Citas ziņas sadaļā
Procesi piena tirgū: cenu straujais kāpums ir beidzies
Stratēģijas izstrāde noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstībai Latvijā
Noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstība Latvijā: izaicinājumi un risinājumi
Bez paradumu maiņas cilvēces izliešana notekcaurulē...
Viedoklis par 2020. gadā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pieņemšanu noteiktās Administratīvi teritoriālās reformas būtību, formulēšanas procesu un turpmāko ietekmi
Šī ekonomikas aste ir neglābjami iekaisusi, tas ir gangrēnas perēklis. Kuru vienkārši jāamputē
Andris Miglavs LZA konsīlijā par ATR-2019: VARAM īstenotā pieeja patiešām ir katastrofāla
Atklātā vēstule par Āfrikas cūku mēra ierobežošanas pasākumiem
Latvijas iedzīvotāji uzskata - rudzu maize ir vērtība, kas jāsaglabā
Aizdomas par dzīvnieku draugu reiderismu pret Balticovo
ViedokļiIveta Grudovska: Latvijai nav bioenerģijas ražošanas stratēģijasLeta-Nozare
02.06.2010 Attīstītajās Eiropas valstīs bioenerģijas ražošanas attīstība iekļauta tādos dokumentos kā nacionālais rīcības plāns, atjaunojamo resursu pamatnostādnes un citi, kamēr Latvijai vēl joprojām nav valsts stratēģijas, kas ir pirmā un galvenā problēma šai nozarē, blogā biznesa portālā "Nozare.lv" raksta Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecības "Vecauce" valdes priekšsēdētāja Iveta Grudovska. Grudovska raksta, ka par atjaunojamo energoresursu izmantošanas stratēģijas nepieciešamību runā jau kopš 2006.gada, tomēr tā arī netika domāts par nozares regulētu attīstību, tādēļ katrs, kas nodarbojas ar atjaunojamo energoresursu ražošanu, nesatraucās, ka maksa - 15 santīmi par saražoto "zaļo" kilovatu - neizbēgami palielinās visu pārējo patērētāju rēķinus. "Ekonomiskā situācija ir ieviesusi korekcijas arī mūsu domāšanā, un patlaban aktuāla ir maksimāli lēta "zaļā" elektroenerģija. To var panākt ar zemu pašizmaksu un efektīvu ražošanu, tas nozīmē, ka lietderīgi jāizmanto ne tikai saražotā elektrība, bet arī siltums," norāda Grudovska. Viņa norāda, ka tāpēc nevajadzētu orientēties arī uz ievērojamu siltuma pārdošanu gala patērētājam, kas saistīts ar palielinātu risku, jo jānodrošina nepārtraukta piegāde. Eksperte iesaka, ka izdevīgs risinājums ir biogāzes ražotnes, kas ierīkotas pie lielajām saimniecībām, kur ir kūtsmēsli. "Lauku biomasa, kas tiek ražota dzīvnieku ēdināšanai, ir papildus izejviela. Tāpat es ieteiktu vispirms domāt par to, vai iespējams šo siltumu izmantot pašas saimniecības vajadzībām, un tikai pēc tam plānot to attīstīt kā papildus nozari," tā Grudovska. Tāpat eksperte uzsver, ka problēma biogāzes ražošanā ir attiecīgu speciālistu trūkums. Esot pieejamas vien nelielas izpētes iespējas Latvijas Lauksaimniecības universitātē pie Viļa Dubrovska, bet neitrālu konsultāciju par biogāzes ražošanu Latvijas apstākļos var sniegt tikai daži cilvēki un saimniecības, kas ar to nodarbojas praktiski. Tajā pašā laikā Grudovska norāda arī uz pozitīvām izmaiņām nozarē, ko sekmējušas izmaiņas likumdošanā. Viņa uzteic, ka ir samazinātas iepirkuma cenas visiem atjaunojamo energoresursu veidiem, tāpēc ir iespējams palielināt no biogāzes saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma apjomu (kvotas), vienlaikus nepalielinot ietekmi uz elektrības tarifu. "Ražošanas kvotu pārdale paredz koriģēt līdz šim netaisnīgo sadali un panākt procesa caurspīdīgumu. Tās ir iespējas biogāzes ražošanā ieinteresētajiem lauksaimniekiem piedalīties šajā biznesā, kas, neapšaubāmi, veicinās arī reģionālo tālāku attīstību. Jādomā, ka jau iepriekš valdības deklarētajam un praktiski pieejamajam Eiropas Savienības atbalstam enerģijas ieguvei no atjaunojamiem resursiem nu pavērušies politiski un ekonomiski labvēlīgi nosacījumi," norāda Grudovska. |