Dokumenti

CÛKKOPÎBA: nozares attîstîbas programmas pamati - 1998

Cûkkopîbas nozares attîstîbas rîcîbas programmas pamati ir izstrâdâti liela kopdarba ietvaros, kura galvenais mçríis ir radît un turpmâk îstenot valsts politiku visâ lauksaimniecîbas un lauku attîstîbâ. Lasâmâkâ formâtâ dokuments pievienots pielikumâ PDF formâta failâ

Lauksaimniecîbas un tâs nozaru attîstîbas programmas pamati - 1998:

 

Cûkkopîba

1. NOZARES VISPâRîGIE ASPEKTI

Darbu izstrâdâja: Çrika Smuïko

       

Kâ lauksaimnieciskâs raþošanas nozarei cûkkopîba Latvijâ vienmçr bijusi nozîmîga vieta un senas tradîcijas.

        Cûkkopîbas nozares mçríis ir nodrošinât iekšçjâ tirgus vajadzîbas pçc kvalitatîvas cûkgaïas un raþot eksportspçjîgu produkciju, saglabâjot pašreizçjâs un radot jaunas darba vietas. Lai šo uzdevumu izpildîtu, cûkkopîbas nozare tiek veidota par intensîvu raþotni.

 

1.1 NOZARES GALVENIE PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI

SAIMNIECïîBâ

 

 

 

Pamatprodukti                                                                                                Blakusprodukti

·         lopi gaïai                                                                                                   kûtsmçsli

·         vaislas lopi

·         cûku sperma

 

PÂRSTRÂDES RÛPNIECÎBÂ:

 

 

Pamatprodukts                                                                                                Blakusprodukti

·         gaïa                                                                                                           tauki

âdas

gaïas produkti             pusfabrikâti     pârstrâdes produkti                            iekšçjie orgâni

·         atdzesçta               sâlîta gaïa        desas

·         saldçta                  þâvçta gaïa      sardeles, cîsiòi

·         svaiga                    kûpinâta          konservi

speíis

 

1.   Cûku skaits

Cûku skaits pa gadiem ir mainîgs un, atbilstoši ekonomiskai situâcijai, tas samazinâs vai palielinâs. Uz 1996.gada 1.janvâri cûku skaits sasniedza 552,8 tûkst. taèu uz 01.01.1997.gadu kopçjais cûku skaits strauji saruka lîdz 459,6 tûkst. jeb tas bija vairs tikai 83% no iepriekšçjâ gadâ esošo cûku skaita. Salîdzinot ar 1996.gadu, 1997.gada laika cûku skaits samazinâjies minimâli. Viens no galvenajiem cûku skaita samazinâšanâs iemesliem ir raþošanas izmaksu straujais pieaugums (spçkbarîba, energoresursi, transportizmaksas, tehnoloìija).

 

1.1 Cûku skaits pa saimniecîbu veidiem 1996., 1997.gadâ  ( Statistikas dati )

 

	1996.		1997.
	Skaits tûkst.	Procentos	Skaits tûkst.	Procentos
Visu veidu saimniecîbâs	459.6	100	429.9	100
Valsts saimniecîbâs un statûtsabiedrîbâs	170.1	37.0	152.1	35.3
Zemnieku saimniecîbâs, Piemâjas saimniecîbâs un personîgajâs palîgsaimniecâbâs	289,6	63	277.8	64.7

 

2.1 Saimniecîbu klasifikâcija

Uz 1997.gadu vislielâkais cûku îpatsvars atradâs saimniecîbâs, kurâs audzçja no 2 – 19 cûkâm, kas bija 51,4 % no cûku kopskaita. Tomçr vçl 18,2% cûku atradâs saimniecîbâs, kas vienuviet audzçja vairâk kâ 5000 cûkas ( iepriekšçjo 10% vietâ no cûku kopskaita 1995.gadâ ).

 

Saimniecîbu grupçjums pçc cûku skaita

(visu veidu saimniecîbâs)

( Statistikas biïetens 1996.,1997.)

 

Cûku skaits saimniecîbâ	Saimniecîbas ar attiecîgo cûku skaitu		Cûku skaits grupâ
	Skaits	%	Skaits	%
Kopâ	86269 78400	100.0 100.0	459588 429922	100.0 100.0
1	25612 22710	29.7 29.0	25612 22710	5.6 5.3
2	31207 28228	36.2 36.0	62414 56455	13.6 13.1
3 – 4	15760 14850	18.3 18.9	53593 50339	11.7 11.7
5 – 9	8276 7714	9.6 9.8	52421 49021	11.4 11.4
10 – 19	5138 3358	6.0 4.3	90328 42499	19.6 9.9
20 – 49	84 1184	0.1 1.5	4718 35320	1.0 8.2
50 – 99	48 202	0.1 0.3	4176 15608	0.9 3.6
100 – 199	42 71	0.0 0.1	5976 13076	1.3 3.0
200 – 399	33 25	0.0 0.1	8926 7386	1.9 1.7
400 – 999	36 25	0.0 0.0	23798 15197	5.2 3.5
1000 – 1999	16 20	0.0 0.0	22945 27253	5.0 6.4
2000 – 4999	9 6	0.0 0.0	25185 17019	5.5 4.0
5000 un vairâk	8 7	0.0 0.0	79496 78040	17.3 18.2

 

1997.gadâ salîdzinoši ar 1996.gada par 12% ir palielinâjies to saimniecîbu îpatsvars, kurâs audzç no 20 lîdz 200 cûkâm. Šis fakts liecina par to, ka neskatoties uz kopçjâ cûku skaita samazinâšanos daudzas saimniecîbas turpina specializçties šajâ nozarç un paplašina savus ganâmpulkus.

Salîdzinot 1997.g. pret 1995.g. šíirnes jauncûku realizâcijas apjoms ir pieaudzis par 38%, tas liecina, ka cûkgaïas raþotâjiem pieaug interese par sava ganâmpulka uzlabošanu. Cûku skaits un cûkgaïas raþošanas apjoms valstî nav pieaudzis, taèu ir paaugstinâjies saraþotâs cûkgaïas kvalitâte, jo pçdçjo 3 gadu laikâ strauji nomainîti nekvalitatîvie ganâmpulku dzîvnieki ar augstvçrtîgiem.

 

Cûkgaïas raþošanas kvalitâtes un intensitâtes râdîtâji

1995.g. – 1997.g.

 

Râdîtâji	1995	1996	1997	+/- 1997.g. salîdzinot ar 1995.g.
Sivçnmâšu auglîba (sivçnu skaits metienâ)	10.8	10.9	11.1	+ 0.3
Vaisles jauncûku diennakts pieaugums, gr. no dzimšanas lîdz 100kg	452	464	475	+23
Speía biezums(mm.) Latvijas baltâ š’íirne	23.5	21.8	17.9	- 5.6
Speía biezums (mm.) specializçtâs gaïas šíirnes	18.0	16.9	15.1	- 2.9

 

Laika posmâ no 1995.g. lîdz 1998.g. specializçto gaïas šíiròu cûku skaits valstî palielinâjies par 9%.

1996.g. sekmîgi uzsâkta programmas “Perspektîvais cûku selekcijas centrs Latvijâ`` realizçšana. Šîs programmas vajadzîba radîja cûkgaïas raþotâjsaimniecîbu nepieciešamîba pçc šíirnes cûku vaislas materiâla, kas atbilstu ârzemju ìençtiíu sasniegumiem cûku selekcijâ.

Sakarâ ar lielo cûkkopîbas saimniecîbu reorganizâciju, straujâs cûku skaita samazinâšanâs un Austrumu tirgus zaudçšanas dçï, šíirnes dzîvnieku realizâcija ir stipri ierobeþota.

Visaugstvçrtîgâkais ìençtiskais materiâls nedod gaidîto atdevi neatbilstošos çdinâšanas un turçšanas apstâkïos. Tâpçc jâstrâdâ kompleksi pie visâm pieminçtâm problçmâm vienlaicîgi.

Latvijâ ir visas iespçjas saraþot tâdu cûkgaïas daudzumu, kas nodrošinâtu ne tikai Latvijas iedzîvotâjus, bet arî radîtu eksporta iespçjas.

 

Saimniecîbâs izmanto arî iepirktus premiksus barîbas devu bagâtinâšanai.Caurmçrâ 1.kg. cûku dzîvmasas pieaugumam jâizlieto 3.2 – 3.5 barîbas vienîbas un no tâm vajag 4 kg graudu. Tâdçjâdi 110 kg cûkai jâizlieto 440 kg graudu. No 1 ha tîrumu ar augstu auglîbu un zemes kultûru, kur iegûst 45 – 50 c/ha graudu raþas, var nobarot lîdz 10 cûkas. Turklât saimniecîbâs, kur zema tîrumu auglîba un zemkopîbas kultûra, raþa bûs 12 – 16 c/ha un tajâs varçs nobarot 3 – 4 cûkas, tas ir 3 reizes mazâk un ar 1.5 – 2.0 reizes augstâku pašizmaksu. Ja saimniecîbâ ar augstu tîrumu auglîbu un kultûru audzç 10 ha graudaugu, tad var izaudzçt lîdz 100 cûku uz pašu audzçtiem graudiem, bet otra tipa saimniecîbâ – tikai 30 –35 cûkas. Latvijâ 1994. –1995.gados jau veidojas zemnieku saimniecîbas, kurâs graudaugus audzç lîdz 300 ha platîbâ. Tâdçjâdi perspektîvâ tâdâs saimniecîbâs pie augstas tîrumu auglîbas un zemkopîbas kultûras gadâ var nobarot lîdz 300 cûku, lîdz ar to specializçties cûkkopîbas nozarç ar tâdu pašu izaudzçto barîbu. Šajâs saimniecîbâs pie ekonomiski izvçrstas saimniekošanas .

 

1.3. Razošanas apjoms

 

Cûkkopîbas gala produkcija ir cûkgaïa

1996.gadâ rûpnieciskai pârstrâdei pârdots 48.0 tûkst.t. cûkgaïas dzîvmasâ, salîdzinot ar 1995.gadu tas ir par 36.9% mazâk.

 

Saraþota cûkgaïa Latvijâ

 

	1994.g.	1995.g.	1996.g.	1997.g.
Saraþota cûkgaïa kautsvarâ, tûkst.t.	53.8	62.6	39.5	37.1
Cûkgaïas îpatsvars kopçjâ gaïas bilancç, %	39.6	51.0	52.2	53.1
Uz vienu iedzîvotâju, kg.	21.0	24	15	15

 

Cûkgaïas îpatsvars kopçjâ gaïas raþošanas bilancç joprojâm ir stabils, tas ir nedaudz vairâk kâ puse no saraþotâ gaïas apjoma, tomçr rçíinot uz vienu iedzîvotâju cûkgaïu raþo par 7 kg  mazâk nekâ to paredz dietologu izstrâdâtâs normas ( 22 kg cûkgaïas uz vienu iedzîvotâju gadâ.).

 

Cûkgaïas raþošana (tûkst.t.) pa saimniecîbu veidiem 1997.gadâ.

 

	Visu veidu saimniecîbâs	Valsts un statûtsabiedrîbâs	Zemnieku saimniecîbâs	Piemâjas un personiskajâs palîgsaimniecîbâs
Cûkgaïa (dzîvmasâ)	45.1	15.7	13.4	16.0
%	100	34.8	29.7	35.5
Cûkgaïa (kautmasâ)	37.1	12.9	11.0	13.2
%	100	34.8	29.6	35.6

 

No katrâm 100 sivçnmâtçm iegûti 1784 sivçni gadâ. Vidçjais cûku dzîvmasas pieaugums

dienâ – 520g.

Cûkkopîbai, kâ lopkopîbas nozarei, ir sava, îpatnçja struktûra, kas gala rezultâtâ dod monoprodukciju – cûkgaïu. Cûkgaïas raþošanas process noris noteikta bioloìiska cikla secîbâ: sivçnu ieguve – izaudzçšana – nobarošana – ar vienlaicîgu vaislas dzîvnieku izaudzçšanu ganâmpulka atjaunošanai.

Cûkgaïas raþošanas gaitâ kâ blakus produkcija veidojâs kûtsmçsli, kurus izmanto augsnes mçslošanai.

3. saimniecîbu budþeta aprekinâšana

Cukgalas raþošanas izmaksas ir tieši atkarîgas no tâs raþošanas tehnologijas, kura iedalâs:

·         pçc cûku turçšanas veida;

·         pçc cûku barošanas veida;

·         pçc cûku skaita (koncentrâcijas) u.c.

a)      Ir pakâpeniski jâievieš tâdas šíirnes un šíiròu krustojumus, kuriem veidojas mazâka speía kârta

b)      Panâkt ar âtru (intensîvu) barošanu cûku izaudzçšanu no dzimšanas lîdz bekona kondîcijai 160 lîdz 170 dienâs.

4. Ekonomiskie dati

Lopkopîbas produkti vidçjâs iepirkuma cenas ir vidçjas vienošanâs cenas, par kurâm pieòemšanas un pârstrâdes uzòçmumi un uzòçmçjsabiedrîbas iepçrk lopkopîbas produkciju no visu veida saimniecîbâm attiecîgajâ periodâ.

1997.gada cûkkopîbâ 1 kg dzîvsvara vidçjâ pašizmaksa daþos rajonos sasniedza 75 Ls/ cnt, bet cûku realizâcijas cena vidçji 80 Ls / cnt. Cûkgaïas cenu lîmeni ietekmç vienîgi pieprasîjuma – piedâvâjuma savstarpçjâs attiecîbas un muitas barjeru lîmenis, neòemot vçrâ ciešo saistîbu ar lopbarîbas izmaksâm.

 

Iepirkuma cenas cûkâm ( dzîvsvarâ ) Latvijâ

 

	Iepirkuma cenas cûkâm ( dzîvsvarâ ) Ls/t.
1995.g. janvâris	669
1995.g. oktobris	751
1995.g. decembris	760
1996.g. janvâris	737
1996.g. aprîlis	718
1996.g. jûlijs	703
1996.g. oktobris	765
1997.g. janvâris	736
1997.g. aprîlis	719
1997.g. jûlijs	794
1997.g. oktobris	797
1998.g. janvâris	818
1998.g. februâris	819
1998.g. marts	801

 

Cûkgaïas cena ir salîdzinoši stabila ar nelielu tendenci uz paaugstinâšanos. Valstî vçl ir nepietiekošs daudzums augstvçrtîgas cûkgaïas, tâdçï nepastâv nekâdi kvantitatîvie ierobeþojumi, tai pat laikâ nav arî îpaši stimulçjošu pasâkumu. Stimuls varçtu bût cenu diference vismaz 20% apmçrâ starp daþâdâm kvalitâtes kategorijâm.

Cûkgaïas iepirkuma cenas (kautsvarâ) Latvijâ salîdzinot ar Eiropas valstîm ir augstas:

1998.g.marts

Latvija                                                             Ls 1,2 – Ls 1,35

Vâcija                                                              Ls 0.91

Beïìija                                                             Ls 1.02

Dânija                                                                         Ls 0.78

Lielbritânija                                                                Ls 0.94

 

Cûkgaïas imports – eksports (tûkst./t.) 1995. – 1997.

 

	1995	1996	1997
Imports	2 004.1	4 151.7	2 500.6
Eksports	23.1	-	-

 

Ar kâdiem pasâkumiem var panâkt cûku âtru izaudzçšanu:

a)      ar pareizu sivçnmâšu barîbu un çdinâšanu panâkt, ka sivçna svars pie dzimšanas ir lîdz 1,3 kg;

b)      pareiza barošanas tehnoloìija;

c)      sausâ barošana;

d)      normâls mikroklimats kûti:

-                      mitrums,

-                      amonjaks-vçdinâšana,

-                      temperatûras reþîms,

-                      sivçnu aizgalda izveidota telpiòa (bez lieka elektroenerìijas patçriòa sivçni sasilda paši).

Cûkgaïas raþošana Latvijâ netiek subsidçta.

 

Subsîdijas cûkkopîbas nozares attîstîbai

	1994.g.	1995.g.	1996.g.	1997.g.	Plânots 1998.g.
Subsîdiju summa, tûkst. Ls	287.1	345.0	181.0	343.6	599.9

 

Raþošanas zemâ  intensitâte ir kâ sekas, kas izriet no materiâli tehniskâs un ìençtiskâs bâzes neatbilstîbas šodienas prasîbâm, lîdz ar to cûkkopîbas nozarei tomçr ir nepieciešams valsts finansiâlais atbalsts – galvenokârt cûku ganâmpulka ciltsvçrtîbas paaugstinâšanâ. Uz labvelîgu apstakïu radîšanu lauksaimniecîbas raþošanas attîstîbu uz tehnologijas modernizâciju.

 

Iepirkti vaislai šíirnes dzîvnieki par subsîdiju lîdzekïiem.

 

Gads	Cûciòu un kuilîšu skaits	Šíirne
1994.	45	Djurokas, Landrases, Jorkšîras, Hemšîras
1995.	50	Vâcu diþciltîgâ, Djurokas, Landrases, Jorkšîras
1996.	19	Jorkšîras, Landrases, Hemšîras, Vâcu diþciltîgâ
1997.	246	Jorkšîras, Landrases, Hemšîras, Vâcu diþciltîgâ, Pjetrenas

 

Iepriekšçjos trijos gados maksâtâs valsts subsîdijas sekmçjušas šíirnes cûku ganâmpulku izkopšanu konkurçtspçjîgas cûkgaïas raþošanas virzienâ. Salîdzinot ar 1994.gadu izveidotas 4 jaunas gaïas šíirnes cûku saimniecîbas (Beïìu Landrases, Igaunijas bekona šíirnes) kas, izmantojot plaši izvçrsto cûku mâkslîgâs apsçklošanas tîklu, kas dod iespçju efektîvi izvçrst cûku hibridizâciju. 1996.g. mâkslîgi apsçklotas 6985 cûkas. Mâkslîgâs apsçklošanas stacijâs un punktos izmanto 70 – 100 kuiïus.

Cûkgaïas raþošana Eiropâ un pasaulç:

 

Cûkgaïas raþošana nozîmîgâkajâs raþotâjvalstîs, milj.t.

 

	1994.g.	1995.g.	1996.g.
Íîna	33.8	35.2	39.1
ES	16.0	16.7	16.9
ASV	8.1	8.9	9.1
Krievija	2.4	2.3	2.0
Polija	1.6	1.3	1.1
Japâna	1.4	1.4	1.5
Brazîlija	1.2	1.1	1.1
Pasaulç kopâ	78.9	79.2	81.3

      

 

Vispârçjs apraksts

 

ES kopçjâ tirgus organizâcijas (KTO) pamatnoteikumi cûkgaïas nozarç tika izstrâdâti 1975.gadâ, pieòemot KTO bâzes noteikumus N^o. 2759/75.

KTO cûkgaïas nozare pamatâ tiek balstîta uz trim sekojošâm atbalsta metodçm: 

·         Tarifu sistçma – piemçro importam no trešajâm valstîm, lai tâ rezultâtâ netiktu negatîvi ietekmçts ES tirgus;

·         Eksporta atmaksas – lîdzeklis raþotâju ienâkumu uzturçšanai, eksportçjot produkciju uz valstîm ar zemâku cenu lîmeni (šeit raksturîga ievçrojama cûkgaïas nozares saistîba ar graudu nozari – barîbas izmaksas daudzâs ârpus ES valstîs ir ievçrojami zemâkas par ES lopbarîbas cenâm). Piešíirot eksporta atmaksas, ES raþotâji spçj izturçt pasaules tirgus konkurenci;        

·         Palîdzîbas piešíiršana privâtâs uzglabâšanas sistçmas nodrošinâšanai – raksturîgs sezonas raksturs, sistçmu ievieš ar nodomu “aizvâkt” produkcijas uzkrâjumus ES tirgû, kas radušies cenu krituma rezultâtâ.        

Not. Nº2759/75 attiecas uz šâdam produktu kategorijâm:

·         Dzîvâm cûkâm (izòemot vaislas cûkas);

·         Svaigu, saldçtu cûkgaïu, cûku iekšçjiem orgâniem;

·         Sâlîtu, kûpinâtu un þâvçtu cûkgaïu un cûku iekšçjiem orgâniem;

·         Speíi un nekausçtiem cûku taukiem;

·         Pârstrâdâtu cûkgaïas produkciju (t.sk. konserviem un desâm). 

Tirgus gads cûkgaïas nozarç ilgst no 1. jûlija lîdz nâkamâ gada 30. jûnijam.  

1.1     Vispârçjs ekonomiskais raksturojums

Aiz vadošâs cûkgaïas raþotâjvalsts Íînas, Eiropas Savienîba 1996. gadâ saraþoja 16.9 milj. tonnu cûkgaïas, turklât raþošanas apjomi pçdçjo gadu laikâ pakâpeniski pieaug (Skat. 1.att.). Tirgus cenas augstâ lîmenî turçjâs 1996.g. aprîïa – augusta periodâ (185 ECU (118 Ls)/100kg), taèu laika periodâ no 1996.g. septembra cenu lîmenis nokritâs lîdz 145 ECU (93 Ls)/100kg. Šo procesu izraisîja divi faktori:  eksporta iespçju palielinâšanâs iespçjas uz Japânu (lielâkâ cûkgaïas importçtâjvalsts pasaulç), kâ arî LSE (Liellopu spongiformâ encefalopâtija) krîze, kâ rezultâtâ strauji pieauga cûkgaïas patçriòš.        

Cûkgaïas imports 1996. gadâ sastâdîja 40 000 t, turpretim eksports – 700 000 t.        ES ir pilnîbâ pašnodrošinâta ar cûkgaïu, turklât tâ ir lielâkâ cûkgaïas eksportçtâja pasaulç, taèu, pildot GATT (Vispârçjâ vienošanâs par tarifiem un tirdzniecîbu) Urugvajas raunda noteikumus, ES bûs spiesta samazinât subsidçtâ eksporta apjomus lîdz 402 000 tonnu 2000./01.gadâ un palielinât importu lîdz 75 000 tonnâm cûkgaïas. Òemot vçrâ Kopçjâs lauksaimniecîbas politikas nâkotnes attîstîbas tendences, kâ arî ciešo saistîbu ar starp pasaules graudu un ES cûkgaïas cenâm, graudu atbalsta cenu samazinâšana ES KLP ietvaros palielinâs  raþošanas izmaksas lopkopîbâ. 1996.gadâ no augstajâm labîbas cenâm cûku audzçtâjus aizsargâja eksporta nodokïi labîbai, tâdçjâdi ganâmpulki netika izkauti tâdâ mçrâ, kâ tas tiktu izdarîts, ja bûtu jârçíinâs ar pasaules graudu cenâm.

ES nepastâv noteikta vides un veselîbas politika cûkgaïas nozarç. Divâm lielâkajâm cûkgaïas eksportçtâjâm – Nîderlandei un Dânijai ir stingrâkas prasîbas nekâ pârçjâs ES dalîbvalstîs. Nereti krîzes situâcijas izraisa klasiskâ cûku mçra uzliesmojumi, kas nopietnas sekas radîja Nîderlandei, kur dzîvnieku izkaušanas dçï (25% no ganâmpulka) ievçrojami samazinâjâs cûkgaïas raþošana. Samazinoties cûkgaïas piedâvâjumam visâ ES, krasi cçlâs cenas, sasniedzot nebijušu rekordlîmeni.   Patlaban risinâs diskusijas par dzîvnieku veselîbas jautâjumu harmonizâciju ES valstu starpâ.                      

1.2     Tirgus cenu regulešana

Cûkgaïas cena ir tieši atkarîga no lopbarîbas graudu cenas, samazinoties graudu cenâm, mainâs arî cûkgaïas cenu lîmenis.

Pamatâ cûkgaïas tirgus organizâcijas regulçšanai tiek izmantotas divas cenas:

·         Bâzes jeb pamatcena:

Tâ ir cena, ko ES Ministru Padome apstiprina katra tirgus gada sâkumâ sekojošo 12 mçnešu periodam. Tâs uzdevums ir “stabilizçt tirgus situâciju, novçršot jebkuras uzkrâjumu rašanâs iespçjas”. Tâtad praktiski bâzes cenas lîmenis ir politisko diskusiju un sarunu rezultâts. 1997./1998. tirgus gadam šî cena noteikta 1 509,39 ECU (970, 54 Ls) par tonnu. 

Vienîgais praktiskais pielietojums dzîvç ir cenas noteikšana privâtâs uzglabâšanas sistçmas “iedarbinâšanas” gadîjumâ.

Bâzes cenu nosaka, balstoties uz standarta kvalitâtes cûkgaïu atbilstoši Padomes   apstiprinâtajiem noteikumiem  N?3220/84, kas nosaka cûku kautíermeòu vçrtçšanas skalu.

Ilgus gadus U klase (liesâs gaïas saturs no 50% lîdz 55%) tika lietota kâ standarta kvalitâte. Taèu, pârbaudot gradâcijas rezultâtus, atklâjâs, ka U klase vairs neatspoguïo vçlamo, jo arvien vairâk ir lieso cûku, kas tiek kautas ar liesâs gaïas saturu virs 55% un tiek iedalîtas E klasç, par ko tiek saòemta cita, augstâka cena.

Standarta kvalitâte tiek noteikta sekojoši:

 E klase – kautíermeòi ar svaru no 60 lîdz 120 kg;

 R klase – kautíermeòi ar svaru no 120 lîdz 180 kg.

Ar bâzes cenu saistîta t.s. references cena, kas atspoguïo ES dalîbvalstu iekšçjâs tirgus cenas cûku kautíermeòiem. References cena katrâ atsevišíâ ES dalîbvalstî summçjas no visu tajâ esošo kautuvju jeb tirgus vietu cenâm. Pçc ES references cenas vadâs ES Padome, kâ arî Vadîbas Komiteja, lai izvçrtçtu kopçjo situâciju tirgû.     

·         Iepirkuma cena:

Tâ ir cena, kas tieši atvasinâta no bâzes cenas (robeþâs no 78% lîdz 92%). Šo cenu nosaka Komisija. Realizçjot intervenci, aìentûras par šo cenu iepçrk gaïu. Tomçr kopš 1971. gada valsts realizçtâ intervences iepirkšana nav norisinâjusies.

1.3     Kvantitatîvâ kontrole

Cûkgaïas raþošanas nozarç nav paredzçti nekâdi kvantitatîvie raþošanas ierobeþojumi. Cenu lîmeni ietekmç pieprasîjuma un piedâvâjuma savstarpçjâs attiecîbas. 

1.4     Kvalitâtes kontrole

Kvalitâtes prasîbas izriet no Padomes noteikumiem N?3220/84, kas nosaka vienotas  cûku kautíermeòu novçrtçšanas prasîbas, balstoties uz sešâm kvalitâtes kategorijâm jeb klasçm.   

Kautíermeòu klasifikâcijas skalas uzdevumi ir sekojoši:

·         radît vienotu cenu salîdzinâšanas iespçju starp visâm ES dalîbvalstîm;

·         lai aprçíinâtu references cenu, radît iespçju noteikt vidçjo cûku kautíermeòu cenu;

·         garantçt pamatotu un taisnîgu samaksu visiem raþotâjiem;

·         radît iespçju precîzai un atbilstošai tirgus situâcijas monitoringa iespçjai. 

Vienotâ kautíermeòu klasifikâcijas skala neattiecas uz mazizmçra kautuvçm (mazâk kâ 200 kautíermeòu nedçïâ), kâ arî kautuvçm, kurâs tiek kautas tikai un vienîgi pašu saimniecîbâ audzçtas un nobarotas cûkas. 

Noteikumi sniegti 1. pielikumâ.

1.5     Tirgus atbalsta pasâkumi

Tâ kâ cûkas nobaro ar graudaugiem, tad ir iespçjamas cenu svârstîbas pat 40% robeþâs, un cenu svârstîbu cikla garums var sasniegt 3 gadus. Ja tirgus cena gaïai ir starp 92 - 103% no bâzes cenas, tad valsts intervence nav obligâta, bet ir obligâta 92-78% no bâzes cenas. Pçdçjo gadu laikâ valsts iepirkšana nav notikusi.

ES cûkgaïai nav noteiktas intervences cenas, taèu iespçjams ietekmçt tirgu, iepçrkot gaïu krâjumos. Ja vidçjâ tirgus cena (references cena) ES nokrît zem 103% no bâzes cenas, Komisija var veikt regulçšanas pasâkumus, parasti piešíirot palîdzîbu privâtajiem gaïas uzpircçjiem par gaïas uzglabâšanu.

Privâtâ uzglabâšana ir visizplatîtâkais intervences veids, jo raksturojas ar elastîbu. Palîdzîbas piešíiršanas procedûru var uzsâkt, izsludinot piedâvâjumu konkursu un maksâjot iepriekšnoteiktu naudas summu par noteiktas kvalitâtes cûkgaïas izcirtòiem.

Nosakot palîdzîbas apjomu, vienmçr tiek òemtas vçrâ uzglabâšanas izmaksas, kvalitâtes zudumi, kâ arî iespçjamie produkcijas cenas kâpumi. Pçdçjâ privâtâs uzglabâšanas sistçma ES cûkgaïas nozarç darbojâs laikâ no 1995.g. 27.11. lîdz 1996.g. 16.02. Tâs rezultâtâ tika iepirkti 47 274 tonnu cûkgaïas.  

1.5.1  Tirdzniecîba ar trešajâm valstîm

Importa un eksporta regulâcijas mehânismi tika mainîti 1995. gadâ, kad, noslçdzot GATT Urugvajas raunda vienošanos, tika izlemts cûkgaïas importu aplikt ar noteiktu ievedmuitas tarifu, turklât kas sekojošo 6 gadu laikâ tiks samazinâts lîdz 64% (-36%) ar 6% kritumu gadâ. Papildu drošîbas pasâkumi tiek lietoti tad, ja imports pârsniedz zinâmu robeþu vai arî tas ir pârâk lçts. Minimâlâs tirgus pieejas kvotas tiks atvçrtas precçm, kurâm ievedmuitas limits ir 32% no bâzes tarifa.

Noslçgtas arî îpašas vienošanâs jeb lîgumi tirdzniecîbai starp ES un trešajâm valstîm, t.sk. ar Baltijas valstîm par noteiktas cûkgaïas produkcijas importu, piemçrojot samazinâtu - 20% tarifa likmi (skat. tabulu). 

1997./1998. gads	Desas, t	Svaiga/saldçta cûkgaïa, t
Lietuva Latvija Igaunija	--- 220 550	1 100 1 100 1 100

Eksporta gadîjumâ iespçjams pretendçt uz atmaksas saòemšanu, kuras apjoms ir atkarîgs no sekojošiem faktoriem:

·         cûkgaïas piedâvâjuma un cenas ES;

·         cûkgaïas piedâvâjuma un cenâm pasaules tirgû;

·         starpîbas starp lopbarîbas graudu cenâm ES un pasaules tirgû;

·         konkurences apstâkïiem trešajâs valstîs.

Atmaksas apjomu parasti nosaka uz samçrâ ilgu laika periodu, taèu tâpat kâ importa tarifi, arî eksporta atmaksas atbilstoši GATT Urugvajas raunda vienošanâs rezultâtiem, 6 gadu laikâ ir jâsamazina par 36% un šajâ pašâ laika periodâ jâsamazina subsidçtâ eksporta apjoms par 21%.

Atmaksas apjomu izsaka ECU, katrâ dalîbvalstî to pârvçršot nacionâlajâ valûtâ, balstoties uz t.s. “zaïo kursu”. 

2.3.1.2    Salîdzinâjums ar ES

Latvijâ netiek piemçrotas institucionâlâs cenas - bâzes cena,  slûþu cena, kâ arî mainîgâs muitas nodevas. Cenu lîmeni ietekmç vienîgi pieprasîjuma un piedâvâjuma savstarpçjâs attiecîbas, kâ arî muitas barjeru lîmenis un daþâdâs manipulâcijas ar to- tarifu kvotas un daþâdie lîmeòi atkarîbâ no noslçgtajiem lîgumiem par brîvo tirdzniecîbu, no kuriem nozîmîgâkais ir Baltijas lîgums.

2.3.2    Eksporta un importa regulçšana Latvijâ salîdzinâjumâ ar ES

Òemot vçrâ to, ka pasaulç labîbas cenas ir zemâkas kâ ES un lîdz ar to arî cûkgaïas raþošanas izmaksas ir zemâkas, ir jâveic pasâkumi iekšçjâ tirgus aizsardzîbai. Eiropas Savienîbâ tâ ir tieši saistîta ar lopbarîbas cenâm ES iekšienç un ir sadalîta divâs komponentçs- slûþu cena un importa nodevas.

Latvijâ importa plûsmu ierobeþo tarifu barjeras, daïçji arî kvalitatîvâs prasîbas pret produktu un tâ raþotâju uzòçmumu. Lîdzîgi kâ Eiropas Savienîba, arî Latvija savâ tirdzniecîbas politikâ izmanto tarifu kvotas un daþâdus tirdzniecîbas reþîmus. Tomçr tarifu aprçíinâšanas pamatâ netiek iekïauta ciešâ saistîba ar lopbarîbas izmaksâm.

2.3.3    Subsîdiju maksâjumi

2.3.4    Stâvoklis Latvijâ

Subsîdiju izmantošanu cûkkopîbâ Latvijâ, lîdzîgi kâ citâs lauksaimniecîbas nozarçs, šobrîd reglamentç Latvijas Republikas Zemkopîbas ministrijas 1997. gada 24.decembra rîkojums Nr. 338. Cûkkopîbâ tas paredz izmaksât sekojošus subsîdiju maksâjumus:

1.      pârraudzîbas datu apstrâdei un dzîvnieku kvalitâtes novçrtçšanai;

2.      par realizçtu šíirnes jauncûku, kuras dzîvsvars nav mazâk par 60 kg selekcijas indekss ir 100 un vairâk;

3.      par vaislas kuili, ja vaislas kuiïa selekcijas indekss ir 110 un vairâk.

Latvijas republikas ministru kabinets izdevis saskaòâ ar Ministru kabineta iekârtas likumu 14. panta 3.punktu

Dzîvnieku un ganâmpulku reìistrçšanas noteikumus

1.    Šie noteikumi nosaka dzîvnieku un ganâmpulku reìistrâcijas un dzîvnieku atzîmçšanas kârtîbu, kâ arî dzîvnieku reìistri un ganâmpulku reìistri veidošanas kârtîbu.

2.    Šo noteikumu mçríis ir :

2.1.      nodrošinât audzçjamo dzîvnieku, ganâmpulku un dzîvnieku izcelsmes produkcijas kontroli;

2.2.      nodrošinât informâciju par audzçjamiem dzîvniekiem, ganâmpulkiem un dzîvnieku izcelsmes produkciju;

2.3.      veicinât veselîgu ganâmpulku izveidošanu;

2.4.      nodrošinât ciltsdarbam nepieciešamâs informâcijas savâkšanu un apstrâdi.

Tas ir vajadzîgs arî, lai iestâtos ES.

2.3.5    Latvijas subsîdiju sistçmas salîdzinâjums ar ES izmantoto

ES cûkgaïas raþošanas nozarç subsîdijas netiek izmantotas.

Latvijâ šai nozarei tomçr ir atvçlçta samçrâ neliela summa, kuras izmantošanas vispârçjâ orientâcija ir lîdzîga kâ govkopîbâ- cûku ganâmpulka šíirnes îpašîbu uzlabošana un saglabâšana. Ievçrojot cûkkopîbas rûpniecisko raksturu un intensîvâs cûkkopîbas samçrâ lielo slodzi uz apkârtçjo vidi, šo pasâkumu var uzskatît par pagaidu rakstura.

3     Secinâjumi

1)      Eiropas Savienîbâ piena liellopu un teïa gaïas , kâ arî cûkgaïas raþošanas sektoros ir izveidota sareþìîtas un dârgi izmaksâjošas koptirgus organizâcijas, kas savstarpçji ir atšíirîgas, tomçr risina kopçjus uzdevumus:

¨      stabilizçt produkcijas raþošanas apjomus gan gadu gaitâ, gan pa to mçnešiem, novçršot un pat samazinot pârprodukcijas rašanos un atbalstot raþošanas ekstensifikâciju;

¨      nodrošinât lauksaimniekiem samçrâ nemainîgu ienâkumu lîmeni;

¨      atdalît lauksaimnieku ienâkumus atbalstošos maksâjumus no produkcijas tirgus cenu atbalsta formâm.

2)      Latvijas lauksaimniecîbas politikâ izmantojamie instrumenti ir ierobeþoti ar pieejamo finansu resursu pieejamîbu. Un to iedarbîba arî ir vçrsta uz raþošanas stabilizçšanu, vienîgi raþošanas attîstîbas un intensifikâcijas virzienâ.

3)      Detalizçtâk vçrtçjot atšíirîbas Latvijas un Eiropas Savienîbas lauksaimniecîbas politikâ izmantotajos instrumentos piensaimniecîbas, liellopu raþošanas un cûkkopîbas jomâ, jâmin sekojo?as.

3.1.1  Cûkkopîba

¨      Latvijâ ir cûkgaïas deficîts, tâdçï nepastâv nekâdi kvantitatîvie ierobeþojumi, bet nav arî raþošanu îpaši stimulçjošu pasâkumu.

¨      Latvijâ cûkgaïas raþošanas nozarç netiek piemçrotas institucionâlâs cenas - bâzes cena, slûþu cena, kâ arî mainîgâs muitas nodevas. Cenu lîmeni ietekmç vienîgi pieprasîjuma un piedâvâjuma savstarpçjâs attiecîbas, kâ arî muitas barjeru lîmenis. Tomçr tarifu aprçíinâšanas pamatâ netiek iekïauta ciešâ saistîba ar lopbarîbas izmaksâm.

¨      ES cûkgaïas raþošanas nozarç subsîdijas netiek izmantotas. Latvijâ šai nozarei tomçr ir atvçlçta samçrâ neliela summa, kuras izmantošanas vispârçjâ orientâcija ir lîdzîga kâ govkopîbâ - cûku ganâmpulka šíirnes îpašîbu uzlabošana un saglabâšana.

4     pielikumI

1.      Pielikums

4.1     Padomes 1984. gada 13. novembra noteikumi (EEC) Nº3220/84, kas nosaka cûku kautkermeòu novçrtçšanas prasîbas

Ievçrojot Eiropas Ekonomikas kopienas dibinâšanas Lîgumu,

Ievçrojot Padomes 1975. gada 29. oktobra Noteikumus (EEC) Nr. 2759/75 par cûkgaïas koptirgus organizâciju un to pçdçjâs izmaiòas, kas izdarîtas ar Noteikumiem (EEC) Nr. 2966/80 un sevišíi to 2. un 4. (5) pantos.

Ievçrojot Komisijas priekšlikumus, katru gadu pirms 1. augusta, jânosaka bâzes cenu kautajâm cûkâm pçc standarta kvalitâtes, kas noteikta atbilstoši Kopienas prasîbâm par cûku kautíermeòu novçrtçšanu.

Ievçrojot nepieciešamîbu noteikt galvenos principus, kas nodrošinâtu vienveidîgu cûkas kautíermeòa vçrtçšanu, sevišíi lai garantçtu raþotâjiem godîgu maksâjumu, kas pamatojas uz kautuvçm piegâdâto dzîvnieku svaru un uzbûvi, šîs prasîbas paredz veidot pârskatâmâku cûku kautíermeòu tirgu.

Cûkas kautíermeòa vçrtîbu nosaka pçc liesâs gaïas satura attiecîbâ pret kopçjo svaru. Liesâs gaïas saturu novçrtç, izmantojot objektîvos kritçrijus kâ kautíermeòa svaru un mugurtauku biezumu, kâ arî subjektîvo muskuïu attîstîbas novçrtçjumu íermeòa galvenajâs daïâs, kas var nodrošinât korektu novçrtçjumu. Tomçr subjektîvâ elementa klâtbûtne muskuïu attîstîbas novçrtçšanâ var izraisît plašu novçrtçjumu variâciju. Tâpçc ir nepieciešams visâ Kopienâ ieviest liesâs gaïas procentuâla iznâkuma tiešâ novçrtçjuma principu, pamatojoties uz cûkas kautíermeòa vienas vai vairâku anatomisko daïu objektîviem mçrîjumiem, tomçr neizslçdzot citu kritçriju izmantošanu kautíermeòu preces vçrtîbas noteikšanai.

Tâpçc uzrâdot kautíermeòa svaru un liesâs gaïas saturu tajâ, nepieciešams bût akurâtiem definçjumos, lai garantçtu, ka novçrtçšanas rezultâts bûs salîdzinâms (to iespçjams pârbaudît strîdus gadîjumos).

Ievçrojot atšíirîbu cûku kautíermeòiem jâbût iedalîtiem piecâs preèu klasçs atbilstoši liesâs gaïas saturam. Katra klase atbilst 5% gradâcijai, tomçr Dalîbvalstîm ir jâbût iespçjai pievienot papildus klasi kautíermeòiem ar augstu liesâs gaïas procentuâlo saturu.

Ir jâizveido kontroles sistçma, kas garantç, ka metodes, kas nosaka procentuâli lieso gaïu, ir korekti pielietotas.

Tomçr papildus ir jâuzlabo tirgus pârskatâmîba, pieprasot, lai kautíermeòi bûtu apzîmçti atbilstoši liesâs gaïas saturam tajos.

Lai nodrošinâtu cûku kautíermeòu vçrtçšanu uz vienotiem pamatiem un nodrošinâtu salîdzinâmîbu ar standarta kvalitâtei noteikto bâzes cenas vçrtîbu, nosakot vidçjo cenu cûku liemenim atbilstoši Noteikumu (EEC) Nr. 2759/75 4. pantam, jâlieto Kopienas prasîbu skalu.

Ievçrojot iepriekš minçtos papildinâjumus, visiem izmantotajiem noteikumiem jâbût apvienotiem atceïot Padomes 1975. gada 29. oktobra Noteikumos (EEC) Nr. 2760/75, noteikto Kopienas vçrtçšanas skalu cûku liemenim [1].

Tomçr ievçrojot kautuvju struktûru un darbîbas daudzveidîbu, nav iespçjams nodrošinât cûku liemeòu novçrtçšanas Kopienas jaunâs skalas vienlaicîgu ieviešanu, tâpçc daþâm dalîbvalstîm ir jâatïauj pârejas posmâ turpinât pielietot cûku liemeòa vçrtçšanas metodes atbilstoši Noteikumiem (EEC)Nr. 2760/75.

NOTEIKUMI NOSAKA:

1.      pants

Noteikumi nosaka citas Kopienas vçrtçšanas prasîbas cûku liemenim nekâ tâs, kuras bûtu jâlieto cûku audzçtavâm.

1.  1. pantâ minçtâs prasîbas jâlieto visâs kautuvçs, novçrtçjot visus liemeòus, lai dotu iespçju raþotâjiem saòemt godîgu maksu, kas pamatojas uz kautuvei piegâdâto cûku svaru un uzbûvi.

Tomçr, Dalîbvalstis drîkst nolemt nepielietot šîs prasîbas obligâti:

a) kaušanas uzòçmumos, kam noteikts maksimâlais kaušanu skaits; šis skaits nedrîkst pârsniegt 200 cûkas nedçïâ pçc ikgadçjâs vidçjâs bâzes,

b) kaušanas uzòçmumiem, kuri kauj tikai cûkas dzimušas un nobarotas viòu pašu audzçšanas uzòçmumos un kurš arî sadala visu iegûto kautíermeni.

Šajos gadîjumos Dalîbvalstîm jâziòo Komisijai par lçmumiem, sîki aprakstot maksimâli pastâvošo kaušanu skaitu katrâ uzòçmumâ, kas ir atbrîvots no Kopienas prasîbu pielietošanas.

2. pants

1.    Šajos Noteikumos:

“Cûkas kautíermenis” ir nokautas cûkas íermenis ar nolaistâm asinîm un izòemtâm iekšâm, vesels vai pârdalîts pa vidus lîniju, bez mçles, sariem, nagiem un dzimuma orgâniem, bet ar flaire taukiem, nierçm un diafragmu.

Attiecîbâ uz savâ teritorijâ nokautajâm cûkâm, Dalîbvalstîm var bût atïauts nodrošinât daþâdu novçrtçšanu cûku kautíermenim:

¨      ja šo valstu teritorijâ normâlâ tirdzniecîbas prakse nesakrît ar šî panta pirmajâ apakšpunktâ minçtajâm vispârçjâm standarta prasîbâm vai

¨      ja tehniskâs prasîbas to nodrošina.

2.  Atbilstoši šiem noteikumiem svars jânosaka atdzesçtam kautíermenim, kâ norâdîts 1. panta pirmajâ apakšpunktâ. Kautíermenis jânosver pçc iespçjas âtrâk, bet ne vçlâk kâ 45 minûtes pçc nokaušanas. Atdzesçta kautíermeòa svaru jâaprçíina, reizinot pârvçrtçšanas koeficientu ar iegûto svaru. Ja konkrçtajâ kautuvç nav iespçjams ievçrot 45 minûšu laika posmu, iepriekš minçto pârvçrtçšanas koeficientu atbilstoši jâkoriìç.

3.  Atbilstoši šiem noteikumiem liesâs gaïas saturam cûkas kautíermenî jâbût noteiktam kâ attiecîbai starp kautíermeòa svaru un sarkano šíiedrmuskuïu kopçjo svaru, ko iegûst pçc kopîgâs kautíermeòa secçšanas, ievçrojot, ka tie ir atdalâmi ar nazi.

Liesâs gaïas saturu jânosaka, izmantojot atzîtâs novçrtçšanas metodes. Tikai statistiski pârbaudîtas novçrtçšanas metodes, kas balstîtas uz cûkas kautíermeòa vienas vai vairâku anatomisko daïu fizisko novçrtçšanu, var bût atïautas. Atïaujot šo vçrtçšanas metodi, jâizvçrtç maksimâlo pielaidi novçrtçjuma statistiskajâ kïûdâ.

3. pants

1.  Cûkas kautíermenis jânovçrtç svçršanas laikâ saskaòâ ar prasîbâm par liesâs gaïas saturu. Tomçr kautíermeòa tirdzniecîbas vçrtîbu nav jânosaka tikai pçc liesâs gaïas satura novçrtçjuma.

2.  Jâpielieto sekojoša prasîbu skala:

Liesâs gaïas saturs, % no kautíermeòa  svara	4.1.1.1.1   Klase
55% un vairâk	E
50% - 55%	U
45% - 50%	R
40% -  45%	O
Mazâk par 40%	P

Ievçrojot savas cûkgaïas raþošanas îpatnîbas, Dalîbvalstis savâ teritorijâ cûku kautuvçm var noteikt atsevišíu klasi kautíermeòiem ar liesâs gaïas saturu 60% vai vairâk, apzîmçjot to ar burtu ‘’S’’. Ja Dalîbvalstis izvçlas šo iespçju, tâm par to jâpaziòo arî Komisijai.

4.  Šî panta noteikumi neizslçdz to, ka attiecîbâ uz cûkâm, kas nokautas Dalîbvalsts teritorijâ, papildus svaram un liesâs gaïas saturam var izmantot citus novçrtçšanas kritçrijus.

4. pants

1.  Tûlît pçc novçrtçšanas, cûkas kautíermenis jâiezîmç, saskaòâ ar prasîbâm, kas norâdîtas 3. pantâ vai atbilstoši savam liesas gaïas satura novçrtçjumam, paredzot vçlâku klasificçšanu atbilstoši 3. pantâ noteiktajâm klasçm. Papildus iepriekšminçtajam uz kautíermeòa var uzrâdît tâ svaru vai kâdu citu par bûtisku atzîtu râdîtâju.

2.  Sekojot 1. panta prasîbâm, Dalîbvalstis drîkst noteikt, ka cûkas kautíermeni var nemaríçt, ja tiek sastâdîts oficiâls ieraksts, kurâ uzrâdîti vismaz sekojoši dati par katru kautíermeni:

a)   identifikâcija;

b)   silta kautíermeòa svars;

c)    liesâs gaïas satura novçrtçjums.

Šo ierakstu jâsaglabâ vismaz èetras nedçïas no tâs dienas, kad tas ir sastâdîts, un to jâapliecina kâ patiesu oriìinâlu personai, kuram uzticçta šâda apliecinâšana Tomçr lai citâs Dalîbvalstîs nokautos un nesadalîtos lopus varçtu realizçt, to kautíermeòiem jâbût maríçtiem saskaòâ ar 3. pantâ noteiktajâm prasîbâm, vai arî atbilstoši procentam, kas raksturo liesâs gaïas saturu kautíermenî.

3.  Lai nepârkâptu 2. panta 2. rindkopas prasîbas, no kautíermeòa pirms nosvçršanas, novçrtçšanas un apzîmçšanas nevar izgriezt ne taukus, ne muskuïus, ne citus audus.

5. pants

1.  Detalizçtâkas šo noteikumu pielietošanas prasîbas, îpaši attiecîbâ uz 2. pantu un kas attiecas uz: daþâdu kautíermeòa sadalîjumu pârrçíinâšanu standarta sadalîjumâ; silta kautíermeòa svara pârrçíinâšanu uz auksta kautíermeòa svaru, kâ arî pielietošanai atïauto vçrtçšanas metoþu atzîšanas noteikumiem, jâapstiprina saskaòâ ar procedûru, kas noteikta Noteikumu (EEC)Nr. 2759/75 24. pantâ.

2.  2.(1) panta 2. rindkopâ un 2.(3). panta otrajâ rindkopâ paredzçtajai atzîšanai ir jânotiek atbilstoši Noteikumu (EEC) Nr. 2759/75 24. pantâ noteiktajai procedûrai.

6. pants

Lîdz ar šo ir atcelti Noteikumi (EEC) 2760/75.

Tomçr lîdz 1988. gada 31. decembrim Dalîbvalstis drîkst pielietot cûku kautíermeòu novçrtçšanas skalu atbilstoši pirmajâ pantâ minçtajiem Noteikumiem tâ vietâ, lai ievçrotu šos Noteikumus.

7. pants

Šie noteikumi stâjas spçkâ 1985. gada 1. janvârî.

Šie noteikumi ir saistoši pilnîgi un tieši pielietojami visâs Dalîbvalstîs.

Briselç, 1984. gada 13. novembrî.

2. pielikums

KAUJAMO CÛKU TEHNISKIE NOTEIKUMI

Tehniskâs prasîbas

1.1. Cûkgaïai jâatbilst šî standarta prasîbâm un tâ jâizgatavo saskaòâ ar tehnoloìisko instrukciju, òemot vçrâ gaïas rûpniecîbas uzòçmumu sanitâros noteikumus, kaujamo dzîvnieku veterinârâs pârbaudes un gaïas un gaïas produktu veterinâri -sanitârâs ekspertîzes noteikumus.

1.2.1. Cûkas pçc dzîvsvara, speía biezuma un vecuma iedala 6 kategorijâs:

1. tabula

 

1.2.2. Cûkas, kuras pçc nobarojuma neatbilst 1. tabulâ norâdîtajâm prasîbâm, pieskaita pie vâjâm.

 

CÛKGAÏAS TEHNISKIE NOTEIKUMI

1.2. Cûkgaïa pçc termiskâ stâvokïa:

atdzisusi- gaïa, kuras temperatûra muskuïaudu dziïâkajos slâòos nav augstâka par 12 ⁰C;

atdzesçta- gaïa, kuras temperatûra muskuïaudu dziïâkajos slâòos ir no 0⁰ lîdz 4⁰C, gaïa pârklâta ar noþuvuma garozu;

apsaldçta- gaïa, kuras temperatûra 1 cm dziïumâ ir no -3⁰ lîdz -5⁰C, bet muskuïaudu dziïâkajos slâòo (ciskâ un citur) 6 cm dziïumâ ir no 0⁰ lîdz 2⁰C;

saldçta- gaïa, kuras temperatûra dziïâkajos muskuïaudu slâòos nav augstâka par -8⁰C.

 

1.3.1. Cûkgaïu pçc kvalitâtes un svara iedala 6 kategorijâs:

1.tabula

Kategorija	Tâs raksturojums	Liemeòa siltgaïas svars, kg	Speía biezums starp 6. un 7. krûšu skriemeli, neieskaitot âdas biezumu, cm
Ekstra	Cûku liemeòu muskulatûra laba sevišíi muguras, jostas un pakaïçjâ daïâ. Speíis blîvs, baltâ krâsâ vai ar rozîgu çnojumu, vienmçrîgi sadalîts visâ pusliemeòa garumâ, izòemot skaustu. Starpîba speía biezumâ pašâ biezâkajâ vietâ uz skausta un pašâ plânâkajâ jostas vietâ nedrîkst pârsniegt 1,5 cm. Krûšu šíçrsgriezumâ starp 6. un 7. ribu jâbût ne mazâk kâ diviem muskuïaudu starpslâòiem, pusliemeòa garums no 1. ribas savienojuma ar krûšu kaulu lîdz kaunuma kaula saauguma priekšçjai malai- ne mazâk kâ 75 cm. âda bez krokâm, audzçjiem, asins izplûdumiem un traumatiskiem bojâjumiem, kuri skar zemâdas audus. Uz pusliemeòa pieïaujami ne vairâk kâ 3 kontroles iegriezumi lîdz 3,5 cm.	No 56 lîdz 72 iesk. âdâ.	ne vairâk kâ 2,5
Pirmâ (gaïas)	Gaïas cûku liemeòi	No 50 lîdz 86, iesk. âdu. No 45 lîdz 76, iesk bez âdas.	1.0 + 3,5
Otrâ	Puscûku liemeòi	No 24 lîdz 49 iesk. âdâ. No 20 - 44 iesk. bez âdas.	1 un vairâk
Trešâ(speía)	Cûku liemeòi	-	3,6 un vairâk
Ceturtâ	Cûku liemeòi	Virs 86 âdâ. Virs 76 bez âdas.	1+3,5
Piektâ(sivçnu gaïa)	Piena sivçnu liemeòi. âda bez traumatiskiem bojâjumiem, balta ar viegli rozîgu nokrâsu. Muguras skriemeïu mugurzari un ribas nav izvirzîtas.	No 3 lîdz 6 iesk.	-

 

Piezîmes.

1. Liemeòa masu nosaka kilogramos, turklât 0,5 kg un vairâk pieòem par 1 kg, bet mazâk par 0,5 kg neskaita.

2. Cûkgaïu, kuras kvalitâtes râdîtâji ir zemâki, kâ norâdîts 1. tabulâ, pieskaita vâjai.

1.6.2. Gaïu maríç saskaòâ ar instrukciju par gaïas liemeòa zîmogošanu.

Gaïas kategorijas apzîmç:

ekstra un piekto- ar apaïo zîmogu 40 mm diametrâ;

pirmo- ar kvadrâta zîmogu 40 x 40 mm ;

otro un ceturto- ar trîsstûra zîmogu 45 x 50 x 50mm;

trešo- ar ovâlo zîmogu, diametrs D₁= 50mm;

D₂=40mm;

vâja barojuma un pârtikâ izmantojamo kuiïu gaïu- ar rombveida zîmogu 40 x 40 mm ar leòíiem 60 ⁰ un 120⁰

Gaïas maksimâlais glabâšanas laiks:

2.tabula

Gaïas termiskais stâvoklis	Gaisa temperatûra glabâšanas kamerâ, 0C	Maksimâlais glabâšanas laiks ieskaitot transportçšanu
Atdzesçta cûkgaïa pusliemeòos (pakarinâta)	-1	12 diennaktis
Apsaldçta cûkgaïa pusliemeòos (pakarinâta vai sakrauta grçdâs)	-2	20 diennaktis
Saldçta cûkgaïa pusliemeòos	-12	3 mçneši
	-18	6
	-20	7
	-25	12

 

Uztura un enerìçtiskâ vçrtîba 100 g gaïas

 

	Olbaltumvielas, g	Tauki, g	Kaloritâte, kcal
Cûkgaïa- ekstra kategorijas	17.0	27.8	318
Cûkgaïa- pirmâs, otrâs un ceturtâs kategorijas	14.3	33.3	357
Cûkgaïa- trešâs kategorijas	11.7	49.3	491
Sivçnu gaïa	20.6	3.0	109