Viedokļi

Mērķis kļūt par otru lielāko linu audzētāju Eiropā

Līdz 2013. gadam ar liniem būtu jāapsēj vismaz 1000 hektāru, jo tas ļautu cerēt uz linkopības atdzimšanu Latvijā, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Rēzeknes linu pārstrādes fabrikas SIA "Baltiks East" valdes priekšsēdētājs Valērijs Šindlers un biedrības "Linu un kaņepju pārstrādes klasteris" biroja vadītāja Ilga Vjakse.

Šogad jau ir apsētas eksperimentālās platības, kā arī plānots sākt linu audzēšanas izpētes projektus. Nākamgad paredzēts ar liniem apsēt vismaz 500 hektārus.

"Linu šķiedru tagad pārsvarā importējam no Baltkrievijas un no Francijas un Beļģijas. Tas patiešām notiek tāpēc, ka Latgalē linus gandrīz vairs neaudzē. Kādreiz šis reģions ieņēma nozīmīgu vietu linu audzēšanā pasaulē, bet tas viss pazuda, jo, pievienojoties Eiropas Savienībai, Latvija apņēmās likvidēt nacionālās subsīdijas," sacīja Šindlers.

Vjakse piebilda, ka ap 2008. gadu ļoti strauji samazinājās gan linu, gan kaņepju audzēšanas platības, jo zemnieki domāja tā - ja man nav subsīdiju, tad es neaudzēšu.

"Protams, ir vēl daži entuziasti, kas turpina audzēt eļļas linus, iegūstot sēklu, no kuras tiek ražota eļļa gan pārtikai, gan medicīnas vajadzībām, gan krāsu un laku ražošanai. Biedrības "Linu un kaņepju pārstrādes klasteris" biedri ir ieinteresētās personas - linu un kaņepju pārstrādes uzņēmumi. Biedrību nodibinājām 2009. gada februārī ar mērķi nepieļaut galīgu nozares sabrukumu. Aktīvāku darbību sākām 2010. gadā, apkopojot visas mūsu iespējas, ko varētu darīt," sacīja Vjakse.

Viņa skaidroja, ka pirmo projektu biedrība iesniegusi Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmā, un projekts paredz veikt pētījumu dabīgo šķiedraugu nozares atjaunošanā Latgalē un Pleskavas (Krievijā) reģionā.

"Patlaban šis projekts ir izvērtēšanā, un uz jūlija beigām gaidām rezultātu. Ļoti ceram, ka projekts tiks atbalstīts un varēsim sākt strādāt. Projektā būs pārstāvētas gan linu, gan kaņepju audzēšanas nozares, un tas paredz pārrobežu sadarbību ar Pleskavas Lauksaimniecības zinātniski pētniecisko institūtu. Plānotais projekta budžets ir 310 208 eiro (217 146 lati)," sacīja Vjakse.

"Esam sākuši virkni pasākumu, lai linkopību Latgalē varētu atjaunot. Protams, augot kviešu un rapšu cenām, pieaug konkurence par zemes platību izmantošanu, un zemnieki domā, ar ko tās būtu visizdevīgāk apsēt. Tāpēc zemniekiem ar praktiskiem piemēriem ir jāpierāda linu audzēšanas ekonomiskais izdevīgums. Esam pārņēmuši no Rietumiem dažus tehnoloģiskos paņēmienus, tāpēc domāju, ka izdosies zemniekiem pierādīt, ka varam novērst tā saucamos klimatiskos riskus, vienkāršot linu novākšanas tehnoloģiju, tādā veidā samazinot izdevumus," piebilda Šindlers.

Viņš norādīja, ka kopā ar "Latvijas Hipotēku un zemes banku" šogad jau tiek realizēts pilotprojekts vietējo linu audzēšanā, bet nākamgad ir plāns ar liniem apsēt 500 hektārus.

"Jau šogad ar liniem ir apsētas platības gan bijušajā Krāslavas, gan Preiļu, gan Rēzeknes rajonā, kopumā aptuveni 52 hektāri," sacīja Vjakse.

Vjakse stāsta: „Zemniekiem viens no noteicošajiem faktoriem, kāpēc viņi bez subsīdijām vairs negrib audzēt linus, ir klimatiskais faktors. Audzējot linus, no tiem var iegūt garo šķiedru, kas tiek izmantota audumu ražošanā, un īso šķiedru, kas tiek izmantota tehniskām vajadzībām, kā arī visi grib iegūt arī trešo produktu - linsēklas. Lai iegūtu sēklas, linam ir jāaug visu veģetācijas periodu, turklāt linam rudenī ir jāļauj notilināties uz lauka - tiem vajag mitrumu, pēc tam sausumu, bet ar šādiem laika apstākļiem mūsu rudeņos nevar "trāpīt", un tas ir klimatiskais risks. Vai nu tā līst, ka pēc tam lini nevar izžūt, vai arī ir sausums, bet notilināt linus uz lauka neizdodas. Agrāk šos zaudējumus sedza subsīdijas, bet tagad kompensācijas mehānisma nav.

Mūsu projekts klimatisko risku mazinās ar to, ka mēs negaidīsim "trīs vienā" produktu, mums nepieciešama tikai tehniskā šķiedra, līdz ar to lini tiks novākti jūlija beigās un augusta sākumā. Tad liniem neizveidojas garā šķiedra, bet tikai īsā, tehniskā šķiedra, kuru paredzēts izmantot auklu, virvju, kā arī dabīgās šķiedraugu piedevas ražošanā celtniecībai un rūpniecībai, kura pasaulē kļūst arvien pieprasītāka. Šādu linu audzēšanas iespēju vēlamies izpētīt par ERAF finansējumu un pēc tam to piedāvāt Latvijas lauksaimniekiem.”

Biedrībā "Linu un kaņepju pārstrādes klasteris" apvienojušies Rēzeknes linu fabrika SIA "Baltiks East", Preiļu linu fabrika SIA "Sakura", Krāslavas linu fabrika SIA "Zalers" un Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs.

Linkopība Latvijā ir viena no senākajām nozarēm un agrāk linus audzēja visā Latvijas teritorijā. 1938. gadā lini Latvijā bija iesēti 63 500 hektāru platībā un linšķiedras pārstrādes rezultātā tika iegūtas 215 000 tonnas produkcijas. Linu eksporta ziņā Latvija ieņēma 2. vietu pasaulē pēc Padomju Savienības.

SIA "Baltiks East" ir izveidota 1991. gadā, 2006. gadā uzņēmumam reorganizācijas dēļ pievienota SIA "Latgales lini".

Uzņēmuma produkcija ir linu dzijas un auklas, kā arī katonizētā šķiedra.

Visu interviju ar Valēriju Šindleru un Ilgu Vjaksi lasiet biznesa portāla "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas".