Viedokļi

Tirgus mainās lēni

Laikraksts "Latvijas Avīze" vēsta, ka Rīgas Centrāltirgū joprojām trūkst pašmāju zemnieku.

Vietas ir, zemnieku nav

Kādreiz zemnieki sūdzējās, ka Centrāltirgū viņiem ierādītas pašas tālākās un neizdevīgākās vietas. Nu viņiem atvēlēts laukums tieši starp piena un gaļas paviljonu. Tomēr no teju pussimta zemniekiem atvēlētajām tirdzniecības vietām aizņemtas nav pat desmit.

Dainis Liepiņš, a/s "Rīgas Centrāltirgus" valdes priekšsēdētājs: "Mēs ierādām zemniekiem vietas pašā tirgus centrā, bet tur strādā tikai kādi četri pieci saimnieki. Esmu runājis ar visām zemnieku organizācijām, likām sludinājumus medijos, bet viņi nenāk. Tādēļ, ja kāds zemnieks atnāks un stāstīs, ka tas ir slikti un šis nav labi, aizbāzīšu muti piecās sekundēs – redz, kur ir vieta tirdzniecībai! Aiz rokas aizvedīšu, parādīšu brīvās vietas un pavaicāšu – kāpēc tevis šeit nav? Nav pamata sūdzībām, ka esam ierādījuši sliktas tirdzniecības vietas. Kur nu vēl labākas – pašā tirgus centrā! Protams, ir tādi, kuri jau desmit gadus savu preci pārdod kādā konkrētā vietā, pircēji šīs tirdzniecības vietas zina, tādēļ šiem zemniekiem nav intereses vietu mainīt. No nākamā gada janvāra rīkosim izsoles brīvajām vietām pie tirgus ieejas."

Zemnieku kūtrumu tirgus vadītājs neizprot arī tādēļ, ka viņiem noteikta zemāka cena šai ekskluzīvajā vietā nekā citiem. "Zemniekam par tirdzniecības vietas vienu kvadrātmetru jāmaksā aptuveni trīsarpus lati, bet pārējiem – līdz pat pieciem latiem par dienu," norāda D. Liepiņš.

Taču tie zemnieki, kuri tomēr atveduši tirgot savu preci jaunizveidotajā vietā, izklausās apmierināti. "Šeit tirgošanās sokas labi," atzīst Kaspars Buls, kurš jau otro nedēļu tirgo z/s "Rotas" Ikšķiles pusē augušās zemenes. "Vēl kādai pusotrai nedēļai ogu pietiks. Pērk labi, jo piedāvājam tikai saldās šķirnes 'Polka', 'Marmelāde'. Uzskatu, ka Ls 1,80 par kilogramu ogu nav dārgi. Adekvāta šo ogu cena būtu divi lati. Taču, ja tepat līdzās piedāvā poļu zemenes par Ls 0,70 – 0,80, tad latvietim nākas padoties un savu ražu tirgot par Ls 1,30," skaidro K. Buls.

Arī Miķelis Mediņš, z/s "Salmiņi" īpašnieks, atzīst – jaunā tirdzniecības vieta ir laba. Taču vairāk sirds sāp par ko citu. M. Mediņš: "Ideāla ir tirdzniecība Nakts tirgū, jaunajā vietā tas gan vēl pilnībā nav sācis darbu. Manuprāt, ļoti negodīga

joprojām ir maksa par tirdzniecību no automašīnām, kas notiek pie tualetēm, aiz dārzeņu plača. Tiek prasīti desmit lati no katra auto neatkarīgi no tā, cik lielu platību tā aizņēmusi – man ar piecām kastēm mašīnas bagāžniekā jāmaksā tikpat, cik tam, kas visapkārt mašīnai sakrāvis savu preci. Zemniekiem vislabākā tirgošanās vieta bija padomju laikā – gaļas paviljona priekšā. Tagad tur tirgo poļu un leišu preci. Poļi no vienas vietas dienā iztirgo teju vai tonnu zemeņu, bet latvieši – aptuveni 50 kilogramus."

Vajag atkritumu tvertnes

Patiesības labad jāsaka – ja kādu laiku nav būts Centrāltirgū, ir patīkami pamanīt pārmaiņas, kas tā vizuālo tēlu uzlabo: pazudušas bleķa būdas, daudzviet "aizlāpīts" asfalts un it kā mazāks kļuvis pat "spirķik/sigareti" piedāvātāju skaits.

"Pašlaik Centrāltirgu nevar salīdzināt ar to, kāds tas bija pirms gadiem desmit," saka pārdevēja Gaļina, kura jau kopš padomju laikiem šeit tirgo pašu saimniecībā izaudzētos kartupeļus un citus dārzeņus. "Noteikti varu teikt, ka tirgošanās kļuvusi godīgāka, attiecības ar pircējiem – pieklājīgākas. Padomju laikā te pat kāvās kā pārdevēji, tā pircēji," atceras Gaļina. Pievilcīgāks esot kļuvis arī dārzeņu tirgošanas galdu placis iepretim piena un sakņu paviljonam. "Vienīgais, ko gribētu ierosināt tirgus vadībai, – parūpēties par atkritumu tvertnēm kā pie tirgotāju galdiem, tā tirgū vispār. Kad mēs pa dienu sveram kartupeļus, no tiem nobirst gan zeme, gan citi gruži. Tos tad nu cenšamies saslaucīt vienuviet, lai vakarā sētnieks var savākt. Tāpat pircēji bieži vaicā, vai mums nav kur izmest, piemēram, banāna mizu, kādu saplīsušu maisiņu vai tukšu rīta kafijas krūzi," saka Gaļina.

Tirgus vadība uzsver – pilnībā nomainīt, piemēram, asfalta segumu tirdzniecības laukumā pie gaļas paviljona varēs vien tad, kad ķersies pie visas tirgus struktūras sakārtošanas. Tieši šonedēļ beidzies plenērs par Centrāltirgus ieejas laukuma sakārtošanu, kurā Arhitektu savienības speciālisti piedāvājuši dažādus risinājumus tirgus teritorijas labiekārtošanā. Kopumā piedāvāti pieci skiču projekti, kas ietver vārtu, informācijas centra, informācijas stendu, tirdzniecības stendu, informatīvo norāžu un vides objektu vizuālo un arhitektonisko risinājumu.

Tirgus vadība gan nevar vēl pateikt, kas no arhitektu piedāvātā tiks izmantots un cik ātri kāds no projektu piedāvājumiem parādīsies Centrāltirgū. "Tirgus ir kultūrvēsturisks objekts, tādēļ rūpīgi jādomā, ko un kā tajā mainīt. Tomēr ceram, ka līdz gada beigām varēsim ķerties pie reāla darba," norāda Centrāltirgus mārketinga projektu vadītāja Gunta Poplovska.

Izmaiņu plāni buksē

Jauna vieta ierastajam Nakts tirgum, kā arī pilnībā rekonstruēti un labiekārtoti sakņu un gaļas paviljoni. Tie ir trīs lielākie pasākumi, uz kuriem koncentrējusies Centrāltirgus jaunā vadība. Attiecībā uz Nakts tirgu izdevies panākt labvēlīgu Rīgas domes lēmumu, ar kuru tam līdz 31. decembrim piešķirts tirgus statuss. Paralēli izveidota jauna vieta, kur pārcelties esošajam Nakts tirgum, kad pienāks gada beigas. "Pašlaik vecajā Nakts tirgus teritorijā tirgošanās rit pilnā sparā," norāda G. Poplovska: "Arī jaunā Nakts tirgus teritorija pamazām tiek apgūta – pašlaik tur katru dienu ir aptuveni trīs mašīnas, no kurām tirgo dārzeņus un ogas. Domāju, kad parādīsies īstā raža, tur būs daudz vairāk Latvijas zemnieku."

Ne tik gludi sokas ar sakņu paviljona rekonstrukciju. Tas pašlaik ir slēgts un tirgotāji pārvietojušies uz atklātajiem laukumiem vai gaļas paviljonu.

D. Liepiņš: "Šobrīd sakņu paviljonā nekas nenotiek, jo uzņēmumi, kas zaudēja konkursā par tiesībām to rekonstruēt, ir pārsūdzējuši konkursa rezultātus. Tagad mūsu pieaicinātie Būvinženieru asociācijas eksperti sarakstījuši garas atskaites, kas aizsūtītas uz Iepirkumu uzraudzības valsts biroju. Gaidām atbildi."

D. Liepiņš gan cer, ka izdosies iekļauties plānotajā laikā, lai rudenī dārzeņu tirgotāji no āra tirdzniecības varētu atgriezties telpās. "Objektam ir jābūt gatavam solītajā septembra sākumā vai vidū, lai notiktu kas notikdams," norāda D. Liepiņš.

***

Viedokļi

Armands Krauze, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs: "Lauku saimnieki norāda – tālais ceļš, samērā zemā produktu cena un nepietiekamais apgrozījums ir svarīgākie iemesli, kāpēc viņi aktīvi Rīgā nepārdod pašu izaudzēto ražu. No savas pieredzes varu teikt par medu – tā cena pēdējos desmit gados nav mainījusies, bet degviela šajā laikā kļuvusi daudz dārgāka. Jāatzīst, ka par maz tiek strādāts pie kooperācijas, kas, iespējams, situāciju varētu mainīt."

Gints Liepiņš, zemnieku saimniecības "Upeskalni" saimnieks, nodarbojas ar dārzeņu un labības audzēšanu:

"Mēs sevi uzskatām par lieliem ražotājiem – apsaimniekojam 400 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Ja mēs paši vēlētos savu ražu pārdot tirgū, tad uzreiz būtu vajadzīga viena mašīna un būtu jāalgo pārdevējs. Pārdotie trīs četri maisi dārzeņu šīs izmaksas nesegtu. Šā iemesla dēļ izvēlējāmies sadarbību ar vairumtirgotāju."

***

Uzziņa

Augļu un dārzeņu cenas Rīgas Centrāltirgū 29. jūnijā

Produkts; Cena (Ls/kg)

Latvijas

zemenes 1,30 – 2,00

Sīpoli 1 – 1,20

Gurķi 0,60 – 0,90

Rabarberi 0,80

Latvijas tomāti 1,20

Kāposti 0,45

Ziedkāposti 1,50 – 1,80

Burkāni 0,50 – 0,70

Jaunie kartupeļi 0,20 – 0,45

Gailenes 4,00

Saišķītis diļļu/loku 0,20

Spināti/skābenes (100 g) 0,30