Ražība

Joprojām riskēt vai apdomāties?

Pagājušā gada augkopības sezonas laikapstākļi Latvijas graudu audzētājiem radīja krasi atšķirīgus rezultātus: vieni ievāca labu un apmierinošas kvalitātes ražu, otriem lietus un vējš sagādāja sarežģījumus ar vēlu novācamām kultūrām un šķirnēm, bet vēl daudziem iznākums bija pat dramatisks.
Šie kontrasti rosināja analizēt dažas kopsakarības un padomāt, vai vairāku pēdējo gadu netipisko klimatu daudzi lauksaimnieki nav pieņēmuši par normālu parādību un vai lietavas bija pietiekams atgādinājums par Latvijai raksturīgiem un tipiskiem laikapstākļiem.
Tātad aplūkosim dažus faktorus un datus, kurus saimniekam nepieciešams ņemt vērā, kurus nedrīkst ignorēt, veidojot savas saimniecības stratēģiju, specializāciju, izvēloties audzējamās kultūras un īpaši to šķirnes.
Šis raksts nepretendē uz kādu jaunu vai oriģinālu pētījumu izklāstu, bet radies pārdomās par to, vai pagājušās sezonas lietavu radītie zaudējumi varēja būt mazāki, varbūt pat stipri mazāki. Tajā gadījumā, ja izvēlēto risku līmenis daudziem saimniekiem nebūtu tik augsts, ja rīcība būtu balstīta uz agronomijas un ekonomikas zinātņu pamatiem, ja nebūtu ignorētas jau vairākkārt pierādītās un pārbaudītās zinātnieku ieteiktās patiesības, kam jābūt lauksaimnieka rīcības stūrakmeņiem.
Latvijas laikapstākļi
Pirmais pārdomu lauks ir Latvijai raksturīgie laikapstākļi un to ignorēšana, daudziem pieņemot par normu tās nenormālās novirzes, kas bija vērojamas pēdējos gados.
Kā uzskatāmi liecina 1. tabulas dati, Cēsīs un Alūksnē pēdējos gados klimatiskie apstākļi ir par 33-36% siltāki nekā parasti, un arī pārējos reģionos gaisa temperatūras novirze no normas (ilggadējā vidējā rādītāja) ir lielas.
Ievērojamas atšķirības izpaužas arī starp reģioniem. Vissiltākais laiks - gan normālais, gan faktiskais - ir Liepājā, kur ziemas vismaigākās. No kontinenta reģioniem īpaši - ar visvēsāko laiku - izceļas Alūksne (ziemeļaustrumu reģions). Arī faktiskā četru gadu vidējā temperatūra Alūksnē loģiski ir viszemākā. Dobelē norma ir par 34% augstāka, bet faktiskā caurmēra temperatūra - par 25% augstāka nekā Alūksnē. Minētajā laika posmā visos reģionos laiks ir siltāks par normu.
Šie nenormāli siltie gadi diezgan daudzos lauksaimniekos briedinājuši pārliecību vai vismaz cerību, ka nu jau var aizmirst zinātnieku senāk izstrādātos ieteikumus par sējumu platību struktūru, par kultūru un šķirņu izvēli u.c. Parādījās urrā saucieni par kukurūzas audzēšanu graudiem, sākās plaša vasaras kviešu audzēšana, kuriem ir īpaši garš veģetācijas periods, un šur tur - siltummīlošu kultūru audzēšana, līdz pat arbūziem un melonēm. Aizmirsās arī aksioma, ka pirms labības sējas skaidri jāzina - kur graudus izkaltēsi.
Nokrišņi
Īpaši lielas svārstības un atšķirības, kā redzams 2. tabulā, ir nokrišņu daudzumā.
Caurmērā analizējamais periods bija ne tikai stipri siltāks, bet arī sausāks, īpaši dienvidaustrumu un austrumu reģionos, kur četru gadu summa ir ievērojami zemāka par normu.
Lielas atšķirības 2. tabulā redzamas arī reģionu starpā. Nokrišņu vidējais ikgadējais daudzums jeb norma Liepājā ir par 24% lielāka nekā Dobelē. Faktiski analizējamā periodā nokrišņu vismazāk ir dienvidaustrumu reģionā (Daugavpilī) - pat mazāk kā Dobelē, bet rietumu, ziemeļu un ziemeļaustrumu reģionos to ir bijis par 21-22% jeb par 120-130 mm vairāk.
Par ekstremāli lietainu analizējamā laika posmā uzskatāms 2001. gads, kad Dobelē nokrišņu bija par 26%, bet Cēsīs - par 27% vairāk par normu.
Lauksaimniekiem svarīgi zināt un ievērot ne tikai nokrišņu summu, bet arī to frekvenci jeb saulaino dienu skaitu, vai dienu skaitu ar nokrišņiem un mākoņiem savā reģionā, kā arī nokrišņu sadalījumu veģetācijas periodā. Šie dati un to analītiski aprēķini redzami 3. tabulā.
Tātad lietaino dienu norma viszemākā ir Zemgales reģionā (Dobelē). Alūksnē šī norma ir par 21% augstāka, lielāka tā ir arī visur citur.
Faktiskais lietaino dienu skaits aplūkojamā periodā ir ļoti atšķirīgs. Sauso dienu skaits 2001. gadā lielāks par normu ir gan Latvijas dienvidaustrumos (Daugavpilī), gan ziemeļaustrumos (Alūksnē), gan rietumos (Liepājā), bet Cēsīs un Dobelē lietaino dienu ir vairāk par normu. Salīdzinot ar normu, 2001. gads sevišķi lietains ir bijis Dobelē (Zemgalē), turpretī Liepājā - normas robežās.
Ļoti kontrastains reģionos bijis arī 2000. gads: normai atbilstošs tikai Dobelē, bet Alūksnē nokrišņu daudzums par 18% pārsniedz normu un bijis par 43% lielāks nekā Dobelē.
Caurmērā visā analizējamā periodā lietaino dienu mazāk par normu ir tikai dienvidaustrumos (Daugavpilī), bet visur citur šis rādītājs ir lielāks par normu.
No 4. tabulas redzams, ka saule spīdējusi vairāk par normu caurmērā visā periodā visos reģionos, bet atšķirības starp reģioniem ir būtiskas: Dobelē saule spīdējusi par 265 stundām jeb par 15% ilgāk nekā Cēsīs.
Izvērtējot faktisko rādītāju attiecību pret normu, var izteikt dažus atzinumus.
• Laiks ir bijis nenormāli siltāks visos reģionos, bet īpaši lielas novirzes vērojamas ziemeļu un ziemeļaustrumu reģionā (Alūksnē, Cēsīs);
• Saules spīdēšanas ilguma novirzes nav adekvātas vidējo temperatūru novirzēm, jo tuvu normai šis rādītājs visos reģionos, izņemot Zemgales (Dobele) un Daugavpils (dienvidaustrumi) reģionu, kur novirzes no normas ir būtiskas (12-15%).
• Nokrišņu summa tuvu normai ir Dobelē, Cēsīs un Liepājā, bet to ievērojami (par 10-11%) mazāk bijis galējos dienvidaustrumos (Daugavpilī) un ziemeļaustrumos (Alūksnē).
• Lietaino dienu skaits caurmērā ir tuvs normai; tikai Cēsu reģionā to ir ievērojami vairāk.
Kopvērtējums
Izvērtējot laikapstākļu labvēlību pret ražotāju, kopumā var nonākt pie vairākiem secinājumiem.
1. Visvairāk siltuma un saulaino dienu vasarā jeb veģetācijas periodā, vismazāk lietaino dienu un arī lieku nokrišņu ir Dobelē, ko var attiecināt uz visu Zemgales lauksaimniecības reģionu. Tas nozīmē, ka pie vienāda ražošanas materiālo resursu ieguldījuma graudaugi un citi kultūraugi Zemgalē var uzkrāt daudz vairāk saules enerģijas jaunas bioloģiskās masas veidošanai, t. i., lielākas ražas veidošanai un labāk atmaksāt materiālos resursus.
2. Joprojām visriskantākie laikapstākļi ir ziemeļaustrumu reģionā (Alūksnē), kur vismazāk siltuma, visvairāk lietaino dienu un lieku nokrišņu, kuri ieskalojas caur augsni vai notek (paugurainēs). Šajā reģionā lauksaimniekiem ir īpaši svarīgi izvēlēties šķirnes un kultūras ar īsāku veģetācijas periodu.
3. Laikapstākļi slēpj ļoti būtisku risku arī Cēsu (Vidzemes) novadā, ko vēl vairāk var attiecināt uz Vidzemes centrālo daļu - pauguraino augstieni, kur riska faktoru visvairāk.
4. Laikapstākļu riskantajos rajonos (reģionos) nepieciešama īpaša saimniekošanas stratēģija, lai pielāgotos šiem apstākļiem, prastu un spētu tos izmantot savā labā, mazinātu riska draudus un šo riska faktoru radītos zaudējumus.
Vēl lauksaimniekiem zināms, cik īpaši svarīgi ir ievērot klimata elementu izvietojumu un dinamiku veģetācijas periodā, lai savu saimniecisko stratēģiju un operatīvo rīcību pielāgotu šiem procesiem.
Jāatceras un jāatgādina vēl viena ārkārtīgi svarīga agronomiska patiesība - visaugstāko un lētāko ražu iegūst tas saimnieks, kurš prot visefektīvāk izmantot saulainākos periodus. No meteoroloģiskajiem datiem var nepārprotami secināt, ka visai Latvijai kopumā raksturīgs skaidrs, saulains un relatīvi bezlietus laiks visu aprīļa un maija mēnesi, un jūnija pirmajā pusē. Aprīlī norma ir tikai 5-7, bet maijā 3-5 apmākušās dienas. Nereti sauss un saulains laiks noturas līdz Jāņiem. Tātad Latvijai raksturīgos, relatīvi normālu laikapstākļu gados ievērojamas vai dziļas laika pārmaiņas sākas no Jāņiem, bet lietains laiks var turpināties visu jūliju un augustu.
Nav lieki atcerēties, ka cikloni jeb gaisa masu frontes Latviju veģetācijas periodā visbiežāk šķērso jūlijā, un iespējamas 23-25 frontes mēnesī. Turklāt tās pavada vēja pastiprināšanās vai arī brāzmas. Šādas ciklonu frontes ar nokrišņiem taču ir tās, kuras var saveldrēt labību. Jūlijā visbiežāk ir pērkona negaisi ar vēja brāzmām.
Tātad, izvēloties labības sugas vai šķirnes, kā arī audzēšanas tehnoloģiju, īpaši jāņem vērā jūlija klimats, jo nemākulīga rīcība un šo risku nenovērtēšana var nodarīt un nodara lielus zaudējumus.
(Turpinājums - nākamajā Ražības laidienā.)