Laidiens no arhīva:

Ražība

Kazkopība ES tiek atzīta. Latvijā - arī

Māra Liepiņa, AgroPols
01.03.2004

Ozolniekos LLKC 24. janvārī notika pirmā kazu audzētāju kopā sanākšana. Jaunāko informāciju par valsts atbalstu subsīdiju nolikumos sniedza ZM Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta vecākā referente Lelde Blūma. Kazu audzētāji varēja noskaidrot dažādus jautājumus, ar kuriem tie bija saskārušies, iepriekšējā gadā piesakoties valsts atbalstam. Tika atgādināta arī pašu kazkopju neizdarība, un arvien vairāk jūtams, ka nepieciešamas apmācības gan pašiem kazu audzētājiem, gan arī speciālistiem.
Liels atvieglojums lauksaimniekam ir tas, ka šogad subsīdiju pretendentam vairs nav jādodas uz Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pēc nodokļu izziņas, jo tā daudzi zaudēja vismaz pāris darba dienu. Deklarācijā pietiks ar īpašnieka parakstu par nodokļu nomaksu.
Atklātajā valdes sēdē analizējām šķirnes kazu audzēšanas saimniecību atestāciju, atskaitījāmies par pērnajiem projektiem un plānojām šāgada pasākumus.
Beidzot Latvijas Kazu audzētāju asociācijai (LKAA) ir izdevies pilnveidot projektu par āžu bioprodukta ievešanu Latvijā. Tādējādi tiks atsākta kazu mākslīgā apsēklošana.
LKAA valdes locekļi pērnā gada nogalē apmeklēja Vācijas kazu audzētāju konferenci Bonnā. Guntis Kļaviņš un Raimonds Melderis visus pārsteidza ar interesanto stāstījumu par šo nozari Vācijā.
Es informēju par triju projektu izstrādi, to sagatavošanu un iesniegšanu Eiropas Komisijai. Atrasti arī sadarbības partneri Somijā, Francijā un Vācijā. Minēto projektu mērķis ir paaugstināt kazu audzētāju profesionālo kvalifikāciju. Savukārt viens no LKAA pamatuzdevumiem - profesionālās izglītības līmeņa celšana. Mums jācer, ka šie projekti konkursus izturēs un kazu audzētājiem būs iespēja saņemt Eiropas finansiālo atbalstu.
Valsts ciltsgrāmata, katalogs un subsīdijas
Zemkopības ministrijā 17. februārī notika (LKAA) valdes sēde. Tajā tika aplūkoti divi galvenie jautājumi.
• Šķirnes kazu - vaislas kazu māšu ierakstīšana Valsts ciltsgrāmatā, lai turpmāk dzīvnieku izcelšanās šķirnes sertifikātus varētu piešķirt tiem šķirnes dzīvniekiem, kuru priekšteči ir reģistrēti šajā grāmatā. Tika apspriests vaislas darbs un ciltsdarbs kopumā. Tika uzsvērts, ka Ciltsgrāmata ir nepieciešama dzīvnieku cilts kodola veidošanai, uzturēšanai un attīstībai. Tajā reģistrē tikai klīniski veselus dzīvniekus.
• Latvijas vietējās kazu šķirnes reģistrēšana, kas vēl ir atklāts jautājums. Tāpēc jāsagatavo un jāizdod katalogs par Latvijas šķirnes kazu un āžu standartiem. Visā nopietnībā jāizvērtē situācija, vai Latvijas kazu šķirne nav apdraudēta.
Varējām apstiprināt, ka valsts subsīdiju nolikumā lauksaimniecības attīstībai šāgada lopkopības programmas 7. apakšprogramma noteic, ka atbalsts paredzēts gan ciltsdarbam, gan dzīvnieku audzēšanai. Proti, uz subsīdijām var pretendēt šķirnes kazu audzēšanas saimniecības īpašnieks, ja saimniecība ir ieguvusi šādas saimniecības statusu saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 368, ja viņš strādā saskaņā ar ciltsdarba programmu kazkopībā un kazu māšu skaits ganāmpulkā nav mazāks par desmit.
Sertificētu vaislas āžu uzturēšanai kopumā atvēlēti Ls 1500. Par novērtētu audzējamo kaziņu vai āzīti var saņemt vienreizēju maksājumu Ls 20. Par E, I un II klases pārraudzībā esošu vaislas kazu mātes komplekso novērtēšanu - vienreizējs maksājums Ls 50.
Divas vai viena krotālija?
Valdes sēdē apspriedām arī jautājumu par divām kazu krotālijām un nolēmām ZM noskaidrot šīs prasības pamatotību. Cik zinām, ES šāda prasība nav paredzēta, ja dzīvniekam ir individuāls identifikācijas numurs. Ja nu mūsu ZM uzskata, ka tas nepieciešams, tad jāprasa papildu subsīdijas.
Pateicoties ļoti operatīvajai informācijai AgroPolā, zemniekiem ir iespēja izteikt savu viedokli un aizstāvēt savas intereses (AgroPols, 2004, Nr. 1 "Jauni aitu un kazu identificēšanas noteikumi"). Kā tad tā? "Eiropas Savienībā no 2005. gada vidus katra aita un kaza, kas sasniegusi sešu mēnešu vecumu, identificējama ar divām krotālijām.[..]
Līdz 2008. gada 1. janvārim dalībvalstīs vēl varēs turpināt savas nacionālās aitu un kazu identificēšanas sistēmas, kazu identificēšana būs brīvprātīga tām dalībvalstīm, kurās kazu ganāmpulks nepārsniedz 160 tūkstošus dzīvnieku ."( pēc www.Agra-Net.com, 17.12.2003. RAPID).
Mūsējie kā vienmēr priekšā. Bet vai tas īstenībā nav dzīvnieku aizsardzības jautājums? Pēc mūsu valsts MK noteikumiem skaitās normāli septiņu dienu vecam kazlēnam vai jēram iespiest ausī krotāliju, sabojājot auss skriemeli, kas ir īpaši svarīgs šķirnes kazām, jo ausu forma ir to šķirnes pazīme. MK 2003. gada 16. decembra noteikumi Nr. 712 "Dzīvnieku, ganāmpulka un novietņu reģistrēšanas un apzīmēšanas kārtība" uzliek par pienākumu apzināti savainot kazlēnam abas ausis!? Ak, laimīgās Lamanšas šķirnes kazas, kurām ausu vispār nav!
Līdzšinējā Latvijas identifikācijas sistēma jau atbilda visiem rādītājiem, lai jebkurš speciālists varētu atšifrēt kazas individuālo identifikācijas numuru.
Vai arī LOSP to atbalstīja? Kur bija mūsu pārstāvji? Vai kāds ir uzklausījis nevalstiskās organizācijas, kuras ZM ir atzinusi un kuru darbības mērķis ir izstrādāt vienotu darbības programmu kazkopībā, atbilstošu Latvijas Republikas valstiskajām interesēm, un koordinēt tās izpildīšanu? Tagad vienam dzīvniekam krotālija maksā Ls 0,15, tās iespiešana - Ls 0,50.Turpmāk būs divkārt dārgāk. Kas to maksās? Zemnieks!
Šogad paredzētais
• Nākamajai LKAA valdes sēdei nolemts sagatavot priekšlikumus grozījumiem par šķirnes saimniecību vērtēšanas kritērijiem.
• Kazkopji pieprasīja atspēkot aplamo informāciju Radio I raidījumā Aktuālas tēmas (10. februārī), ka, dzerot kazas pienu, var saslimt ar ērču encefalītu.
• Valde nolēma piedalīties šāgada izstādē Vecaucē.
• Visu kazu audzētāju pulcēšanās notiks 23. maijā Cēsu rajona Raiskuma pagasta Kvēpenēs. Pieteikties pie Aijas Rences, mob. tālr. 6491838.

Māra Liepiņa
AgroPols

x

Paroles atgadināšana