Viedokļi

Zakovics: Kailcirtes Latvijā piemērotākas par izlases cirtēm

Ilze Vabole, AgroPols
22.07.2011

Latvijā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm ir viena no labākajām meža apsaimniekošanas praksēm, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" pastāstīja Latvijas Valsts mežu (LVM) valdes loceklis Edvīns Zakovics. Viņš arī uzskata, ka Latvijā visur nav piemērotas izlases cirtes, jo tās nereti apdraud atlikušās audzes noturību pret dažādiem dabas faktoriem.

E. Zakovics norobežojas no kampaņām valsts mežu tuvredzīgo apsaimniekošanu: „Ar vēsa prāta analīzi vērtējot apgalvojumus, ka tiek cirsts vairāk nekā pieaug, valsts pārvērtīsies par tuksnesi un vēl skatoties ārzemju televīziju sižetus par ārkārtīgi milzīgām izcirstām platībām, ir skaidrs, ka tā nav taisnība. Piemēram, "Al Jazeera" kanāla materiālā attēlotā nosacīti lielā izcirtuma platība patiesībā ir Nīcas-Bārtas apkārtne, kas turklāt ir privāto meža īpašnieku teritoriju ieslēgums valsts mežos. Tā bija vieta, kurā 2005.gada lielajā orkānā vējš gāja pāri ar ātrumu 32 metri sekundē, atduroties pret šo pirmo ģeogrāfiski augstāko vietu, Dienvidkurzemes pauguraini, un principā nogāžot visu. Šī teritorija tika attīrīta no vējgāzē kritušajiem kokiem sanitāru apsvērumu dēļ. Rādīt to kā kādu milzu izciršanas tendenci Latvijā nav korekti.

Otrkārt, maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu aprēķina Valsts meža dienests, to apstiprina Ministru kabinets, LVM izpilda un sniedz, kontrolē Valsts meža dienests un vispārējo meža resursu monitoringu veic mežzinātnes institūts "Silava" un visa šī informācija ir publiski pieejama. Tas ir vienkāršs piemērs par vairāku posmu plānošanas un kontroles sistēmu. Protams, var mēģināt emocijas likt pretī skaitļiem, taču tas diez vai ir produktīvi.”

LVM pārstāvis augstu vērtē Latvijas mežsaimniecības praksi salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm: „ Protams, nevar salīdzināt ciršanas apjomus, jo valstīm ir dažādi izmēri un meža platības, taču, ja runājam par meža apsaimniekošanas praksi, bez lielīšanās un pārspīlēšanas var teikt, ka Latvijā tā ir viena no labākajām, neskatoties uz emocionālām kampaņām.

Salīdzinot ar bieži kā paraugu norādīto Zviedriju, kailciršu vidējās platības Latvijā ir krietni mazākas. Lielākā daļa, 68%, kailciršu ir mazākas par diviem hektāriem. Zviedrijā lielāko īpatsvaru aizņem 15 līdz 20 hektārus plašas kailcirtes, kā arī pieņemta prakse ir kailcirtes, kas pārsniedz 50 hektārus.

Arī Lietuvā un Igaunijā ir kailciršu saimniecības. Nākas dzirdēt, ka Latvijai ja ne visu, tad lielāko daļu meža vajadzētu izstrādāt izlases cirtēs, kas neradītu kailciršu platības. Taču Latvijai šī prakse nav īsti piemērota. Riski uz atlikušo audzes daļu un atjaunošanu izlases cirtēs ir krietni lieli. Šeit pirmkārt ir jāmin vēja iedarbība uz atlikušo audzes daļu, it sevišķi uz mitrajām augsnēm rudens un pavasara laikā. Daļēji šis ciršanas veids ir izmantojams noturīgās priežu audzēs sausos augšanas apstākļos, ko arī LVM plāno un veic noturot izlašu ciršu apjomu 10% apjomā no kopējā galvenās cirtes apjoma. Protams, visu platību, ko nocērtam, arī pilnībā atjaunojam.”

LVM eksportē galvenokārt papīrmalku, tātad sortiments, ko Latvijā nepārstrādā un LVM šis skaitlis ir salīdzinoši neliels, nedaudz virs 10% no apgrozījuma. Peļņu Latvijai nes meža nozares gatavās produkcijas eksports.

Runājot par koksnes cenām otrā pusgada līgumos, E. Zakovics stāsta, ka egles baļķiem cenas palikušas aptuveni tajā pašā līmenī, taču priedes baļķiem ir aptuveni 2% kritums. Egli pieprasa, taču priedi ir mazliet grūtāk realizēt, turklāt Dienvidlatgales ziemas postījumi skāra galvenokārt tieši priedes. Bērza cenas ir augušas finierklučiem, bet nokritušās bērza papīrmalkai, pat par 10%. Arī skujkoku papīrmalkas cenas ir ar lejupejošu tendenci. Nevar nepieminēt, ka kāpj arī mežizstrādes izmaksas, tiesa transportēšanai tās saglabājušās aptuveni nemainīgas.

Visu interviju ar Edvīnu Zakovicu lasiet Nozare.lv sadaļā „Intervijas”.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana