Viedokļi

Lauku tūrisma mītnes maina specializāciju

Paredzam aptuveni 10% kritumu, salīdzinājumā ar 2009. gadu. Cilvēki gan joprojām ceļo, bet naudu tērē nelabprāt. Taču lauku tūrisms ir unikāls ar to, ka labi pielāgojas tirgum un piedāvā tos pakalpojumus, ko tirgus ir gatavs patērēt. Lielākoties lauku tūrisma saimniekiem nav tāda situācija kā lielā viesnīcā, kur ir daudz darbinieku un smagnējāks menedžments. Lauku tūrisma mītņu saimnieki izdomā jaunus pakalpojumus un servisus, ko tirgus ir gatavs pirkt par nelielām summām, kā arī dot atlaides. Izdzīvosim, bet prognozējam ļoti grūtu gadu.

Populāra ir visa veida aktīvā atpūta bez naudas tērēšanas. Arvien populārāks kļūst velotūrisms, pastaigas dabā. Nedaudz vairāk naudas prasa laivu braucieni, tomēr arī šis tūrisma veids var būt salīdzinoši lēts. Lauku tūrisma mītņu saimnieki paši rada jaunus tūrisma maršrutus, paši tos marķē, veido dabas takas, veloceliņus. Šīs infrastruktūras izveide neprasa lielus līdzekļus, bet rada papildus pievienoto vērtību lauku tūrisma mītnēm un, iespējams, motivē arī izmantot nakšņošanas pakalpojumus. Joprojām cilvēki ir gatavi tērēt naudu dažāda veida SPA baudām, veselības kūrēm, pirts kūrēm. Šie pakalpojumi vienmēr ir bijuši pieprasīti. Lauku tūrismā pieprasīti ir arī ēdināšanas pakalpojumi. Arvien vairāk tūrisma mītņu saimnieku gatavo arī brokastis un citas ēdienreizes.

Iepriekš mēs nevarējām pierunāt mītņu saimniekus sniegt velotūristu mantu pārvadāšanas pakalpojumus. Tagad saimnieki to dara ļoti labprāt, lai gan tas nav izdevīgi un peļņu nenes, bet tā ir iespēja, kā dabūt velotūristus nakšņot tūrisma mītnē.

Ļoti labs klientu loks patlaban ir ģimenes ar bērniem, jo vecāki dažkārt taupa uz visu iespējamo, bet atpūtu un izklaidi bērniem tomēr vēlas nodrošināt. Jo īpaši tie vecāki, kuriem ir mazi bērni, joprojām aktīvi izmanto lauku tūrisma pakalpojumus. Ar bērniem arī nevar braukt lielus gabalus, un šīs ģimenes biežāk izmanto nakšņošanas pakalpojumus. Bērniem nepieciešamas arī izklaides, tādēļ saimnieki iekārto dažādus bērnu laukumus un piedāvā spēles un atrakcijas. Līdz šim korporatīvo pasākumu buma dēļ šī joma bija nedaudz aizgājusi aizmirstībā. 

Nav tā, ka korporatīvos pasākumus vairs neorganizē nemaz, tomēr, piemēram, sporta spēļu ir nesalīdzināmi mazāk. Tām lauku tūrisma mītnēm, kurām labajos gados sporta spēļu skaits sezonas laikā bija mērāms vairākos desmitos, pat līdz 50, pērn ir bijušas vien pāris - 2 vai 3 sporta spēles gada laikā. Konkurence šajā jomā attiecībā uz vietu izvēli, kā tas bija kādreiz, vairs nav pat pieminēšanas vērta. Tiem, kas līdz šim specializējās pasākumu rīkošanā, klienti jāmeklē no jauna. Tās ir viesu mājas, kas vidēji biznesā ir piecus gadus un tagad ir spiestas pārorientēties. Tagad priekšplānā ir ģimenes ar bērniem, kā arī jauni pāri bez bērniem, kas nereti ir visturīgākie, vai - labprāt ceļo vientuļi cilvēki. Nozīmīga auditorija ir arī ārzemnieki. Latvija ir trešā valsts Eiropā, kur attiecībā pret vietējo tūristu ir daudz lielāks ārzemnieku skaits. Tomēr tas nenozīmē, ka mums ir ļoti daudz ārvalstu tūristu, bet gan to, ka vietējie tūristi ceļo salīdzinoši maz.

Pozitīvs pavērsiens ir, ka ārvalstu tūroperatori ir sākuši interesēties par Baltijas valstīm un ir ieinteresēti sākt pārdot šo reģionu kā tūrisma produktu. Baltijas valstis kā aktīvā tūrisma galamērķi savos piedāvājumos grib iekļaut pat tādi tūroperatori, kas iepriekš neinteresējās par Baltijas valstīm. Ar to mums jārēķinās, ka lieli, starptautiski tūroperatori nekad neiekļaus piedāvājumos Latviju vienu pašu. Tomēr patlaban tā vēl ir tikai interese, parasti paiet divi līdz trīs gadi, kamēr lielie tūroperatori iekļauj kādu valsti vai reģionu tūrisma piedāvājumā. Interesi ir izrādījuši, piemēram, lieli tūroperatori no Anglijas - viņus interesē specifisks nišu tūrisms, piemēram, putnu vērošana. Baltija ir ļoti bagāta ar putniem, turklāt tie ir ļoti pateicīgi tūristi, jo viņi brauc nesezonā - pavasarī un rudenī. Par Baltijas valstīm sāk interesēties arī Nīderlandes, Vācijas un citu Rietumeiropas valstu velotūru operatori.

Pilnu intervijas tekstu ar Asnāti Ziemeli var lasīt biznesa portāla "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas".