Intervijas

Būs iespēja nopelnīt vairāk

Eiropas Lauksaimniecības politikas ietvaros Latvijas lauksaimniekiem būs iespējams nopelnīt vairāk, lai gan maksājumi nebūs atkarīgi no saražotās produkcijas.

"Starptautiskajā kontekstā ir jāņem vērā, ka kopš tā brīža, kad Eiropas lauksaimniecība spēja nodrošināt nepieciešamo pārtikas daudzumu, priekšplānā ir nonācis cits lauksaimniecības produkts - dabas vides un sociālās telpas ražošana," skaidro Latvijas valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) direktors Andris Miglavs.

Lielāko telpas daļu gandrīz visās valstīs aizņemot lauku teritorija, kuru apsaimnieko meža un lauksaimniecības nozares, lielā mērā arī turpmāk tās palikšot dominējošās. Šajā kontekstā esot jāskata arī Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma, jo tajā esot skaidri definēts, ka lauksaimniecības saražotā produkcija" ir ne tikai pārtika un izejvielas rūpniecībai, bet arī vide.

Maksā par vidi 

"Ja paskatās, ko cilvēki gaida no lauksaimniecības, tad apdzīvotas un pieņemamas lauku vides veidošana būtu svarīga vērtība," uzsver A. Miglavs. Lielākā sabiedrības daļa vēlas veselīgu, nesmirdošu, koptu un sociāli akceptējamu vidi, viņš uzsver. Diskusija varētu būt pat to, cik daudz maksāt. Politikas uzstādījums ir pārnest akcentus no ražošanas uz lauku attīstību, uz sabiedrībai interesantu dzīvotspējīgu un noderīgu vidi. Šis process notiek Eiropā un 2003. gadā, piedaloties arī Latvijas Zemkopības ministram, nolemts šo KLP pārmaiņu akcentu pārnešanu risināt krasi.

Eiropas lauksaimniecības politikas reforma ir virzīta uz to, ka katra valsts izvēlas pati sev piemērotu modeli. Valstis, ņemot vērā vietējo situāciju, var izvēlēties, kam pievērst uzmanību - lauksaimniecības produkcijas ražošanai vai sociāli akceptējamas vides veidošanai. Arī Latvija savu izvēli vēl nav izdarījusi. 

"Pati reformētā KLP pieļauj, ka tiek daļēji saglabāta uz maksimālu noteikto produktu saražošanu balstīta attīstība, bet tajā pašā laikā politikas reforma uzliek kā pienākumu ieviest daļu no politikas, kas balstīta uz vides veidošanu," skaidro LVAEI direktors. Šajā amplitūdā to arī Latvijai nākšoties izvēlēties.

Latvijas lauksaimniecības programmdokumentos jau parādās iezīmes, ka lauksaimniecība tiek vērtēta ne tikai kā produkcijas ražotāja, bet arī kā vides nodrošinātāja. Tomēr Latvijas pamatizvēle esot definēta jau 2003. gada reformas nosacījumos, kur teikts, ka lielākā daļa atbalsta tiešmaksājumu ir jāatdala no produkcijas ražošanas apjomiem.

"Māca - ar naudu"

"Labā ziņa, ka lauksaimniekiem nav iemesla baidīties no KLP reformas ieviešanas, jo tās ieviešanas pirmajā brīdi nevienam nevajadzētu piedzīvot nāvējošu šoku," stāsta A. Miglavs. Apdzīvotas un labas lauku telpas ražošana notiekot arī caur visām prasībām, kas jāievēro, lai saņemtu tiešmaksājumus - labas lauksaimniecības praksi, dzīvnieku turēšanas noteikumiem. Piemēram, kūlas dedzināšana, kas ir vidi degradējoša, tiek apkarota, atņemot atbalsta maksājumus. Īpaši lauku sabiedrība to vēl ne tuvu neapzinoties un jebkura darbība, kas nav tieši ražošanu atbalstoša, tiekot uztverta kā traucējoša politika.

"Tajā pašā laikā notiekot vērtību pārvērtēšana un to varot redzēt, skatoties, kā mainās sējumu platība," viņš uzskata. Ja pagājušo gadu sējumu platība pieauga par 10 %, salīdzinot ar 2003. gadu, tad šogad varot paredzēt 10 - 15 % lielu palielinājumu. Palielinot sējumu platības, cilvēki neapzinās lauksaimniecību kā vides vērtību, bet viņi ir saskatījuši, ka šeit ir bizness, ka, īstenojot to, var taisīt naudu, uzskata A. Miglavs.

"Jau tagad ir izdevīgi vienkārši izravēt krūmus un apstrādāt zāli, un pēc diviem gadiem tas varētu kļūt pavisam izdevīgi, jo ir atbalsta maksājumi par zālāju kopšanu," viņš stāsta. Lauksaimniecības politika esot virzīta tieši uz mācīšanos ar naudu.

Nozare svarīga

Atdalot maksājumus, nosacījumos no konkrēta produkta ražošanas virziena būs jāizvērtē, kuras nozares ražošana kombinācijā ar zemes apsaimniekošanas vērtību ir ekonomiski visizdevīgākā, uzskata LVAEI direktors. Ja tas izdodoties, tad jaunās lauksaimniecības politikas ietvaros varēšot dzīvot labāk, tomēr pasliktinājumam nevajadzētu būt jebkurā gadījumā.

Arī turpmāk būšot svarīgi, ko ražot, bet izvēli vairs nevajadzēs, kā agrāk, izdarīt, balstoties uz to, vai par konkrētu produkciju dos vai nedos subsīdijas, uzskata A. Miglavs. Turpmāk lauksaimniekiem nāksies ņemt vērā pieejamo finanšu kapitālu, zemes resursus un zināšanas. Tāpat būs jāņem vērā tirgus struktūra un ārvalstu ražotāju konkurence, jo pēc iestāšanās ES nav ekonomisko robežu un muitas barjeras.

"Kopējā ES tirgū Latvijas tirgus apjoms ir kā puteklītis un tāpēc ir stipri jāpadomā, kurā nišā un kuru produktu pārdot," uzsver A. Miglavs. Arī tā dēvētie "Zaļie produkti" un precīzās lauksaimniecības produkti, kam ir vajadzīgi nepiesārņoti zemes resursi un ražošana ir ekstensīva, ir produkti, kuru lietošana patērētāju apziņā veidota kā apzināta stratēģija. Lai gan bioloģisko saimniecību skaits pieaug, pagaidām tās ir mazas. Arī tirgus ir mazs, un līdz ar to ražošana un loģistika kļūst tik dārga, ka patērētājiem cenas starpība ir pat dubulta.

Latvijas patērētājiem kļūstot turīgākiem, kad aptuveni par 20 % augstākai cenai būs mazāka loma, pārtikas izcelsme kļūs arvien nozīmīgāka, viņš uzskata. Lai gan A. Miglavs uzskata, ka saimniecības lielums nespēlē būtisku lomu, citos uzskatos ir uzņēmēji. SIA Bauskas klēts valdes priekšsēdētājs Viktors Skrebels uzsver, ka mazajiem uzņēmumiem nākotnes īsti neesot. "Ir jāstrādā kopā un jāveido kompānijas, kas aptver gandrīz visu ražošanas ciklu, savādāk Eiropas uzņēmēji mūs sabradās kā stikla mājiņas," saka V. Skrebels.

Prestižs augs

Lauki no iestājas ES ir guvuši visvairāk. Kopumā var prognozēt, ka tuvākajā laikā pieaugs lauksaimniecības prestižs, jo lauksaimniecībā kā nozarē, kuras normāla eksistence bez sabiedrības atbalsta nav iespējama, pirms Latvijas iestāšanās ES ienākumi bija niecīgi un līdz ar to zuda nozares prestižs, uzskata LVAEI direktors. "Šobrīd Eiropas politikā saprātīgam saimniekam ir ienesīga vieta," viņš uzskata un uzsver, ka nākotnē lauksaimnieku ieņēmumi noteikti būšot lielāki nekā patlaban.

Tāpat arī lauksaimniecības nozare noteikti būšot spēcīgāks ieguldītājs lauku ekonomikā un apsaimniekots tikšot plašāk nekā 2002. gadā. Izaugsme gaidot piena lopkopības nozari; kvotas noteikti tikšot izmantotas pilnībā. Arī cūkkopības industrija nopietni pieaugšot, jo, ja tajā ir iespējams no vienas ražošanas vienības gūt lielāku atdevi, tad nopelnīšanas iespēja noteikti ir lielāka nekā graudkopībā, uzsver A. Miglavs.