Viedokļi E-Polā

Par kristīgo mācību skolās

Klausoties un ielasoties pēdējās nedēļas laikā paustajos oficiālajos viedokļos, kuros vieni pieprasa, bet citi pat pieļauj obligātas kristīgās mācības iekļaušanu Latvijas valsts finansētās pamatskolā, rodas vien daži jautājumi:

- vai tā ir valsts atbildīgo amatpersonu neprofesionalitāte, skaidrojot iespējamu nodomu piedāvāt baznīcām par saviem resursiem fakutatīvi bērniem, kuru vecāki to pieprasa, macīt kādu no reliģiskajām mācībām valsts skolas telpās un no valsts resursiem finansētas mācību programmas brīvā laikā;

- vai tas ir kādas reliģiskas grupas īstenots valsts apvērsuma mēginājums, mainot Latvijas republikas valsts vienu no pmatprincipiem - baznīcas atdalītību no valsts, tāpat arī atcelt cilvēka garīgās brīvības tiesības, un mēģināt jau bērnībā piesiet cilvēku vienam no vēsturiski asiņainākajiem un reakcionārākajiem garīgās mācības virzieniem - kristietismam;

- jeb tā tomēr vienkārši ir brīvās un demokrātiskās Latvijas valsts sabiedrības un tās vadošo politiķu atzīšanās sakāvē un nespējā ar saviem resursiem organizēt savu dzīvi un nodrošināt savu jauno sabiedrības locekļu pilnvērtīgu garīgo attīstību, par vienīgo apzināto risinājumu spējot izdomāt aicināt palīgā garīgos narkotirgoņus - reliģijas sludinātājus, līdzīgi, kā saistībā ar vikingiem un austrumu tautām, kas atbilstoši, dažu interpretācijai, pašas sevi neesot pratušas pārvaldīt;
- vai tas vienkārši nozīmē melnsvārču biznesa konsorcija uzvaru pār citiem valsts ekonomiskajiem spēkiem cīņā par Latvijas patērētāju brīvajiem naudas reursiem, lai varētu iespējami tuvākā nākotnē noslogot senās un jaunbūvētās baznīcas, tādējādi samazinot fiksēto (kapitāla) izmaksu slogu uz viņu biznesa apriti, un neļaujot šos resursus paņemt, piemēram ar baznīcu mazsaistītajai, bet augošajai tūrisma un rekreācijas nozarei, par tirdzniecību un tranzītbiznesu vispār nerunājot.

- Vai tiešām mēs visi esam tik vāji, ka nespēsim šos, būtībā - jauniešu un, tātad- nākotnes sabiedrības, garīgās paverdzināšanas mēģinājumus novērst? Vai tiešām mēs visi to tā mierīgi noskatīsimies un noklausīsimies? 
Kaut gan... Kādēļ gan nē? Vai vērts saspringt par lietām, kam pašām drīz jānomirst. Bet ja nu izdzīvo?....

2003_0906 Pēc laika pauzes....

Kad pirms divām nedēļām aizsāku šo forumu, nekādi negribēju apkarot kāda konkrēta cilvēka vai viņu grupas izvēlēto apziņas platformu - kristietismu, musulmanismu, pagānismu, dievturību, budismu, ...., ateismu,  "komūnismu" (kā šeit teicis "Lai Dievs Tev palīdz” no “---.proxy.aol.com”, bet noteikti ne es), vai kādu citu.

Un pat šajā uzskaitījumā, kā redzams, vēl ne tuvu nav iekļauti visi reliģiskās domas virzieni, nerunājot pat par citām garīgo vērtību platformām. Ja kādam tā ir labi un ja viņam trūkst sava paša veidota garīgā stiebra, lai pievēršas jebkam, kas nekaitē apkārtējiem. 

Jautājums bija tik par to - vai tiešām mūsu sabiedrība ir tik vāja un neizglītota (kā to pieminējuši vairāki šā foruma diskutatnti),

lai ļautu apvienotajam kristīgo baznīcu lieltirgotāju biznesa konsorcijam mainīt vienu no mūsu valsts pamatvērtībām - Satversmē noteikto cilvēku garīgās brīvības izvēles priekšnoteikumu, baznīcas atdalītību no valsts.

Tik vāja, ka spēj pat pieļaut domu, ka kristīgā (un tieši šī) mācība varētu tikt mācīta skolā par valsts naudu, un - obligāti.

Tik vāja, ka pat pēc 15 tirgus ekonomikas atkalapgūšanā aizvadītiem gadiem neredz, ka patiesībā nav runa par sabiedrības morāles uzlabošanu, bet gan par konkrētas biznesa nozares cīņu par savu tirgu. Līdzīgi, kā to dara McDonalds ar saviem bērnu suvenīriem pie maltītēm. (Ja kāds vēl nav paguvis, var izlasīt, piemēram, šodienas laikrakstu "Diena" par jauno Rīgas mikrorajonu apgūšanu, kur sacenšas nu jau laikam visas iespējamās baznīcas un sektas, kas viena otru noliedz, bet kuru līderi neslēpj vēlmi pievilināt savam klientu sarakstam tuvāk dzīvojošos  Rīgas cilvēciņus, kuri pašlaik varbūt ir kādas citas baznīcas piederīgie).

Tik vāja, ka nespēj saviem bērniem piedāvāt kādu savas kultūras produktu, bet ir gatava pieņemt jebkuru piedāvātu surogātu.

Tik vāja, ka nespēj rast resursus bērnu mācīšanai vizuālajā un muzikālajā mākslā - dabas un cilvēka skaistuma izjūtai; vēsturē - cilvēku domas un attiecību attīstības izpratnei; valodās - citu tautu iekšējās pasaules izzināšanai; sportā - fiziskās veselības un iekšējās enerģijas ražošanai.

Bet spēj rast spēkus Satversmes pārkāpšanai - pieļaujot savu resursu atvēlēšanas iespēju savas tautas priekšteču paverdzinātājiem  - kristīgās mācības sludinātājiem. Un tādējādi savā verga dvēselē sakot, ka ar vēsturē aprakstītajiem 700 gadiem vēl nepietiek.

Atzīstos. Es nespēju to saprast.

Zinu vien to, ka tas ir pilnīgi nepieņemami man kā savas Valsts pilsonim un tās pamatlikuma - Satversmes piekritējam.