Viedokļi

Latvijas Industriālo kaņepju asociācija plāno uzcelt piecas kaņepju pārstrādes rūpnīcas

Jaundibinātās Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas (par tās dibināšanu sk. rakstu) stratēģija ir virzīta tā, lai sākotnēji varētu iegūt vismaz četrus-sešus procentus Eiropas Savienības dabisko šķiedru produkcijas tirgus daļas nākamo piecu-desmit gadu laikā. Tas nozīmē, ka Latvijā jāizveido piecas pirmapstrādes rūpnīcas. Tā intervijā portālam „Nozare. lv” stāsta asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Tālis Laizāns. Viena uzņēmuma pārstrādes jauda vidēji ir 10 000 tonnu stiebriņu, ja rēķina vidējo ražību 10 tonnas no hektāra. Nepieciešamās investīcijas vienam pirmapstrādes un gala produkta ražošanas uzņēmumam ir pieci seši miljoni latu. Aptuveni 3,5-4,5 miljoni būs vajadzīgi tehnoloģiskajām iekārtām, ieskaitot gala produkta ražošanai paredzētās iekārtas. Šādu rūpnīcu varētu uzbūvēt gada laikā, un tā atmaksātos trijos, maksimums, piecos gados.

Asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis informē, ka divas tādas rūpnīcas varētu būvēt Latgalē, vienu Vidzemē, vienu Kurzemē, varbūt arī Zemgalē, jo jelgavnieki par kaņepju audzēšanu ļoti ieinteresējušies un jau šogad apsējuši 60 hektārus.

Turklāt svarīgs aspekts - katrs 1000 hektāru kaņepāju kopā ar pirmapstrādes rūpnīcu sniegtu darba vietas vismaz 250 cilvēkiem lauku reģionos.

T. Laizāns ideālu sadarbības modeli redz tādu, ka kāda konkrēta Latvijas reģiona zemnieki vēršas asociācijā - mēs esam gatavi kooperēties, nākamgad iesēt 500-1000 hektāru, vai esat gatavi palīdzēt uzsākt pirmapstrādes ciklu - sameklēt investoru, iekārtu piegādātājus, palīdzēt ar tehnoloģiskiem risinājumiem, ar sēklu sagādi?

G.Vilnītis piebilst, ka, viņaprāt, vislabāk, ja līdzīpašnieks ir pats zemnieks - audzētājs - un daļu iegulda banka vai investors, kas ir līdzīpašnieks apstrādes rūpnīcai. Lai nav tā, kā patlaban piena vai gaļas pārstrādē, kad zemnieks ir ķēdes pēdējais posms.

T. Laizāns stāsta, ka Eiropā ir augošs pieprasījums pēc dabiskajām šķiedrām. Līdz ar to Latvijai ir potenciāli lielas iespējas šajā nozarē, jo brīvās zemes platības pasaulē samazinās un mākslīgās un sintētiskās šķiedras kļūst arvien dārgākas.

Tikmēr Latvijā kopumā ir 900 000 hektāru neizmantotas lauksaimniecības zemes. Lai būtu ekonomiski veidot pirmapstrādes uzņēmumu un arī gala produkta uzņēmumu, vienā reģionā ir vajadzīgi 700-1000 kaņepēm apsētu hektāru.

G.Vilnītis atzīst, ka galvenais ir panākt, ka zemnieki notic vienotai nākotnes vīzijai un jau nākamajā pavasarī tiktu apsēti pirmie 1000 hektāru kaņepāju. Vēlams, lai šie sējumi būtu 50 līdz 70 kilometru rādiusā ap pirmapstrādes rūpnīcu un lai rūpnīcas līdzīpašnieki būtu zemnieki. Tam visam esam gatavi piesaistīt Eiropas Savienības fondus kopā ar Zemkopības ministriju un Ekonomikas ministriju.

Viņš arī uzsver kaņepju šķiedras plašo pielietojumu vairākos virzienos, no kuriem jāizvēlas svarīgākie gala produkcijas varianti - būvmateriāli, izolācijas materiāli, apmetuma un sienu materiāli, agrotekstils, siltumnīcu un lauka stādījumu klājumi, atbirumu izmantošana pakaišiem, kurināmajam, mulčai, kaņepju eļļas un sēklu izmantošana pārtikā un kosmētikā.

Zemnieku saimniecības „Jānīši" īpašnieks Andris Rikmanis stāsta, ka patlaban ir apmēram 30 zemnieki, kas iesējuši kaņepes kopumā 200 hektāros Krāslavas, Bauskas, Tukuma, Valmieras un Jelgavas pusē. Zemnieki apzinās, ka ar kaņepēm var pelnīt, tomēr pagaidām masveidā neaudzē vienkārša iemesla dēļ - nav kur likt produkciju. Tiklīdz būs kāds, kas savāc un realizē produkciju, būs arī audzētāji.

G.Vilnītis atzīst, ka vajadzīga normatīvā bāze, kura zemniekam garantē atbalsta maksājumu un subsīdiju saņemšanu par saražoto produkciju un pārbaudes saskaņā ar Eiropas regulām. Neskrienam ratiem pa priekšu, bet vēlamies asociācijā apvienot zemniekus, selekcionārus, zinātniekus, ražotājus, lai kopīgi vērstos pie valsts iestādēm ar vienotu uzstādījumu un panāktu valsts atbalstu. Asociācija ir gatava slēgt līgumus ar zemniekiem un produkcijas noņēmējiem, investoriem, kā arī patlaban izstrādā modeli, kādai ir jābūt kaņepju pirmapstrādei - tā, lai zemnieks zina - pavasarī iesējot, rudenī būs, kam produkciju nodot.

Pilnu interviju ar ''Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas'' pārstāvjiem lasiet portāla "Nozare.lv" sadaļā "Intervijas. Viedokļi''.