar pastāstīja Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone. Šķirņu veidošanu turpinās "Šis ir taupības gads lauksaimniekiem, tomēr jātaupa ar prātu lai neciestu raža un ražas kvalitāte. Nedrīkst taupīt uz augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu rēķina," norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības nodaļas vadītāja Ingrīda Grantiņa. Saimnieki atzīst neraugoties uz pesimismu, kas zemo graudu cenu dēļ valdīja aizvadītā gada rudenī, sējas darbi notiek kā ik gadu. "Visgrūtākais tāpat kā agrāk būs ražu izdevīgi pārdot, nevis izaudzēt," saka Vērgales pagasta "Galsiņu" saimniece Vita Cielava. LLKC apsekojumi rāda pavasaris daudziem saimniekiem radījis papildu naudas izdevumus. Proti, vidēji 30% no ziemājiem ir jāpārsēj. Visvairāk cietuši ziemas rapši Zemgalē, ziemas mieži un rudzi Vidzemē, bet Latgalē sējumi, kas atrodas palienās. Valsts aizdevums pārsēšanai noderēs. Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta direktore Sanita Zute teic, ka, neskatoties uz auksto ziemu, graudaugi izsuta, nevis izsala. "Sniegs uzsniga uz nesasalušas zemes, un tiem kļuva pārāk silti," tā S. Zute. Ir saimniecības, kurās sējumi cieta ļoti stipri, tomēr daudzviet dabas apstākļi sējumiem rūpes nesagādāja. S. Zute stāsta, ka vērojama jauna tendence cilvēki augstas kategorijas graudu sēklu pērk daudz mazāk nekā agrāk un paši to pavairo. Stendē patlaban vēl neiztirgota palikusi vien auzu sēkla. Sēklas cena bija tāda pati kā pērn Ls 220 250 par tonnu. Aizdevums novēlots Liepājas puses kooperatīva "Durbes grauds" valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča teic, ka valdības aizdevumu, visticamāk, izmantošot, tomēr tas esot nokavēts. Tiesa gan, nauda noderēšot vasaras un rudens darbiem. "Katrs saimnieks naudu sējas darbiem meklēja, kā varēja un mācēja. Palīdzēja arī kooperatīvs. Mūsu biedriem lielu problēmu ar sējas darbiem nebūs," tā S. Bēča. Šodien ar pēdējo 48 hektāru vasaras kviešu platību apsēšanu sējas darbus beigs a/s "Agrofirma "Tērvete"", kas gan ir izņēmums uz kopējā fona. Kroņaucē deviņās dienās, strādājot divās maiņās, apsēti vairāk nekā 700 hektāri platību. Arī ziemāji pārziemojuši labi. Saimniecības vadītājs Modris Goba uzsver "Tērvetē" graudkopība ir viens no darbības virzieniem, kas nodrošina līdz 10% kopējo naudas ienākumu. "Agrofirma "Tērvete"" vakar beidza miežu sēju (pavisam apsēti 685 hektāri zemes). Šī kultūra vajadzīga iesala ražošanai, ko izmanto "Tērvetes" alus ražošanai. Iesalam vajadzīgo miežu audzēšana ir īpaša tos nedrīkst pārāk daudz mēslot, jo tad olbaltumvielu daudzums pārsniegs pieļaujamos 11,5%. M. Goba: "Mēs ar trīs procentu lielu alus tirgus daļu esam vienīgie Latvijā, kas alu brūvē no Latvijā ražotā iesala. Esam sākuši darbu pie alus vārītavas paplašināšanas projekta, kas ļaus dubultot alus ražošanu. Tad vajadzēs arī divas reizes vairāk miežu." "Tērvetē" neuztraucas, ka vēl nav pārdota aizvadītā gada raža. Jau nākamajās dienās notiks darījums par 1500 tonnu eksportam paredzēto ekstraklases ziemas kviešu pārdošanu. Cena Ls 105 par tonnu graudu. Uzņēmumam nebūs vajadzīgs arī papildu atbalsts no 10 miljoniem latu, ko valdība aizdos apgrozāmajiem līdzekļiem lauksaimniecības darbu, tostarp sējas, veikšanai. "Agrofirma "Tērvete"" kā prasmīgs saimniekotājs izveidojusi vienu miljonu latu lielu rezerves fondu. Ar šā fonda naudu dižķibeles laikā varot palīdzēt arī sadarbības partneriem. M. Goba arī teic, ka saimniecība var atļauties ražu glabāt līdz brīdim, kad apmierina pircēju piedāvātā cena. Pērn vidējā graudu pārdošanas cena agrofirmai bija Ls 95,58, bet gadu agrāk Ls 188. "2009. gadā pārdevām divas reizes vairāk labības nekā gadu agrāk, tomēr saņēmām par 250 000 latu mazāk," saka M. Goba. Saimniecība šajā gadā pārdošanai iecerējusi novākt 6000 tonnas kviešu. Aptuveni 1500 tonnas izaudzēto miežu izmantos iesala ražošanai un lopbarībai. "Graudkopība mums nav zaudējumus nesoša nozare. Vien atsevišķos gados, kad ir nelabvēlīgi dabas apstākļi, peļņa šajā nozarē ir maza. Vācam vidēji septiņas tonnas kviešu (bunkura svars) un 4,5 tonnas miežu no hektāra. Šādu rezultātu ceram sasniegt arī šajā gadā," tā M. Goba. |