Intervijas

Kā attīstīt laukus

Viens no lielākajiem strīdus āboliem Eiropas Savienībā (ES) ir kopējā lauksaimniecības politika (KLP).

Tās dēļ gandrīz neizdevās apstiprināt ES budžetu 2007.-2013.gadam. Kādai jābūt lauksaimniecības un lauku attīstības politikai ir aktuāls jautājums arī Latvijā.

Nodarbināto skaitam jāsarūk

Valdība ir izstrādājusi makroekonomiskās darbības pamatvirzienus 2006. līdz 2010.gadam. Dokumentā minēts, ka pašlaik lauksaimniecībā nodarbināti 14,3% strādājošo un tās pievienotā vērtība kopējā IKP struktūrā ir 4,3%. Autori uzskata, ka šī proporcija ir neadekvāta un tautsaimniecība būtu jāpārstrukturizē.

Tam pilnībā piekrīt Latvijas Agrārās ekonomikas institūta ekonomists Andris Miglavs. Viņš uzskata, ka lauksaimniecībā nodarbināto skaitam tuvākajā nākotnē būtu jāsarūk par 10%, turklāt pievienotajai vērtībai būtu jāpaliek pašreizējai.

Pagājušajā gadā Latvijā, grozot budžetu, vislielāko finansējumu saņēma tieši zemnieki. Vai pareizi?

A.Miglavs norāda, ka perspektīvāk būtu domāt, kā visiem kopā dzīvot labāk, nevis kāpēc viņam iedeva un man ne. Jautāts, vai pašreizējais finansējums lauksaimniecībai ir adekvāts (salīdzinot, piemēram ar zinātni), ekonomists to pārfrāzē: vai pašreizējais finansējums zinātnei nav neadekvāts?

Runājot par lauksaimnieciskās ražošanas nemitīgu subsidēšanu, A.Miglavs norāda, ka Latviju vairāk interesē lauku attīstība - lauku apdzīvotība ar pārtikušiem cilvēkiem, kas uztur sakārtotu lauku vidi, kurā atpūsties tūkstošiem lielajās pilsētās nodarbināto. Tas būtu pareizais virziens, kurā doties Latvijas lauku politikai. Pamatjautājums ir nevis par cukura tonnu vai kilogramu, bet par to, lai lauki būtu izpļauti, bez latvāņiem, ceļa malas nebūtu pilnas ar lūžņiem un pussagruvušām mājām.

A.Miglavs uzskata, ka palēnām jau šajā virzienā mēs dodamies. Taču tas nevar notikt pārāk strauji, jo šobrīd katrs trešais lauku iedzīvotājs ir saistīts ar lauksaimniecisko ražošanu, Problēma ir tā, ka pašlaik tam nav alternatīvas.

A.Miglavs gan stāsta, ka viņam ir savs redzējums, kas iestrādāts "Lauku attīstības stratēģijas" projektā. Tajā daudz tiek runāts par cilvēkresursu attīstību laukos, kas paredz gan lauksaimniecībā strādājošo pārkvalifikāciju, gan sadarbības spēju attīstību, lai varētu uztvert uzņēmējdarbības ideju un tālāk to attīstīt.

Turklāt šobrīd notiek būtiska akcentu pārbīde ES naudas ieplūšanai laukos. Proti: atbalsts nevis ražošanai, bet ražotājam. Līdz šim ražotāji tika atbalstīti vai nu ar sava produkta cenām, kas bija augstākas nekā tirgus, vai ar ražošanas izmaksu subsidēšanu. Reformas būtība ir atbalstīt nevis konkrēta produkta ražošanu, bet sniegt atbalstu saimniecībai, kurai ir izvēle, ko tālāk iesākt - kuru produktu ražot dotajos apstākļos. Pretējā gadījumā, skaidro A.Miglavs, iznāk absurda situācija. Kad konkrētajā teritorijā ekonomiski izdevīgāk ir audzēt zālaugus, bet cilvēki audzē graudaugus, jo par tiem var saņemt valsts atbalstu. Un tad tiek mākslīgi ražots ekonomiski neizdevīgāks produkts. Ekonomists prognozē, ka pilnībā šāda atbalsta shēma varētu sākt darboties no 2008.gada.

Francija, Lielbritānija un Latvija

ES divi lielāki oponenti minētajā jautājumā ir Lielbritānija un Francija. Pirmā iestājas par subsīdiju samazinājumu zemniekiem, uzskatot, ka vairāk naudas jāiegulda zinātnē un uz inovācijām balstītā ražošanā. Savukārt Francija apgalvo, ka lauksaimnieciskā ražošana un zemniecība ir neatņemama Francijas un

Eiropas identitāte.

A.Miglavs "LV Plus" stāsta, ka, viņaprāt, taisnība ir kaut kur pa vidu abu pušu kategoriskajiem viedokļiem un diemžēl bieži abas valstis KLP izmanto kā ieroci iekšpolitisko jautājumu risināšanai.

Latvijas valdība gan ir paudusi lielāku atbalstu britu pozīcijai, uzskatot, ka KLP būtu jāreformē. Briti daudz arī runā par finansējuma samazināšanu, kas lauksaimniecībai esot milzīgs. A.Miglavs apgalvo: tā ir demagoģija. Jo atšķirībā no citām politikām KLP dominē kopēja ES politika, kuru finansē no kopbudžeta un tikai ļoti ierobežotā apmērā no nacionālajiem resursiem. Citas nozares - sociālā, izglītības, veselības, netiek finansētas no kopbudžeta, tām tiek novirzīti katras valsts iekšējie resursi.

Taču minētās reformas turpinājums ir nepieciešams, un tas būtu arī Latvijas interesēs. Ekonomists uzsver: ir jāmazina ES iekšējo tirgu kropļojošās atšķirības atbalstu līmeņos. Ja pašlaik atbalsts Rietumeiropas zemniekiem ir no 300 līdz pat 400 eiro par hektāru, tad Latvijas zemnieki saņem tikai 50 līdz 60 latus par hektāru. A.Miglavs arī uzsver, ka ES būtu jāstrādā pie vienotas un harmonizētas lauku attīstības politikas. Problēma ir tā, ka attīstības centri ir lielās pilsētas ar attīstītu infrastruktūru un lielāku darbaspēka izvēli, līdz ar to valstīs ar mazu iedzīvotāju blīvumu notiek lauku depopulācija.

Tā ir arī, piemēram, Francijas problēma, tā ka arī tās interesēs būtu pārvietot atbalstu no zemes īpašniekiem uz lauku attīstību.

Un tomēr, kāpēc ES būtu jāsubsidē savas lauksaimniecības produkcijas ražošana, nevis jāatver tirgus trešajām valstīm?

A.Miglavs skaidro, ka viņam kā Latvijas un Eiropas patriotam primārās intereses ir saistītas nevis ar abstraktu globālu labklājību, bet gan konkrētu ES attīstību un uzplaukumu. Viņaprāt, tā ir arī diskusija par dzīves kvalitāti un vērtībām. Savukārt, ja jautā, kāpēc tērēt lauksaimniecībai, nevis zinātnei un pētniecībai, tad A.Miglavs norāda, ka tās nav savstarpēji izslēdzošas lietas. Ekonomists piekrīt, tāpat kā valdība, kas izteica atbalstu britu pozīcijai, ka mums ir jāveido uz zināšanām balstīta sabiedrība, ir jāpalielina ES budžets šajā virzienā. Taču vispirms būtu jāveido kopēja zinātnes politika, nevis vienkārši jānoņem finansējums vienam un jāatdod citam.

A.Miglavs arī uzsver: nav pareizi tikai sūroties, cik mēs daudz naudas tērējam tam vai citam, noklusējot, kas par šo naudu tiek iegūts.

***

Uzziņai:

* Lauksaimniecība ir pašlaik vienīgā nozare, kurā ir stingra kopēja ES politika un kas tiek finansēta no tās budžeta.

* Kādreiz lauksaimniecības izmaksas aizņēma divas trešdaļas no Kopienas kopbudžeta, taču šobrīd šī proporcija pakāpeniski samazinās.

* 2003.gadā lauksaimniecībai bija paredzēti 46,38% no budžeta (42,68 miljardi eiro KLP un 4,7 miljardi lauku attīstībai), turpretim 2004. gadā šis skaitlis bija 42,7% (42,77 miljardi KLP un 6,5 miljardi lauku attīstībai).

***

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis:

"Manuprāt, pakāpeniski no ES kopējā budžeta būtu jāsamazina finansējums lauksaimniecībai, to pārorientējot uz tirgus attiecībām, un tas būtu jāpalielina zinātnei. Tikai tas nedrīkst notikt ļoti strauji. Bez tam jāņem vērā katras valsts īpašā situācijā. Latvijā, piemēram, ir spēcīgi attīstītas lauksaimnieciskās zinātnes."