Viedokļi

Glifosāts – uztraukuma iemesli

Zemes draugi, biedrība
13.06.2013

Glifosāts ir pasaulē visvairāk pārdotais nezāļu iznīcināšanas līdzeklis un viens no Eiropā visvairāk lietotajiem herbicīdiem. To plaši izmanto lauksaimniecībā, parku un publiskās zaļās zonas, dzelzceļa sliežu un dārzu apstrādē. Daudzu ģenētiski modificētu (ĢM) kultūraugu galvenā īpašība ir izturība pret glifosātu, tāpēc šis herbicīds ir būtiska to audzēšanas procesa sastāvdaļa.

 Nesen veikti pētījumi ir radījuši bažas par glifosāta drošumu, it īpaši par tā ietekmi uz cilvēku veselību, sevišķi hormonālo sistēmu, un plašāku dabas vidi. Glifosāta drošumu Eiropas Savienībā bija atkārtoti jāizvērtē jau 2012. gadā, bet ES atlika novērtējuma veikšanu uz 2015. gadu.

 Tagad analīzes ir parādījušas, ka glifosāts ir atrodams cilvēka organismā. Eiropas Zemes draugi neatkarīgai laboratorijai Vācijā pasūtīja pārbaudīt, vai glifosāts ir atrodams urīna paraugos, kas iegūti no 18 valstu iedzīvotājiem. Kā rāda analīžu rezultāti, šīs vielas atliekas tika atklātas paraugos no visām valstīm –  vidēji 45% paraugu.

 Kas ir glifosāts?

Glifosāts ( N-(fosfonometil)-glicīns ) ir sistēmisks plaša spektra herbicīds, kas iedarbojas,bloķējot fermentu, ko augi izmanto olbaltumvielu sintēzē. Tas nozīmē, ka glifosātam ir toksiska iedarbība uz visiem augiem, kas nav īpaši ģenētiski modificēti. Glifosāta nezāļu iznīcināšanas īpašības Monsanto patentēja 20. gs. 70. gados, un uzņēmuma Roundup® zīmols kļuva par pieprasītu preci. Šajos nezāļu iznīcināšanas līdzekļos bez glifosāta ir arī citas sastāvdaļas, tostarp virsmaktīvās vielas, kas uzlabo to uzsūkšanos augos.

 Monsanto ražo apmēram pusi pasaulē pārdoto glifosātu saturošo nezāļu inžu, un vairāki citi uzņēmumi, tostarp Syngenta, BASF, Bayer un Dow, arī ražo un pārdod glifosāta produktus. Nozīmīgu daļu Monsanto tirgus veido lauksaimnieki, kam ir pienākums ĢM Roundup Ready kultūraugus apstrādāt ar raundapu.

 Kur to lieto?

Glifosātu plaši izmanto lauksaimnieki, lai pirms sējas vai sēklu izdīgšanas laukus attīrītu no nezālēm. Reizēm ar to pirms ražas novākšanas apsmidzina graudaugus, rapsi, kukurūzu un saulespuķes, lai augus izžāvētu. Glifosāts ir visbiežāk lietotais herbicīds Lielbritānijas aramzemē, un to izmanto 39% Vācijas lauksaimniecības zemju.

 Ārpus Eiropas robežām glifosātu izmanto arī ĢM kultūraugiem, jo apmēram 85% no tiem ir modificēti, lai iegūtu izturību pret šo herbicīdu. ASV 2012. gadā gandrīz puse aramzemes bija apsēta ar Monsanto Roundup Ready kultūraugiem, un lielākā daļa sojas, ko Eiropā importē no Latīņamerikas lopbarībai, ir izturīga pret raundapu. Eiropā šobrīd atļaujas izsniegšanu gaida 14 pieteikumi audzēt ĢM, pret glifosātu izturīgus kultūraugus. Pieredze liecina, ka glifosāta, tāpat kā citu herbicīdu, izmantošana strauji palielinās, ja tiek audzēti pret raundapu izturīgi ĢM kultūraugi.

 Glifosātu lieto arī nezāļu apkarošanai vīna dārzos, olīvu audzēs un augļu dārzos, to bieži izmanto dārzos, parkos, publiskajās zaļajās zonās un uz dzelzceļa. 2011. gadā visā pasaulē izlietoja apmēram 650 tūkstošus tonnu glifosāta produktu, turklāt prognozē, ka līdz2017. gadam šis skaitlis dubultosies. Ja ES apstiprinās vēl vairāk ĢM kultūraugu, glifosāta izmantošana var palielināties pat par 800%.

  Glifosāta noteikšana analīzēs

Valsts iestādes šobrīd ļoti reti pārbauda, vai produktos nav glifosāts, kaut arī to izmanto tik plaši. Eiropas iestādes neveic glifosāta analīzes cilvēku organismā, un pārtikas pārbaudes notiek reti.

 Tā kā trūkst sabiedrībai pieejamu datu, Eiropas Zemes draugi analizēja urīna paraugus, kas iegūti no brīvprātīgajiem 18 Eiropas valstīs. Glifosāta atliekas tika atrastas paraugos no visām valstīm. Tas rada nopietnas bažas par glifosāta klātbūtni cilvēku organismā un jautājumus, cik lielā mērā esam pakļauti citu kopā ar glifosātu lietotoķīmisko vielu ietekmei.

 

Zemes draugi vēlas uzzināt, no kurienes šis glifosāts ir cēlies, ko tas nodara mūsu organismiem un dabas videi. Mēs gribam zināt, kāpēc valdības neveic glifosātamonitoringu. Kāpēc pārtika netiek regulāri pārbaudīta, lai nodrošinātu, ka tā nesaturglifosātu? Kas tiek darīts, ja vispār tiek, lai samazinātu mūsu saskarsmi ar glifosātu?

  Veselības jautājumi

Izmēģinājumos ar dzīvniekiem iegūtie dati mudina domāt, ka 15-30% uzņemtā glifosāta tiek absorbēti organismā . To var atrast asinīs un ķermeņa audos, un ir pierādīts, ka grūtniecības laikā tas spēj šķērsot placentas barjeru. Maza daļa var sašķelties aminometilfosfonskābē (AMPA). Pierādījumi liecina, ka viens procents glifosāta paliek organismā vēl nedēļu pēc saskarsmes ar to. Tā kā glifosātu izmanto tik plaši, lielākā daļa cilvēku regulāri tiek pakļauti tā iedarbībai.

 Herbicīdiem, kuru pamatā ir glifosāts, ir dažādas toksiskuma pakāpes, tomēr tie var izraisīt cilvēka nāvi. Ir pierādīts, ka mazākās devās tie ir toksiski cilvēka šūnu kultūrām, tostarp embrija un placentas šūnām. Ir atklāts, ka AMPA uz cilvēkiem iedarbojas toksiskāk nekā glifosāts.

 Ir pierādījumi, ka glifosāts var izraisīt cilvēka endokrīnās sistēmas traucējumus, kas var radīt neatgriezeniskas sekas noteiktos dzīves posmos, piemēram, grūtniecības laikā. Pētījumi ar žurkām ir parādījuši testosterona līmeņa izmaiņas vīriešu dzimuma pēcnācējiem, bet pētījumos ar šūnu kultūrām ir atklāts, ka glifosāts bloķē vīrišķo dzimumhormonu receptorus un kavē estrogēna veidošanos. Ja glifosāts ietekmē cilvēku hormonālo sistēmu, pakļautība jebkādas tā devas iedarbībai varētu radīt potenciālus draudus veselībai.

 Dienvidamerikas apgabalos, kur audzē soju, ir ticis ziņots par iedzimto defektu skaita palielināšanos. Kādā pētījumā Paragvajā atklāja, ka sievietēm, kas dzīvo līdz kilometra attālumam no laukiem, kas apsmidzināti ar glifosātu, bija vairāk nekā divas reizes lielāka iespējamība dzemdēt mazuli ar iedzimtiem defektiem. Laboratorijā veikti pētījumi ir parādījuši varžu un cāļu embriju anomālijas glifosāta herbicīdu ietekmē.

 Ir pierādīts, ka gan glifosāts, gan AMPA ir genotoksiski – proti, tie ietekmē šūnas spēju precīzi kopēt DNS un reproducēties, potenciāli izraisot ģenētiskas mutācijas un palielinātu vēža risku. Ekvadorā un Kolumbijā, kur glifosātu saturošus herbicīdus izmanto, lai apkarotu kokaīna ražošanu, pētījumos ir atklāti ģenētiski bojājumi un palielināts spontāno abortu daudzums lauku apmiglošanas sezonās. Čako provincē Argentīnā, kur audzē soju, pēdējo desmit gadu laikā vēža gadījumu skaits ir palielinājies četras reizes.

 Vides jautājumi

Tā kā glifosāts ir radīts ar mērķi iznīcināt augus, tas var kaitēt savvaļas dabai, samazinot lauksaimniecības zemju bioloģisko daudzveidību un iznīcinot putnu un kukaiņu barības avotus. Lielbritānijā veiktajos izmēģinājumos, kuros pētīja ĢM herbicīdizturīgu kultūraugu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, atklājās, ka, iespējams, ar glifosāta herbicīdiem apstrādāti kultūraugi negatīvi ietekmē putnus, kas dzīvo lauksaimnieciskās teritorijās.

 Glifosāts ne tikai tieši ietekmē augus, bet arī no augsnes izskalojas upēs, strautos un pazemes ūdeņos. Ūdens piesārņojums apdraud tajā mītošos organismus, un pētījumi Ziemeļamerikā rāda, ka glifosātu saturošiem herbicīdiem var būt toksiska iedarbība uz vardēm un krupjiem. Tas raisa īpašas bažas, jo trešdaļai abinieku sugu draud izmiršana. Ir atklāts, ka karpu aknu šūnas gūst bojājumus, saskaroties ar glifosāta herbicīdiem.

 Glifosāts ietekmē arī augsnes ķīmiju. Dažu veidu augsnēs glifosāts piesaistās augsnes daļiņām un kļūst inerts, bet citos augsnes tipos tas saglabā aktivitāti un sadalās augsnes mikrobu ietekmē, tādējādi iespaidojot bioloģiskos un ķīmiskos procesus augu sakņu tuvumā, tostarp augu spēju piesaistīt slāpekli, kā rezultātā palielinās vajadzība pēc slāpekļa mēslojuma.

  Atļaujas izsniegšanas process

2002. gadā glifosātu atļāva izmantot visā ES, bet Eiropas regulatīvās aģentūras pašas neveica drošuma pārbaudi, tā vietā paļaujoties uz datiem, ko iesniedza ražotāji. Lielākā daļa datu bija iegūti nozares iekšienē veiktos, nevis recenzētos zinātnieku pētījumos, un sākotnējie dati nav pieejami neatkarīgai pārbaudei.

 Atļaujas izsniegšanas procesu vadīja Vācijas iestādes, un Vācijas Patērētāju aizsardzības un pārtikas drošuma federālais birojs (BVL) ir atbildīgs par atļaujas atjaunošanu. Kad 2010. gadā Monsanto iesniedza atļaujas atjaunošanas pieteikumu, Eiropas Komisija piekrita pagarināt spēkā esošās atļaujas termiņu par trim gadiem (līdz 2015. gadam), lai uzņēmumam būtu vairāk laika sagatavot datus.

 Atļauju izsniedzot, ir noteikta pieļaujamā dienas deva (PDD), kas glifosātam pašreiz ir 0,3 mg uz kilogramu ķermeņa svara. Tā ir lielāka nekā dažu ražotāju ieteiktie 0,05 mg/kg līdz 0,15 mg/kg. Neatkarīgs zinātnisks pārskats 2012. gadā kā PDD ieteica 0,025 mg/kg.

 ES atļaujas izsniegšanas procesā izvērtē tikai pētījumus par glifosātu, nevis lauksaimnieku un dārzkopju lietoto herbicīdu pilnu sastāvu. Daži pētījumi vedina domāt, ka citas sastāvdaļas apvienojumā ar glifosātu var palielināt tā toksiskumu. Pētnieki ir brīdinājuši, ka, uzmanību pievēršot tikai glifosātam, netiek pienācīgi novērtēti potenciālie draudi.

 2002. gada atļaujas izsniegšanas procesā neaplūkoja jautājumu, vai glifosāts varētuizraisīt cilvēku hormonālās un reproduktīvās sistēmas darbības graucējumus. Šī iespējamība ir jāņem vērā jaunajos noteikumos. Endokrinologi ir izteikušies, ka nepieciešama piesardzīgāka pieeja šim jautājumam.

 Eiropas Zemes draugu prasības

Zemes draugi uzskata, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, kas raisa bažas par glifosāta negatīvoietekmi uz vidi un veselību. Ņemot vērā, ka mūsu analīžu rezultāti ir apliecinājuši glifosāta klātbūtni cilvēku organismā, mēs gribam zināt, kā cilvēka urīna paraugos atrastais glifosāts ir nokļuvis ķermenī un kādas sekas varētu izraisīt pastāvīga pakļautība zemām glifosāta devām. Kas notiek ar organismā saglabājušos glifosātu?

 Zemes draugi pieprasa:

· ES un dalībvalstu valdībām jāuzsāk glifosāta monitoringa programma pārtikā un lopbarībā, tostarp importētajos dzīvnieku barībai paredzētajos kultūraugos, piemēram, ĢM sojā. Ir jānovēro arī glifosāta (un tā sadalīšanās produkta AMPA) līmenis vidē, iekļaujot programmā ūdens ekosistēmas un augsni. Monitoringa programmām jābūt aptverošām, un rezultātiem nekavējoties jābūt pieejamiem sabiedrībai.

· Valstu valdībām jāievieš glifosāta lietošanas samazināšanas programma un nekavējoties jāaizliedz kultūraugu apstrāde ar herbicīdiem īsi pirms ražas novākšanas, lai tos izžāvētu. Līdz 2015. gadam jāizvērtē visi pārējie glifosāta lietojumi, kā arī no jauna jāizvērtē pastāvošais maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums, ko nedrīkst palielināt.

· ES nedrīkst izsniegt atļaujas audzēt pret glifosātu izturīgus ģenētiski modificētus kultūraugus.

· Visiem pārtikas pārstrādātājiem un mazumtirgotājiem iespējami jāsamazina klientu pakļautība glifosāta atlieku iedarbībai, norādot piegādātājiem, ka produktos nedrīkst būt glifosāts. Uzņēmumiem ir jāpaplašina iekšējās pesticīdu monitoringa programmas un regulārajās analīzēs jāiekļauj glifosāts.

Zemes Draugu veiktās pārbaudēs atklājies, ka arī Latvijas iedzīvotāju organismos atrodamas pasaulē populārākā nezāļu iznīcināšanas līdzekļa -glifosāta paliekas. Laboratoriskās analīzes liecina, ka vairāk nekā puse no pētījuma ietvaros Latvijā ņemtajiem urīna paraugiem satur glifosāta paliekas, ierindojot Latvijas iedzīvotājus starp piesārņotākajiem ar agroķīmijas paliekām 18 Eiropas valstu vidū, kurās tika ņemti paraugi.

 Jānis Ulme, Latvijas Zemes draugu pārstāvis: “Cilvēku organismos atrodamās agroķīmijas paliekas ir ļoti satraucošs rādītājs, kas liecina par mūsu organisma intensīvu pakļaušanu glifosāta ietekmei ikdienā, nezinot tā veselības ietekmes, izplatību un patieso kaitējumu videi. Šokējošs ir tas, ka glifosāts ir Eiropā visvairāk izmantotais nezāļu iznīcināšanas līdzeklis, bet netiek veikta uzraudzība par pārtikas un ūdens piesārņojumu ar to.

Arī fakts, ka ierindojamies starp Eiropas valstīm ar vislielāko cilvēku organisma piesārņojuma ar glifosātu īpatsvaru, liek aizdomāties par mūsu pārliecības par Latviju kā zaļu valsti, pamatotību.”


Zemes draugi, biedrība

x

Paroles atgadināšana