Viedokļi

Mantojumā – parādi un nepildītas saistības. Nesamazinot izdevumus un nepalielinot nodokļus, valsts budžeta deficīts var krietni pārsniegt miljardu latu

Valsts prezidenta nominēto premjera amata kandidātu Valdi Dombrovski un viņa ministru  komandu sagaida nopietni pārbaudījumi. Faktiski – jāstrēbj tā putra, ko ievārījušas iepriekšējo gadu valdības un Godmaņa valdības nespēja strauji pieņemt lēmumus par valsts politiku – sociālās, veselības aizsardzības, drošības, tieslietu un citu – reformēšanu, kas samazinātu šo politiku finansēšanai nepieciešamos izdevumus. Tajā skaitā – līdz šim būtiskus ietaupījumus valsts budžetam nav radījusi valsts pārvalde.

Kāda tad ir saimniecība, ko Valdis Dombrovskis saņems mantojumā?

Galvenā mantojuma detaļa – līgums ar Starptautisko valūtas fondu un attiecīgi tam sekojušais līgums ar Eiropas Komisiju par starptautiskā aizdevuma saņemšanu. Galvenais šo līgumu nosacījums – budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 5% no iekšzemes kopprodukta. Decembrī, balsojot par valsts budžetu, Saeima nolēma, ka budžeta deficīts naudas izteiksmē šogad būs 706 miljoni latu. Budžeta ieņēmumi būs 4,4 miljardi latu un izdevumi – 5,112 miljardi.

Nodokļi pildās ar grūtībām

Galvenie ienākumi valsts budžetā, saprotams, ir nodokļi. Finanšu ministrijas dati par nodokļi izpildi liecina, ka šā gada divos mēnešos nodokļu ieņēmumi tikai par pusotru procentu jeb 10,5 miljoniem latu atpaliek no plānotā. Tiesa, nosacīti labie dati par nodokļu iekasēšanu radušies uz janvāra rēķina, kad nauda budžetā ienāca vairāk nekā februārī. Šomēnes nodokļu iekasēšana no mēneša plāna atpaliek jau par 8,8% jeb 29,2 miljoniem latu. 

Finanšu ministra padomnieks Andris Miglavs skaidro, ka sliktāk nekā plānos februārī pildās divi pamatbudžeta galvenie nodokļi – pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un abi ar atalgojumu saistītie nodokļi – iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.

PVN nodokļa apjoms samazinājuma pamatā bija apgrozījuma kritums. Tātad – cilvēkiem naudas ir mazāk, tādēļ arī preces un pakalpojumus pērk mazāk un līdz ar to – arī nodokļu valstij ir mazāk. Otrs iemesls PVN ieņēmumu kritumam – pieaugušas nodokļa atmaksas tiem uzņēmumiem, kas eksportē. Pērn PVN atmaksas mēnesi bija vidēji 30 miljoni latu, šogad pirmajos mēnešos tās sasniedz jau 50 miljonus.

A. Miglavs: “Neviens neparedzēja, ka uzkrātā PVN priekšnodokļa atmaksu pieprasījums palielināsies par ceturtdaļu. Iepriekšējos gados valsts budžetā uzkrātais PVN priekšnodoklis, ko uzņēmēji nebija atprasījuši par iepriekšējiem gadiem bija tuvu pie 400 miljoniem latu. Uzņēmumi nodokli neprasīja, jo negribēja krāmēties ar birokrātiju un iespējamo VID auditu.”

Savukārt sociālā nodokļa iekasēšanas apjomu samazina gan fakts, ka rūk iedzīvotāju algas, gan ka pieaug bezdarbnieku skaits. Tātad – samazinās nodokļa maksātāju skaits un pieaug to cilvēku skaits, kam nepieciešami pabalsti no valsts budžeta.

Tieši bezdarba pieaugums, kas nāk komplektā ar ekonomikas lejupslīdi, arī veido smagāko nastu, kas nesama nākamai valdībai.

A. Miglavs: “Ekonomikas kopējais kritums ir daudz lielāks, nekā iepriekš mums būtu rādījies savos ļaunākajos sapņos. Decembrī ekonomikas kritums bija mīnuss 10% un gada sākumā situācija nav uzlabojusies. Līdz ar to samazinās ekonomikai pieejamie finanšu resursi, kurus var izmatot.”

Ekonomikā ziema vēl tikai priekšā. To saprata arī Godmaņa valdība, kas bija sagatavojusi jaunās budžeta prognozes. Tiesa, iekšzemes kopprodukta kritumu par 12% un bezdarba līmeni līdz 12,7% šogad ne viens vien eksperts nosaucis par optimistisku. Viņi vērtē,  ka – ekonomika varētu sarukt krietni vairāk nekā par 12%, kas nozīmē nodokļu ieņēmumu samazinājumu un bezdarba līmenis varētu pārsniegt 15%. Tas, savukārt nozīmē budžeta izdevumu palielināšanos. Lai segtu izdevumus pabalstiem, papildu būtu nepieciešami 244 miljoni latu un kopējais budžeta deficīts pieaugs par 460 miljoniem latu. Ar jau prognozētajiem 706 miljoniem latu, budžeta deficīts var pārsniegt vienu miljardu. Turklāt – jāatceras, ka pērno gadu valsts pabeidza 130 miljonu latu deficītu, kura segšanai arī vajag naudu.

Vienlaikus paredzams, ka nodokļu iekasēšana samazināsies par vismaz pusmiljardu latu. Kas par to liecina? IKP šogad tika prognozēts tuvu 15 miljardiem latu. Izskatās, ka pie esošās ekonomiskās lejupslīdes tas būs par vismaz pusotru miljardu mazāks un tas nosaka – būs mazāk naudas.

Vienlaikus jau decembrī prognozētais 706 miljonu latu deficīts pārsniedz 5% no IKP robežu. Jārēķinās vēl ar valsts parāda pārfinansēšanu, kam nepieciešami 979 miljoni latu, kā arī jāieplāno līdzekļi, kas var rastie finanšu sektora stabilizēšanas vajadzībām. Skaidrāk sakot - “Parex” parādu nomaksai. Bet klāt vēl nāk jaunas vajadzības.

Līgums ar SVF – pildīt vai nepildīt?

Ja jaunā valdība nerīkosies ātri un bez žēlastības, Latvijai var  nākties izstāties no ar SVF  un EK slēgtajiem līgumiem par aizdevuma piešķiršanu. Šobrīd nav dotas skaidras indikācijas, ka starptautiskie aizdevēji būtu ar mieru būtiski pārskatīt nosacījumus, uz kādiem nauda tiek aizdota. Tātad – ja valdība pārkāps 5% no IKP budžeta deficīta robežu, palīdzības sniegšana var arī apstāties.

A. Miglavs: “ Šī būs politiskā izvēle, kas jāizdara ne tikai valdībai un Saeimai. Tā būs visas sabiedrības izvēle. Izvēle ir par budžeta deficīta papildu palielināšanu, kas ļautu nesamazināt budžeta programmas. Taču deficīts ir jānofinansē, ko var izdarīt, palielinot valsts ārējo parādu un tas uzliek papildu slogu nākotnes ekonomikai.”

Turklāt, kā zināms, citur, kā SVF un EK, Latvijai aizņemties nav iespējams. Tātad – jārunā ar aizdevējiem par aizdevuma līguma pārskatīšanu vai... rīkoties radikāli, samazinot izdevums.

Finanšu ministra padomnieks uzskata, ka valdībai būs jāizdara izvēle par labu valstī esošo dažādo politiku – sākot no sociālās un beidzot ar tieslietu – pārskatīšanu. Šīm politikām jābūt vērstām uz efektivitātes palielināšanu, kas vienlaikus nozīmē – izmaksu samazināšanu.

Taču viena joma jāuzskata par neaizskaramu. Tā ir ES fondu programmu apguve. Iztērējot vienu latu ES fondu projektu īstenošanai, no ES budžeta atpakaļ tiek saņemti 77 santīmi. Lielākie zaudējumi būs ilgtermiņā – neizmantojot ES fondu naudu, tiek samazinātas mūsu iespējas uzlabot dzīves efektivitāti un labklājību. 

Nepieciešamas steidzamas reformas

Valsti no bankrota var glābt tikai steidzamas reformas. A. Miglavs uzskata, ka pirmkārt – jāmaina sociālās palīdzības sistēma.

Šobrīd bez darba palikušie var cerēt ierobežotu laiku saņemt bezdarbnieku pabalstu. A. Miglavs: “Šodien šajā jomā jāpieņem ārkārtas politikas pasākumi, kas maina esošo bezdarbnieku pabalstu izmaksas kārtību. Normālā ekonomiskā situācijā, pie bezdarba līmeņa pieci līdz 7%, cilvēkam ir iespējas noteiktā laika posmā atrast darbu. Pašreiz, kad bezdarbnieku skaits var pārsniegt 12% un bezdarba ilgums var pārsniegt sešus mēnešus, jārada sistēma, kas saistīta ar bezdarba apdrošināšanu.

Jaunajai valdībai būs jātiek skaidrībā arī ar pensiju sistēmu. Prognozējamais budžeta deficīts ne tikai nepieļauj papildu resursus pensiju indeksācijai, bet arī paģēr to samazināšanu.

Nav izslēgtas korekcijas nodokļu politikā. Eksperti norādījuši, ka ir pretrunas PVN piemērošanā, dabasgāzei nosakot 10% PVN, bet koksnes kurināmajam ir 21% PVN. Tādējādi vietējais uzņēmējs ar vietējiem kurināmā resursiem un nolikts sliktākos konkurences apstākļos.

Apliekot dabasgāzi ar PVN, papildu budžetā iegūtu vēl dažus desmitus miljonus latu. A. Miglavs domā, ka PVN šim resursam būtu maināms gada otrajā pusē. Gāzes cenas tirgū krītas, līdz ar to mājsaimniecībām piegādātās gāzes cenas, ņemot vērā deviņu mēnešu cenu formulu, reāli samazināsies gada otrajā pusē. Tādējādi mājsaimniecībām izdevumi  dabasgāzes apmaksai nepieaugtu.

PVN palielināšana dabasgāzei dotu papildu stimulu arī energoefektivitātes projektiem, kas valstij, ir ļoti būtiski. Šobrīd valsts tērē naudu, maksājot Krievijai miljoniem dolāri par gāzes piegādēm. Šim resursam ir jābūt dārgākam nekā vietējam kurināmam, lai stimulētu vietējā kurināmā izmantošanu.

Papildu resursus nodokļiem A. Miglavs saskata arī palielinot akcīzes nodokli tabakai, iespējams – arī alkoholam. Tiesa, attiecībā uz alkoholu ir jābūt piesardzīgiem, jo aizvien dārgākās alkohols var stimulēt nelegālo alkohola apriti.

Valsts pārvaldes reforma - mehāniska

Valsts pārvaldes reformā ir jāatrod kompromiss starp nepieciešamību veikt valsts funkcijas un taupību. To var paveikt, veicot pilnu valsts institūciju funkciju auditu. Taču šim darbam, kam seko lēmumu pieņemšana, likumu mainīšana, nepieciešams vismaz gads. Taču budžeta sabalansēšanas uzdevums ir neatliekams – tas jāizdara martā.

Tādējādi paredzams, ka valsts pārvaldes izdevumi tiks samazināti mehāniski, ministriju struktūru un politiku līmenī. Optimizācijas uzdevums var tikt izpildīts decentralizēti, katras ministrijas atbildības ietvaros.

Resursu samazināšana valsts pārvaldē patlaban var notikt uz atalgojuma līmeņa samazināšanas rēķina vai ar darbinieku skaita samazināšanu. Vai arī – gan ar vienu, gan otru. Par to jālemj jaunajai valdībai.

A. Miglavs: “Mana pārliecība – lēmums martā tiks pieņemts. Par to liecina ekonomiskā situācija pasaulē, kas saka – Latvijai nebūtu ieteicams “izkāpt” no tautsaimniecības stabilizācijas programmas. Pretējā gadījumā politiķi lielā mērā būs sabiedrības interešu nodevēji. Vienpusēji “izkāpjot” no programmas, mēs paliekam tikai pie tiem resursiem, kas mums šobrīd ir pieejami. Tie ir pusotrs miljards eiro, ko Latvija ir saņēmusi. Ar šo naudu varētu pat nepietikt, lai segtu šā gada budžeta deficītu.”

Pērn decembrī SVF aizdotie 413 miljoni latu jau ir daļēji izlietoti finanšu sistēmas stabilizācijai - “Parex” parāda segšanai. Pārējais izmantots Valsts kases likviditātes jeb maksātspējas nodrošināšanai.

Ar šonedēļ EK pārskaitītajiem 700 miljoniem latu pietiktu decembrī nobalsotā budžeta deficīta segšanai. Ja radīsies papilu izdevumi finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai, naudas var pietrūkt. Tādējādi ar patreiz pieejamo palīdzību ne tuvu nav pietiekami valsts maksātspējas nodrošināšanai. Ar šo naudu, atkarībā no valdības lēmumiem par politiku reformām, varētu pietikt no trijiem līdz deviņiem mēnešiem.

A. Miglavs: “Tādēļ ir vajadzīga stingra, sabalansēta politika, kas konsekventi tiek īstenotā 2009. gada laikā, nedodot pamatu sabiedrībai nepamatotām gaidām un vienlaikus neradot arī nevajadzīgu trauksmes sajūtu par nākotni. Kaut arī jāsaprot, ka dzīves līmenis nebūs ne 2007. ne 2006. gada līmenī. Visticamāk atgriezīsimies 2004. gada līmenī.”