Intervijas

ES lauksaimniecības reforma — Baltijai labvēlīga

ES kopējās lauksaimniecības politikas reforma ir atbilstoša ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas interesēm. Tā secinājuši Baltijas valstu zinātnieki.

Reforma nav pārsteigums

Jau pavasarī, kad ES nāca klajā ar piedāvājumu būtiski mainīt lauksaimniecības politiku, Baltijas valstu ministri vienojās par īpašas darba grupas izveidi. Tās uzdevums bija izpētīt ES kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas piedāvājumu, kā arī konstatēt, cik labvēlīga tā būs Baltijas valstu lauksaimniekiem un lauku videi.

Darba grupai gala ziņojums bija jāsniedz jau rudenī, taču, tā kā ES vēl joprojām notiek strīdi par reformas īstenošanu, arī Baltijas pētnieku darbs ievilkās. Taču decembrī zinātnieki jau bija gatavi sniegt provizoriskas aplēses un secinājumus, bet janvārī — paziņot savu slēdzienu. Latviju jau pieminētajā darba grupā pārstāv Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Zemkopības ministrijas speciālisti.

LVAEI direktors Andris Miglavs skaidro:

— Šobrīd Eiropas Komisija ierosina kārtējo reformu, ko dalībvalstīm piedāvā veikt neatliekami, sākot no 2004. gada. Tā iezīmē jaunas akcentu maiņas lauksaimniecības politikā. Reformas priekšlikumi parādījās jau 1998. gadā, bet 1999. gadā EK zaudēja diskusijās ar dalībvalstīm. Tādēļ programma 2000. gadā iznāca mērena un daudzas ieceres tika atliktas.

Malā tika atlikta modulācija, tas ir, atbalsta maksājumu aplokšņu izlīdzināšana starp lielajiem un mazajiem lauksaimniecības uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka patlaban lielajiem subsīdiju saņēmējiem lielās atbalsta summas netiek samazinātas.

Netika ieviesta arī tiešo maksājumu sasaiste ar blakussaistību izpildi — vides saglabāšanu, labas saimniecības prakses nosacījumiem.

Atlikta arī piena sektora reforma — tirgus cenu un intervences logu samazināšana.

2000. gada reformu programma paredzēja tikai lauku attīstības politikas stiprināšanu līdzās tirgus politikai, bet ne tādā apjomā, kā EK bija iedomājusies laikam līdz 2004. gadam.

Tātad — reforma jau sen ir sagatavota. Tikai bija nepieciešams laiks, lai sabiedrība pierastu pie šīm tēzēm, pieņemtu tās un akceptētu. Kā arī pieņemtu izpildei savās valstīs.

Piensaimnieki iegūs

ES lauksaimniecības reformas pamatiezīmes ir trīs

-  lauksaimniecības konkurētspējas paaugstināšana,

- modulācija, kas paredz izlīdzināt atbalsta maksājumus starp lielajām un mazajām saimniecībām, un

- atbalsta maksājumu vienkāršošana, kur saimniecībām tiek piešķirts konkrēts atbalsta lielums, neņemot vērā saimniekošanas specializāciju.

Reforma tiek veikta, lai stiprinātu lauku attīstību un taupītu ES kopējo budžetu. Par budžeta lielumu ES dalībvalstis jau vienojušās pērn, arī par laiku, līdz kuram pārmaiņas būtu veicamas — līdz 2013. gadam.

Konkurētspējas paaugstināšanas nosacījumi varētu ietekmēt Latvijas saimniekus. ES vienojusies par intervences jeb valsts iepirkuma cenu samazināšanu. Tas galvenokārt attieksies uz sviestu un sauso vājpienu. Tādējādi paredzams, ka tuvākajā laikā valsts garantētā piena iepirkuma cena ES no patlaban vidēji 18 santīmiem par kilogramu varētu samazināties līdz vidēji 16 santīmiem.

Lai saimniecības mazāk ciestu, EK piedāvās kompensācijas pienu ražojošām saimniecībām. Tos ieviesīs jau ar 2004. gadu. Nākamgad tās Latvijai būs sīkas un nenozīmīgas, jo jārēķinās, ka mēs visās jomās no ES saņemam tikai 25% atbalstu no ES atbalsta līmeņa, ar tiesībām pašiem piemaksāt līdz 55%. ES kompensācijās par piena tonnu maksās septiņarpus eiro. Tātad Latvijā par tonnu no ES varētu saņemt nedaudz virs lata.

Mums jāsaprot, ka Latvijā zemnieks nebūs tikpat vienlīdzīgs kā Eiropā — ja tur piena cena kritīsies, tad Latvijā zemniekus tas neskars, jo mums jau tāpat ir uz pusi zemāka piena iepirkuma cena nekā Eiropā. Šī reforma nenozīmē cenu samazinājumu, tā nozīmē cenu izaugsmes iespēju ierobežojumu.

Tiesa, nav gaidāms, ka adekvāti samazināsies arī tirgus cena. Tā, piemēram, šobrīd sviesta tirgū ir nebijis pieprasījums, pasaules cena kāpj un pasaulē pieaug pieprasījums pēc piena. To ietekmējis ne tikai šīs vasaras sausums Eiropā. Cilvēku skaits pasaulē pieaug, un cilvēkiem kaut kas ir jāēd. Turklāt beigusies 1998. — 1999. gada globālā ekonomikas krīze, kas nelabvēlīgi ietekmēja arī pasaules piena tirgu. Latvijā vidējā piena cena noteikti pieaugs.

Latvijas piena ražotājiem šī reformas daļa ir pozitīva un Latvijas piena produktu tirgum varētu pavērties plašākas produktu realizācijas iespējās ES. Reforma jau tuvākajā laikā daudziem ES zemniekiem liks izšķirties — palikt vai aiziet no piena sektora.

Manuprāt, daudziem šī izšķiršanās būs par nepalikšanu. Un tas varētu atbrīvot tirgus telpu mūsu zemniekiem. Uzreiz piebildīšu, ka tās ir tikai spekulācijas. Viss būs atkarīgs no mūsu saimnieku un pārstrādātāju reakcijas, jo nebūsim vienīgie, kas pretendēs uz ES tirgu. Mūsu konkurenti ir visas ES kandidātvalstis. Nākamais gads būs savdabīgs pārejas gads, kad mūsu zemniekus pusgadu ietekmēs viena, bet otru pusgadu — otra politika. Vēl nav skaidrs, kā virzīsies maksājumu un naudas plūsmas, un paies laiks, kamēr saimnieki sāks uz tām reaģēt.

Arī tirdzniecībā ar ārvalstīm būs neliels sajukuma gads, jo būs jāsaprot, ko nozīmē tirdzniecība bez muitas barjerām. Par stabilizāciju un tendencēm var sākt runāt no 2005. gada. Taču prognozēt, ka nākamgad cenas paliks tādas pašas, kādas tās ir šobrīd, būtu nepareizi. Tās pieaugs. Cenas pieaugums piena sektorā gan gaidāms tikai tajās saimniecībās, kur ražotne pilnā mērā atbilst visām ES kvalitātes un labturības prasībām. Latvijas piena nozari nelabvēlīgi var ietekmēt tie zemnieki, kas lopu ārstēšanā izmanto hloramfenikolu jeb antibiotikas un neievēro piena pārdošanas aizliegumu lopiņa ārstēšanas laikā.

Pastāv iespēja, ka divu triju saimnieku neapdomības dēļ Latvijas piena sektoram var tikt nodarīti zaudējumi, kas mērāmi miljonos latu. Tad šī saimniecība un tālāk ķēdē ejošais piena pārstrādes uzņēmums tiks izslēgts ne tikai no ES, bet pirmkārt jau no pašas Latvijas tirgus.

Zemniekiem jākļūst stiprākiem

ES jau pirms daudziem gadiem secinājusi, ka pašreizējā subsīdiju sistēma lauksaimniecībai un lauku politikai nenodrošina lauku ekonomiskās dzīvotspējas saglabāšanu.

A. Miglavs skaidro, ka otrais reformas valis — modulācija — paredz, ka tiem lauksaimniekiem, kas gadā saņem virs 50 000 eiro tiešmaksājumos, šī summa tiek samazināta par 5% ik gadu līdz 2013. gadam. Ietaupītie resursi par produktu ražošanu tiek pārvietoti lauku vides saglabāšanai.

A. Miglavs: — Latvijas saimniekus šī modulācija neietekmē, jo mēs nākamgad no ES saņemam tikai 25% no tiešmaksājumu līmeņa. Šī reforma nozīmīga ir Lielbritānijā, Francijā, Vācijā, kur ir daudz lielo saimniecību. ES kandiātvalstīs, kamēr notiek pakāpeniska tiešmaksājumu palielināšana, šī modulācija netiek piemērota. Turklāt jāņem vērā, ka Latvijā tādu lielo saimnieku ES kontekstā nemaz nav.

Trešais reformas valis: maksājumu vienkāršošana jeb tā sauktā atkabināšana. Tas nozīmē, ka ES atbalsts tiks saņemts nevis par konkrētu ražošanas veidu un produktu, bet gan par to, ka tiek saimniekots laukos.

A. Miglavs: — Par šīs reformas būtību Latvijā vēl pāragri runāt, jo ES vēl nav izdevusi regulu, kā atkabināšana darbosies jaunajās ES valstīs. Būtībā ES būs vienalga, ko jūs darāt savā saimniecībā, audzējat kviešus, miežus, liellopus, cūkas, jūs saņemat to atbalsta aploksnīti, ko saņēmāt pēdējos trijos gados ar zināmiem nosacījumiem. Un šie nosacījumi ir saistīti ar vides kvalitātes saglabāšanu. ES grib likt saimniekiem domāt, ko, kā un cik ražot, lai produkts būtu konkurētspējīgs tirgū. Nevis kā līdz šim — pārsvarā ražot to, par ko tiek maksātas lielākas atbalsta summas.

A. Miglavs norāda, ka Eiropas kopējā interese ir ekonomiski dzīvotspējīga lauku vide, kas ir saistīta ar lauksaimniecību. Nekas labāks par lauksaimniecību, kas spētu uzturēt dzīvību laukos, nav izgudrots. Bez tās lauku vide nav dzīvotspējīga. Un Latvijai šāda pozīcija ir izdevīga.