Viedokļi

Vai valstij jāapmaksā laika apstākļu radītie zaudējumi lauksaimniekiem?

Kompensācijās par nelabvēlīgu laika apstākļu radītiem zaudējumiem valsts kopš 2000. gada lauksaimniekiem izmaksājusi jau 11,6 miljonus latu. Arī šīs vasaras ilgstošā sausuma nodarītais posts, spriežot pēc zemkopības ministra izteikumiem, visticamāk, tiks kompensēts no valsts budžeta. Nedēļa skaidro, vai šāda kārtība ir pareizākais situācijas risinājums?

Oskars Spurdziņš, finanšu ministrs

Valstij lauksaimniecības sektors ir jāatbalsta, bet daudz pareizāk būtu izveidot efektīvu apdrošināšanas sistēmu, ar kuras palīdzību lauksaimniekiem tiktu segti laika apstākļu radītie zaudējumi. Zemkopības ministrijai būtu jau tuvākajā laikā jānāk klajā ar šādu iniciatīvu. Kamēr šādas apdrošināšanas sistēmas nav, valstij, ņemot vērā salīdzinoši augsto inflāciju, ir jādara viss, lai nepieaugtu pārtikas preču cenas.

Vilnis Edvīns Bresis, 8. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs

Jau daudzus gadus praksē šādi esam rīkojušies, un zemnieki uz to cer arī šoreiz. Iespēju robežās ir jāpalīdz, bet mūžīgi tā turpināt nevar. Situācijas risinājums varētu būt apdrošināšana un nelabvēlīgu riska faktoru fondu veidošana. Obligāta vai brīvprātīga apdrošināšana — tas ir diskusiju jautājums, taču svarīgākais ir pieradināt cilvēkus pie tā, ka neapdrošinoties uz atlīdzību cerēt nevarēs. No subsīdiju naudas būtu jādod piešprice, lai palīdzētu šo sistēmu iekustināt.

Mārtiņš Roze, zemkopības ministrs

Zemkopība ir viena no visjūtīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kurā dabas apstākļi var radīt ievērojamus satricinājumus, līdz ar to šobrīd diemžēl nav citu variantu, kā risināt zaudējumu atlīdzināšanu. Bet ministrija strādā arī pie risku vadības sistēmas, kas ietvertu sevī gan sējumu un lopkopības apdrošināšanu, gan iespējamu palīdzības fonda radīšanu. Tas noteikti būtu racionālāks risinājums.

Andris Miglavs, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta nodaļas vadītājs

Tas nav nepareizi, taču mēs kopā ar ministriju šobrīd mēģinām radīt pamatu tam, kā Latvijas lauksaimniecībā līdz šim vēl nav bijis, — mēs strādājam pie riska vadības sistēmas izveides. Tā ietvertu riska apzināšanu, novērtēšanu, novēršanu un dalīšanu. Kamēr sistēmas nav, kompensāciju piešķiršana vai nepiešķiršana ir politiska izšķiršanās, bet mēs vēlamies panākt, lai tas kļūtu par saimniecisku lēmumu.

Anna Seile, 8. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārstāve

Ir grūti izstrādāt vienotus apdrošināšanas noteikumus, jo atšķiras, piemēram, ģeogrāfiskās īpatnības vai sēšanas laiks, turklāt, ja visā Latvijā zemkopībai klāsies grūti, apdrošinātājiem peļņas nebūs. Šo iemeslu dēļ apdrošināšanas iespēju atmetu. Valsts palīdzībai ir daudzi veidi, piemēram, atviegloti kredītprocenti. Riskus, kas saistīti ar nelabvēlīgu laika apstākļu ietekmi, var ierēķināt subsīdiju sadalē. Nevar būt arī situācija, ka atbalstu saņem tikai lielās saimniecības — subsīdiju dalījuma aprēķiniem ir jānotiek pēc citiem principiem.

Daina Kairiša, LLU Lauksaimniecības fakultātes dekāne

Šobrīd jāmeklē iespēja, kā vienoties ar bankām par kredītu atmaksāšanas termiņa pagarināšanu — ja lauksaimniekiem nebūs ienākumu, nebūs no kā atmaksāt procentus. Pareizāk būtu bijis izveidot fondu — tad nebūtu jādomā par kompensāciju izmaksu no budžeta. Mums vajadzētu tāpat kā Eiropā ieviest pašpalīdzības fondu, kas veidotos no trim vienādām daļām: valsts, pārstrādātāju un saimnieku iemaksām.

Raita Karnīte, LZA Ekonomikas institūta direktore

Lauksaimniecība ir izredzēta nozare visās valstīs, lai gan tās atbalstīšana nav lēta un ir netaisnīga pret citām nozarēm. Latvijā pārāk plaši traktē krīzes situācijas. Kaut kāds risks ir jāsedz arī pašam uzņēmējam. Ir jādomā apdrošināšanas virzienā, jo zaudējumu kompensēšana no valsts budžeta nav taisnīga arī pret tiem lauksaimniekiem, kas ir ieguldījuši līdzekļus, lai risku apdrošinātu. Tagad ieguvējs ir tas, kam lielāki zaudējumi. Jāpiebilst arī, ka izteiktās bažas par to, ka šīs vasaras laika apstākļu dēļ varētu pieaugt pārtikas produktu cenas, ir apšaubāmas, jo pārtikas ražošanā iespējams izmantot citu valstu resursus.

Uldis Osis, ekonomikas doktors, SIA Konsorts prezidents

No budžeta varētu apmaksāt mazāko daļu, lielāko vajadzētu segt apdrošināšanai. Šobrīd Latvijā diemžēl ir iegājies: kāpēc apdrošināt, ja atliek vien paprasīt, un valsts kompensēs. Valsts varētu palīdzēt izveidot vienotu apdrošināšanas sistēmu.

Nedēļa