Raksti&pētījumi&stāsti

Perspectives for Latvian Agricultural Sector Development. Using LAPA model approach for quantitative assessment

The present report contains the return (outcome) of 7 months’ joint scientific work (since May until October 1999) under the guidance of MTTL institute researches, who have provided the technical and theoretical support to Latvian researchers in elaboration of LAPA model. The above mentioned return includes 6 main chapters. Chapter 1 comprises the general overview about present situation of Latvian Agricultural Sector and main directions of National Agricultural Policy for the future. Chapter 2 is devoted to the comparative study of different modelling approaches which could be applied for long-term analysis of Latvian Agricultural Sector. The theoretical and mathematical background as well as some most important constituent parts of the model are described in the third chapter of the report. Chapter 4 contains the description of the most important features for each scenario elaborated as well as information about the main model assumptions and flows of input data. The analytical results of model approbation are described in Chapter 5. The last chapter is devoted to the recommendations for further application of the model. This report contains also 1 Annex and list of references.

Darba vadītāja un vadošā izpildītāja Danute Jasjko, Dr.ekon..

Kopsavilkums

Šo darbu pēc Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas pasūtījuma izstrādāja Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta zinātnieku grupa sadarbībā ar Somijas Lauksaimniecības ekonomikas institūta (MTTL) zinātniekiem, kas bija iespējams, pateicoties Phare programmas finansiālajam atbalstam projekta “Institucionālā attīstība Latvijas lauksaimniecības atbalstam” ietvaros.

Darba mērķis bija sagatavot ekonomisko pamatojumu iespējamajai Latvijas pozīcijai ES integrācijas procesā, novērtējot nozares attīstības iespējas dažādu politikas attīstības scenāriju īstenošanās rezultātā. Īpaša uzmanība pievērsta ražošanas kvantitatīvajām izmaiņām nozaru griezumā, ražošanā izmantoto resursu apjomiem un dinamikai, sektorā radītajai pievienotajai vērtībai.

Šajā darbā izmantots ekonomiskās modelēšanas instruments (Latvijas LAuksaimniecības Politikas Analīzes (LAPA) modelis), un ir imitēta Latvijas lauksaimniecības sektora attīstības iespējamā gaita, ievērojot produkcijas cenu attīstību, ražošanas efektivitātes līmeņa izmaiņas; ES integrācijas iespējamos termiņus; makroekonomiskās vides attīstības apstākļus Latvijā; lauksaimniecības politikas attīstību.

Kopumā vērtējot, ir radīts pamats analīzei sektora līmenī ar turpmāko attīstības iespēju analizēt arī sektora attīstību reģionālā līmenī un papildus iekļaujot tajā vides faktorus, kā arī attīstot kapitāla pieauguma ietekmes funkciju.

Tomēr darbā ir nepieciešams ārkārtīgi plašs ekonomiskās informācijas apkopojums, kas raksturo lauksaimniecisko ražošanu dažādu nozaru griezumā, ievērojot ražošanas produktivitātes aspektus, faktoru patēriņu un to novērtējumu, ražošanu ierobežojošos apstākļus- zemes platības, produkcijas patēriņa izmaiņas un tml., un ne vienmēr bija pieejami pilnvērtīgi dati.

Modeļa rezultāti liecina, ka faktiski pie visiem pašreizējas lauksaimniecības politikas scenārijiem lauksaimnieciskajā ražošanā pārskatāmā nākotnē tiks iesaistīti ievērojami mazāk zemes un cilvēku resursi, ka pašreizējā attīstības posmā.

Tomēr vairākās nozarēs, īpaši piena lopkopībā, arī cūkkopībā un putnkopībā, gaidāms lopu skaita palielinājums, gan tikai ES integrācijas scenāriju gadījumā. Tas atspoguļosies arī lopkopības produkcijas ražošanas attīstības tendencēs. Augkopībā sējplatības varētu samazināties vēl divkārt, salīdzinot ar bāzes-1998. gada līmeni.

Neraugoties uz ražošanas kvantitatīvo rādītāju samazināšanos, sektorā radītais ienākums (pievienotā vērtība) varētu palielināties, pateicoties strukturālajām izmaiņām lauksaimniecībā, no ražošanas izstājoties neefektīvajām saimniecībām un pārtraucot (samazinot) nerentablo produktu ražošanu.

Atskaitē iekļautais materiāls tiks izmantots par pamatu plašākai publikācijai par Latvijas lauksaimniecības sektora un politikas attīstības virzieniem un iespējām turpmākajā laika posmā. Pašreizējā laika posmā pabeigtais darbs ir uzskatāms par tikai sākotnēju darba rezultātu. Pilnīgākai izveidotā analīzes instrumenta izmantošanai, līdzīgi kā vairākos citos gadījumos vispirms ir nepieciešams attīstīt modeļa aprēķiniem nepieciešamo informācijas bāzi- produktu, intensitātes, reģionālā griezumā.