Viedokļi

"Mežacīruļu" saimnieks: Valstij ir jāatbalsta pareizi strukturētas biogāzes ražotnes

Valstij ir jāatbalsta Lauksaimnieku izveidotas un pareizi strukturētas biogāzes ražotnes uzskata, zemnieku saimniecības "Mežacīruļi" saimnieks, biogāzes stacijas "MC bio" īpašnieks Juris Cīrulis.

Intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" viņš uzsver, ja tiktu realizēta pārdomāta atbalsta politika un atbalstu vairāk saņemtu pareizi strukturētas biogāzes ražotnes, ieguvumu būtu daudz vairāk. Viņaprāt, pareizi strukturētas ir ražotnes, kas spēj pašas sevi nodrošināt ar izejvielām, piemēram, audzē govis vai cūkas, bet lopu mēslus izmanto biogāzes ražošanai. Šādu biogāzes staciju izveide depresīvajos apvidos ļautu īstenot nozaru dažādošanu un uzņēmējiem ļautu diversificēt riskus.

Taču dzīvē viss bijis citādi, uzradušies puiši, kuriem bija nauda un kuri darīja visu, ko gribēja. "Pirka zemi, izbrauca ceļus un lauka vidū cēla biogāzes stacijas, no kurām ne iedzīvotājiem, ne valstij reālu ieguvumu nebija. Tā tautā radās apzīmējums - "biogazņiks"," stāsta Cīrulis.

Tagad ar Subsidētās enerģijas nodokli (SEN) tiekot mēģināts nošķirt lauksaimniekus no vieglās peļņas tīkotājiem, jo biogāzes stacijām uzliktais nodoklis var svārstīties no 5% līdz 10%. "MC bio" vadītāja paustās bažas, ka no zemniekiem iekasēs solītos 5%, nevis vairāk, apstiprinājās. Sākotnēji, publiskojot nodokļa apmēru elektrības ražotājiem, faktiski visām biogāzes stacijām tika paredzēts, 10% nodoklis. Savukārt vēlāk, Lauku atbalsta dienestam precizējot datus, nodoklis tika samazināts līdz solītajam apmēram.

"Mežacīruļu" saimnieks par jaunajiem nodokļiem nesūrojas. Daudz sāpīgāk esot izjust valsts attieksmi pret ražotājiem. "Par spīti nodokļos 280 500 eiro un tam, ka laukos pildām sociālās funkcijas, attieksme no valsts nekļūst pozitīva. (..) mēs saviem darbiniekiem būvējam mājas, dzīvokļus, veidojam infrastruktūru. "Mežacīruļos" visās ražotnēs nodarbināti 30 cilvēki. Viņi saņem gan algu, gan par viņiem tiek maksāti nodokļi. Ja pareizina šo skaitli ar 1,2, ko es uzskatu par vidēju latviešu ģimeni, tad mēs iegūstam mutes, kuras apgādājam ar uzturu. Tas nav maz, turklāt, ja ņem vērā, ka mums ražotne ir ciematā, kur dzīvo 40 cilvēku, tad var saprast, cik šāda saimniecība ir nozīmīga. Taču tas netiek novērtēts. Mēs pretim nesaņem neko - nekādas nodokļu atlaides vai ko tādu, kas varētu veicināt ražošanas attīstību," saka Cīrulis.

Malkas un šķeldas dedzināšana ir " akmens laikmets ", tā, salīdzinot koksnes dedzināšanu ar biogāzes ražošanu, intervijā  saka Juris Cīrulis.

"Koka dedzināšanu izmantoja jau pirms Kristus. Biogāzes ražošana ļauj līdz šim atmosfērā nopludināto metānu, kas kaitēja videi, palielinot siltumnīcefektu, savākt un izmantot enerģijas ražošanā," skaidro Cīrulis. Viņaprāt, tā vietā, lai maksātu Krievijai par gāzi, ko tā pārdod un iegūtos līdzekļus izmanto raķešu kompleksu izveidei un izvietošanai pie mūsu robežām, Latvijā var saražot savu gāzi.

Diemžēl Latvijas zinātnes attīstība neļaujot cerēt uz būtisku izrāvienu. Tādēļ "MC bio" meklē sadarbības iespējas ar Ķīnu, kas piedāvā nelielas jaudas iekārtas gāzes kompresēšanai. "Tad apkurei varēs neizmantot dabasgāzi, bet uz vietas saražoto biogāzi . Elektroenerģijas ražošanai ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi. Savukārt, lai biogāzi izmantotu apkurei, nav vajadzīgas milzu investīcijas. Šādu blakus ražotni var atklāt kuru katru brīdi. Tam tehnoloģijas ir ," norāda uzņēmējs.

Viņš arī uzsver, ka biogāzes ražošana no vides tehnoloģijām ir visprogresīvākā. Turklāt nekur citur pasaulē nav "zaļākas" likumdošanas kā Eiropā. Tādēļ tieši Eiropā radušās daudzas iniciatīvas šajā jomā. Uzņēmējiem esot jāprot vides prasības izmantot kā priekšrocības, kā efektu, nevis defektu.

"Pircējam ir jāpalīdz saprast, ka "Mežacīruļi" ne tikai audzē salātus, bet to dara zemē, nevis vatē, kā citviet. Mums ir buferjoslas, uztvērējaugi, mitraines, es uz jūru nepludinu fosforu, uz manas zemes tiek saglabāti putnu nolaišanās laukumi, mēs pildām milzum daudz vides prasību, kuras varam izmantot kā priekšrocību, kas padara mani konkurētspējīgāku. Pašlaik ir parādījusies paaudze, kurai tas patīk," skaidro "Mežacīruļu" saimnieks.

Zemnieku saimniecība "Mežacīruļi" dibināta 1992.gadā. Tā reģistrēta Jelgavas novada Zaļenieku pagastā. Saskaņā ar "Firmas.lv" informāciju, saimniecības apgrozījums 2012.gadā bija 1,2 miljoni eiro, bet peļņa - 423 298 eiro. 2012.gadā zemnieku saimniecībā bija nodarbināti 19 cilvēki. Saimniecība pieder Cīrulim.

Zemnieku saimniecībai pieder 51% kapitāla daļu SIA "MC bio", kas nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu. Pārējie 49% pieder Vijai Cīrulei. Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem sabiedrības apgrozījums 2012.gadā bija 1,3 miljoni eiro, bet peļņa - 192 000 eiro. Uzņēmums 2012.gadā nodarbināja piecus cilvēkus.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem 2013.gada pirmajā pusgadā "MC bio" saražoja aptuveni trīs miljonus kilovatstundu enerģijas. Pārdodot minēto enerģiju obligātajā iepirkumā, uzņēmums saņēmis 438 965 latus (624 591 eiro). Savukārt 2012. gadā kopumā saražoti 5,8 miljoni kilovatstundu elektrības un par tiem saņemti 825 565 lati (1,2 miljoni eiro).

Visu interviju ar "MC bio" īpašnieku Juri Cīruli lasiet "Nozare.lv" sadaļā "Intervijas" http://nozare.lv/comments/item/13350AF0-CDB4-EB24-A545-DAE218B4C927/