Dokumenti

CŪKKOPĪBA: nozares attīstības programmas pamati - 1998

Ērika Smuļko, LR Zemkopības ministrija (ZM)
09.06.1998

Cūkkopības nozares attīstības rīcības programmas pamati ir izstrādāti liela kopdarba ietvaros, kura galvenais mērķis ir radīt un turpmāk īstenot valsts politiku visā lauksaimniecības un lauku attīstībā. Lasāmākā formātā dokuments pievienots pielikumā PDF formāta failā


Lauksaimniecības un tās nozaru attīstības programmas pamati - 1998:


 


Cūkkopība


1. NOZARES VISPāRīGIE ASPEKTI


Darbu izstrādāja: Ērika Smuļko


       


Kā lauksaimnieciskās ražošanas nozarei cūkkopība Latvijā vienmēr bijusi nozīmīga vieta un senas tradīcijas.


        Cūkkopības nozares mērķis ir nodrošināt iekšējā tirgus vajadzības pēc kvalitatīvas cūkgaļas un ražot eksportspējīgu produkciju, saglabājot pašreizējās un radot jaunas darba vietas. Lai šo uzdevumu izpildītu, cūkkopības nozare tiek veidota par intensīvu ražotni.


 


1.1 NOZARES GALVENIE PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI


SAIMNIECļīBā


 


 


 


Pamatprodukti                                                                                                Blakusprodukti


·         lopi gaļai                                                                                                   kūtsmēsli


·         vaislas lopi


·         cūku sperma


 


PĀRSTRĀDES RŪPNIECĪBĀ:













 
 

 


 


Pamatprodukts                                                                                                Blakusprodukti


·         gaļa                                                                                                           tauki


ādas


gaļas produkti             pusfabrikāti     pārstrādes produkti                            iekšējie orgāni


·         atdzesēta               sālīta gaļa        desas


·         saldēta                  žāvēta gaļa      sardeles, cīsiņi


·         svaiga                    kūpināta          konservi


speíis


 


1.   Cūku skaits


Cūku skaits pa gadiem ir mainīgs un, atbilstoši ekonomiskai situācijai, tas samazinās vai palielinās. Uz 1996.gada 1.janvāri cūku skaits sasniedza 552,8 tūkst. taču uz 01.01.1997.gadu kopējais cūku skaits strauji saruka līdz 459,6 tūkst. jeb tas bija vairs tikai 83% no iepriekšējā gadā esošo cūku skaita. Salīdzinot ar 1996.gadu, 1997.gada laika cūku skaits samazinājies minimāli. Viens no galvenajiem cūku skaita samazināšanās iemesliem ir ražošanas izmaksu straujais pieaugums (spēkbarība, energoresursi, transportizmaksas, tehnoloģija).


 


1.1 Cūku skaits pa saimniecību veidiem 1996., 1997.gadā  ( Statistikas dati )


 







































 



1996.



1997.



 



Skaits tūkst.



Procentos



Skaits tūkst.



Procentos



Visu veidu saimniecībās



459.6



100



429.9



100



Valsts saimniecībās un statūtsabiedrībās



 


170.1



 


37.0



 


152.1



 


35.3



Zemnieku saimniecībās,


Piemājas saimniecībās un personīgajās palīgsaimniecābās



 


289,6



 


63



 


277.8



 


64.7



 


2.1 Saimniecību klasifikācija


Uz 1997.gadu vislielākais cūku īpatsvars atradās saimniecībās, kurās audzēja no 2 – 19 cūkām, kas bija 51,4 % no cūku kopskaita. Tomēr vēl 18,2% cūku atradās saimniecībās, kas vienuviet audzēja vairāk kā 5000 cūkas ( iepriekšējo 10% vietā no cūku kopskaita 1995.gadā ).


 


Saimniecību grupējums pēc cūku skaita


(visu veidu saimniecībās)


( Statistikas biļetens 1996.,1997.)


 




















































































































Cūku skaits saimniecībā



Saimniecības ar attiecīgo cūku skaitu



Cūku skaits grupā



 



Skaits



%



Skaits



%



Kopā



86269


78400



100.0


100.0



459588


429922



100.0


100.0



1



25612


22710



29.7


29.0



25612


22710



5.6


5.3



2



31207


28228



36.2


36.0



62414


56455



13.6


13.1



3 – 4



15760


14850



18.3


18.9



53593


50339



11.7


11.7



5 – 9



8276


7714



9.6


9.8



52421


49021



11.4


11.4



10 – 19



5138


3358



6.0


4.3



90328


42499



19.6


9.9



20 – 49



84


1184



0.1


1.5



4718


35320



1.0


8.2



50 – 99



48


202



0.1


0.3



4176


15608



0.9


3.6



100 – 199



42


71



0.0


0.1



5976


13076



1.3


3.0



200 – 399



33


25



0.0


0.1



8926


7386



1.9


1.7



400 – 999



36


25



0.0


0.0



23798


15197



5.2


3.5



1000 – 1999



16


20



0.0


0.0



22945


27253



5.0


6.4



2000 – 4999



9


6



0.0


0.0



25185


17019



5.5


4.0



5000 un vairāk



8


7



0.0


0.0



79496


78040



17.3


18.2



 


1997.gadā salīdzinoši ar 1996.gada par 12% ir palielinājies to saimniecību īpatsvars, kurās audzē no 20 līdz 200 cūkām. Šis fakts liecina par to, ka neskatoties uz kopējā cūku skaita samazināšanos daudzas saimniecības turpina specializēties šajā nozarē un paplašina savus ganāmpulkus.


Salīdzinot 1997.g. pret 1995.g. šķirnes jauncūku realizācijas apjoms ir pieaudzis par 38%, tas liecina, ka cūkgaļas ražotājiem pieaug interese par sava ganāmpulka uzlabošanu. Cūku skaits un cūkgaļas ražošanas apjoms valstī nav pieaudzis, taču ir paaugstinājies saražotās cūkgaļas kvalitāte, jo pēdējo 3 gadu laikā strauji nomainīti nekvalitatīvie ganāmpulku dzīvnieki ar augstvērtīgiem.


 


Cūkgaļas ražošanas kvalitātes un intensitātes rādītāji


1995.g. – 1997.g.


 









































Rādītāji



1995



1996



1997



+/- 1997.g. salīdzinot ar 1995.g.



Sivēnmāšu auglība (sivēnu skaits metienā)



10.8



10.9



11.1



+ 0.3



Vaisles jauncūku diennakts pieaugums, gr. no dzimšanas līdz 100kg



452



464



475



+23



Speķa biezums(mm.) Latvijas baltā š’ķirne



23.5



21.8



17.9



- 5.6



Speķa biezums (mm.) specializētās gaļas šķirnes



18.0



16.9



15.1



- 2.9



 


Laika posmā no 1995.g. līdz 1998.g. specializēto gaļas šķirņu cūku skaits valstī palielinājies par 9%.


1996.g. sekmīgi uzsākta programmas “Perspektīvais cūku selekcijas centrs Latvijā`` realizēšana. Šīs programmas vajadzība radīja cūkgaļas ražotājsaimniecību nepieciešamība pēc šķirnes cūku vaislas materiāla, kas atbilstu ārzemju ģenētiķu sasniegumiem cūku selekcijā.


Sakarā ar lielo cūkkopības saimniecību reorganizāciju, straujās cūku skaita samazināšanās un Austrumu tirgus zaudēšanas dēļ, šķirnes dzīvnieku realizācija ir stipri ierobežota.


Visaugstvērtīgākais ģenētiskais materiāls nedod gaidīto atdevi neatbilstošos ēdināšanas un turēšanas apstākļos. Tāpēc jāstrādā kompleksi pie visām pieminētām problēmām vienlaicīgi.


Latvijā ir visas iespējas saražot tādu cūkgaļas daudzumu, kas nodrošinātu ne tikai Latvijas iedzīvotājus, bet arī radītu eksporta iespējas.


 


Saimniecībās izmanto arī iepirktus premiksus barības devu bagātināšanai.Caurmērā 1.kg. cūku dzīvmasas pieaugumam jāizlieto 3.2 – 3.5 barības vienības un no tām vajag 4 kg graudu. Tādējādi 110 kg cūkai jāizlieto 440 kg graudu. No 1 ha tīrumu ar augstu auglību un zemes kultūru, kur iegūst 45 – 50 c/ha graudu ražas, var nobarot līdz 10 cūkas. Turklāt saimniecībās, kur zema tīrumu auglība un zemkopības kultūra, raža būs 12 – 16 c/ha un tajās varēs nobarot 3 – 4 cūkas, tas ir 3 reizes mazāk un ar 1.5 – 2.0 reizes augstāku pašizmaksu. Ja saimniecībā ar augstu tīrumu auglību un kultūru audzē 10 ha graudaugu, tad var izaudzēt līdz 100 cūku uz pašu audzētiem graudiem, bet otra tipa saimniecībā – tikai 30 –35 cūkas. Latvijā 1994. –1995.gados jau veidojas zemnieku saimniecības, kurās graudaugus audzē līdz 300 ha platībā. Tādējādi perspektīvā tādās saimniecībās pie augstas tīrumu auglības un zemkopības kultūras gadā var nobarot līdz 300 cūku, līdz ar to specializēties cūkkopības nozarē ar tādu pašu izaudzēto barību. Šajās saimniecībās pie ekonomiski izvērstas saimniekošanas .


 


1.3. Razošanas apjoms


 


Cūkkopības gala produkcija ir cūkgaļa


1996.gadā rūpnieciskai pārstrādei pārdots 48.0 tūkst.t. cūkgaļas dzīvmasā, salīdzinot ar 1995.gadu tas ir par 36.9% mazāk.


 


Saražota cūkgaļa Latvijā


 


































 



1994.g.



1995.g.



1996.g.



1997.g.



Saražota cūkgaļa kautsvarā, tūkst.t.



53.8



62.6



39.5



37.1



Cūkgaļas īpatsvars kopējā gaļas bilancē, %



39.6



51.0



52.2



53.1



Uz vienu iedzīvotāju, kg.



21.0



24



15



15



 


Cūkgaļas īpatsvars kopējā gaļas ražošanas bilancē joprojām ir stabils, tas ir nedaudz vairāk kā puse no saražotā gaļas apjoma, tomēr rēķinot uz vienu iedzīvotāju cūkgaļu ražo par 7 kg  mazāk nekā to paredz dietologu izstrādātās normas ( 22 kg cūkgaļas uz vienu iedzīvotāju gadā.).


 


Cūkgaļas ražošana (tūkst.t.) pa saimniecību veidiem 1997.gadā.


 









































 



Visu veidu saimniecībās



Valsts un statūtsabiedrībās



Zemnieku saimniecībās



Piemājas un personiskajās palīgsaimniecībās



Cūkgaļa (dzīvmasā)



45.1



15.7



13.4



16.0



%



100



34.8



29.7



35.5



Cūkgaļa (kautmasā)



37.1



12.9



11.0



13.2



%



100



34.8



29.6



35.6



 


No katrām 100 sivēnmātēm iegūti 1784 sivēni gadā. Vidējais cūku dzīvmasas pieaugums


dienā – 520g.


Cūkkopībai, kā lopkopības nozarei, ir sava, īpatnēja struktūra, kas gala rezultātā dod monoprodukciju – cūkgaļu. Cūkgaļas ražošanas process noris noteikta bioloģiska cikla secībā: sivēnu ieguve – izaudzēšana – nobarošana – ar vienlaicīgu vaislas dzīvnieku izaudzēšanu ganāmpulka atjaunošanai.


Cūkgaļas ražošanas gaitā kā blakus produkcija veidojās kūtsmēsli, kurus izmanto augsnes mēslošanai.


3. saimniecību budžeta aprekināšana


Cukgalas ražošanas izmaksas ir tieši atkarīgas no tās ražošanas tehnologijas, kura iedalās:


·         pēc cūku turēšanas veida;


·         pēc cūku barošanas veida;


·         pēc cūku skaita (koncentrācijas) u.c.


a)      Ir pakāpeniski jāievieš tādas šķirnes un šķirņu krustojumus, kuriem veidojas mazāka speķa kārta


b)      Panākt ar ātru (intensīvu) barošanu cūku izaudzēšanu no dzimšanas līdz bekona kondīcijai 160 līdz 170 dienās.


4. Ekonomiskie dati


Lopkopības produkti vidējās iepirkuma cenas ir vidējas vienošanās cenas, par kurām pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības iepērk lopkopības produkciju no visu veida saimniecībām attiecīgajā periodā.


1997.gada cūkkopībā 1 kg dzīvsvara vidējā pašizmaksa dažos rajonos sasniedza 75 Ls/ cnt, bet cūku realizācijas cena vidēji 80 Ls / cnt. Cūkgaļas cenu līmeni ietekmē vienīgi pieprasījuma – piedāvājuma savstarpējās attiecības un muitas barjeru līmenis, neņemot vērā ciešo saistību ar lopbarības izmaksām.


 


Iepirkuma cenas cūkām ( dzīvsvarā ) Latvijā


 


































































 



Iepirkuma cenas cūkām ( dzīvsvarā ) Ls/t.



1995.g. janvāris



669



1995.g. oktobris



751



1995.g. decembris



760



1996.g. janvāris



737



1996.g. aprīlis



718



1996.g. jūlijs



703



1996.g. oktobris



765



1997.g. janvāris



736



1997.g. aprīlis



719



1997.g. jūlijs



794



1997.g. oktobris



797



1998.g. janvāris



818



1998.g. februāris



819



1998.g. marts



801



 


Cūkgaļas cena ir salīdzinoši stabila ar nelielu tendenci uz paaugstināšanos. Valstī vēl ir nepietiekošs daudzums augstvērtīgas cūkgaļas, tādēļ nepastāv nekādi kvantitatīvie ierobežojumi, tai pat laikā nav arī īpaši stimulējošu pasākumu. Stimuls varētu būt cenu diference vismaz 20% apmērā starp dažādām kvalitātes kategorijām.


Cūkgaļas iepirkuma cenas (kautsvarā) Latvijā salīdzinot ar Eiropas valstīm ir augstas:


1998.g.marts


Latvija                                                             Ls 1,2 – Ls 1,35


Vācija                                                              Ls 0.91


Beļģija                                                             Ls 1.02


Dānija                                                                         Ls 0.78


Lielbritānija                                                                Ls 0.94


 


Cūkgaļas imports – eksports (tūkst./t.) 1995. – 1997.


 
























 



1995



1996



1997



Imports



2 004.1



4 151.7



2 500.6



Eksports



23.1



-



-



 


Ar kādiem pasākumiem var panākt cūku ātru izaudzēšanu:


a)      ar pareizu sivēnmāšu barību un ēdināšanu panākt, ka sivēna svars pie dzimšanas ir līdz 1,3 kg;


b)      pareiza barošanas tehnoloģija;


c)      sausā barošana;


d)      normāls mikroklimats kūti:


-                      mitrums,


-                      amonjaks-vēdināšana,


-                      temperatūras režīms,


-                      sivēnu aizgalda izveidota telpiņa (bez lieka elektroenerģijas patēriņa sivēni sasilda paši).


Cūkgaļas ražošana Latvijā netiek subsidēta.


 


Subsīdijas cūkkopības nozares attīstībai






















 



1994.g.



1995.g.



1996.g.



1997.g.



Plānots 1998.g.



Subsīdiju summa, tūkst. Ls



287.1



345.0



181.0



343.6



599.9



 


Ražošanas zemā  intensitāte ir kā sekas, kas izriet no materiāli tehniskās un ģenētiskās bāzes neatbilstības šodienas prasībām, līdz ar to cūkkopības nozarei tomēr ir nepieciešams valsts finansiālais atbalsts – galvenokārt cūku ganāmpulka ciltsvērtības paaugstināšanā. Uz labvelīgu apstakļu radīšanu lauksaimniecības ražošanas attīstību uz tehnologijas modernizāciju.


 


Iepirkti vaislai šķirnes dzīvnieki par subsīdiju līdzekļiem.


 































Gads



Cūciņu un kuilīšu skaits



Šķirne



1994.



45



Djurokas, Landrases, Jorkšīras, Hemšīras



1995.



50



Vācu dižciltīgā, Djurokas, Landrases, Jorkšīras



1996.



19



Jorkšīras, Landrases, Hemšīras, Vācu dižciltīgā



1997.



246



Jorkšīras, Landrases, Hemšīras, Vācu dižciltīgā, Pjetrenas



 


Iepriekšējos trijos gados maksātās valsts subsīdijas sekmējušas šķirnes cūku ganāmpulku izkopšanu konkurētspējīgas cūkgaļas ražošanas virzienā. Salīdzinot ar 1994.gadu izveidotas 4 jaunas gaļas šķirnes cūku saimniecības (Beļģu Landrases, Igaunijas bekona šķirnes) kas, izmantojot plaši izvērsto cūku mākslīgās apsēklošanas tīklu, kas dod iespēju efektīvi izvērst cūku hibridizāciju. 1996.g. mākslīgi apsēklotas 6985 cūkas. Mākslīgās apsēklošanas stacijās un punktos izmanto 70 – 100 kuiļus.


Cūkgaļas ražošana Eiropā un pasaulē:


 


Cūkgaļas ražošana nozīmīgākajās ražotājvalstīs, milj.t.


 




























































 



1994.g.



1995.g.



1996.g.



Ķīna



33.8



35.2



39.1



ES



16.0



16.7



16.9



ASV



8.1



8.9



9.1



Krievija



2.4



2.3



2.0



Polija



1.6



1.3



1.1



Japāna



1.4



1.4



1.5



Brazīlija



1.2



1.1



1.1



Pasaulē kopā



78.9



79.2



81.3



      


 


Vispārējs apraksts


 


ES kopējā tirgus organizācijas (KTO) pamatnoteikumi cūkgaļas nozarē tika izstrādāti 1975.gadā, pieņemot KTO bāzes noteikumus No. 2759/75.


KTO cūkgaļas nozare pamatā tiek balstīta uz trim sekojošām atbalsta metodēm: 


·         Tarifu sistēma – piemēro importam no trešajām valstīm, lai tā rezultātā netiktu negatīvi ietekmēts ES tirgus;


·         Eksporta atmaksas – līdzeklis ražotāju ienākumu uzturēšanai, eksportējot produkciju uz valstīm ar zemāku cenu līmeni (šeit raksturīga ievērojama cūkgaļas nozares saistība ar graudu nozari – barības izmaksas daudzās ārpus ES valstīs ir ievērojami zemākas par ES lopbarības cenām). Piešķirot eksporta atmaksas, ES ražotāji spēj izturēt pasaules tirgus konkurenci;        


·         Palīdzības piešķiršana privātās uzglabāšanas sistēmas nodrošināšanai – raksturīgs sezonas raksturs, sistēmu ievieš ar nodomu “aizvākt” produkcijas uzkrājumus ES tirgū, kas radušies cenu krituma rezultātā.        


Not. Nŗ2759/75 attiecas uz šādam produktu kategorijām:


·         Dzīvām cūkām (izņemot vaislas cūkas);


·         Svaigu, saldētu cūkgaļu, cūku iekšējiem orgāniem;


·         Sālītu, kūpinātu un žāvētu cūkgaļu un cūku iekšējiem orgāniem;


·         Speķi un nekausētiem cūku taukiem;


·         Pārstrādātu cūkgaļas produkciju (t.sk. konserviem un desām). 


Tirgus gads cūkgaļas nozarē ilgst no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam.  



Izdevumi šajā sektorā parasti nesastāda vairāk par 1% no ELSTR (Eiropas lauksaimniecības struktūru un tirgus regulēšanas fonds) kopējiem garantētiem izdevumiem (1996. gadā - 0,3%, 1997. gadā - 0,4%), bet 1994. gadā tie tomēr sasniedza 1,3%. ELSTR sadale 1996. gadā 1996. gadā bija 126 milj. ECU, 1997. gadā - 178 kilj. ECU.



1.1     Vispārējs ekonomiskais raksturojums


Aiz vadošās cūkgaļas ražotājvalsts Ķīnas, Eiropas Savienība 1996. gadā saražoja 16.9 milj. tonnu cūkgaļas, turklāt ražošanas apjomi pēdējo gadu laikā pakāpeniski pieaug (Skat. 1.att.). Tirgus cenas augstā līmenī turējās 1996.g. aprīļa – augusta periodā (185 ECU (118 Ls)/100kg), taču laika periodā no 1996.g. septembra cenu līmenis nokritās līdz 145 ECU (93 Ls)/100kg. Šo procesu izraisīja divi faktori:  eksporta iespēju palielināšanās iespējas uz Japānu (lielākā cūkgaļas importētājvalsts pasaulē), kā arī LSE (Liellopu spongiformā encefalopātija) krīze, kā rezultātā strauji pieauga cūkgaļas patēriņš.        


Cūkgaļas imports 1996. gadā sastādīja 40 000 t, turpretim eksports – 700 000 t.        ES ir pilnībā pašnodrošināta ar cūkgaļu, turklāt tā ir lielākā cūkgaļas eksportētāja pasaulē, taču, pildot GATT (Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību) Urugvajas raunda noteikumus, ES būs spiesta samazināt subsidētā eksporta apjomus līdz 402 000 tonnu 2000./01.gadā un palielināt importu līdz 75 000 tonnām cūkgaļas. Ņemot vērā Kopējās lauksaimniecības politikas nākotnes attīstības tendences, kā arī ciešo saistību ar starp pasaules graudu un ES cūkgaļas cenām, graudu atbalsta cenu samazināšana ES KLP ietvaros palielinās  ražošanas izmaksas lopkopībā. 1996.gadā no augstajām labības cenām cūku audzētājus aizsargāja eksporta nodokļi labībai, tādējādi ganāmpulki netika izkauti tādā mērā, kā tas tiktu izdarīts, ja būtu jārēķinās ar pasaules graudu cenām.


ES nepastāv noteikta vides un veselības politika cūkgaļas nozarē. Divām lielākajām cūkgaļas eksportētājām – Nīderlandei un Dānijai ir stingrākas prasības nekā pārējās ES dalībvalstīs. Nereti krīzes situācijas izraisa klasiskā cūku mēra uzliesmojumi, kas nopietnas sekas radīja Nīderlandei, kur dzīvnieku izkaušanas dēļ (25% no ganāmpulka) ievērojami samazinājās cūkgaļas ražošana. Samazinoties cūkgaļas piedāvājumam visā ES, krasi cēlās cenas, sasniedzot nebijušu rekordlīmeni.   Patlaban risinās diskusijas par dzīvnieku veselības jautājumu harmonizāciju ES valstu starpā.                      


1.2     Tirgus cenu regulešana


Cūkgaļas cena ir tieši atkarīga no lopbarības graudu cenas, samazinoties graudu cenām, mainās arī cūkgaļas cenu līmenis.


Pamatā cūkgaļas tirgus organizācijas regulēšanai tiek izmantotas divas cenas:


·         Bāzes jeb pamatcena:


Tā ir cena, ko ES Ministru Padome apstiprina katra tirgus gada sākumā sekojošo 12 mēnešu periodam. Tās uzdevums ir “stabilizēt tirgus situāciju, novēršot jebkuras uzkrājumu rašanās iespējas”. Tātad praktiski bāzes cenas līmenis ir politisko diskusiju un sarunu rezultāts. 1997./1998. tirgus gadam šī cena noteikta 1 509,39 ECU (970, 54 Ls) par tonnu. 


Vienīgais praktiskais pielietojums dzīvē ir cenas noteikšana privātās uzglabāšanas sistēmas “iedarbināšanas” gadījumā.


Bāzes cenu nosaka, balstoties uz standarta kvalitātes cūkgaļu atbilstoši Padomes   apstiprinātajiem noteikumiem  N?3220/84, kas nosaka cūku kautķermeņu vērtēšanas skalu.


Ilgus gadus U klase (liesās gaļas saturs no 50% līdz 55%) tika lietota kā standarta kvalitāte. Taču, pārbaudot gradācijas rezultātus, atklājās, ka U klase vairs neatspoguļo vēlamo, jo arvien vairāk ir lieso cūku, kas tiek kautas ar liesās gaļas saturu virs 55% un tiek iedalītas E klasē, par ko tiek saņemta cita, augstāka cena.


Standarta kvalitāte tiek noteikta sekojoši:


 E klase – kautķermeņi ar svaru no 60 līdz 120 kg;


 R klase – kautķermeņi ar svaru no 120 līdz 180 kg.


Ar bāzes cenu saistīta t.s. references cena, kas atspoguļo ES dalībvalstu iekšējās tirgus cenas cūku kautķermeņiem. References cena katrā atsevišķā ES dalībvalstī summējas no visu tajā esošo kautuvju jeb tirgus vietu cenām. Pēc ES references cenas vadās ES Padome, kā arī Vadības Komiteja, lai izvērtētu kopējo situāciju tirgū.     


·         Iepirkuma cena:


Tā ir cena, kas tieši atvasināta no bāzes cenas (robežās no 78% līdz 92%). Šo cenu nosaka Komisija. Realizējot intervenci, aģentūras par šo cenu iepērk gaļu. Tomēr kopš 1971. gada valsts realizētā intervences iepirkšana nav norisinājusies.


1.3     Kvantitatīvā kontrole


Cūkgaļas ražošanas nozarē nav paredzēti nekādi kvantitatīvie ražošanas ierobežojumi. Cenu līmeni ietekmē pieprasījuma un piedāvājuma savstarpējās attiecības. 


1.4     Kvalitātes kontrole


Kvalitātes prasības izriet no Padomes noteikumiem N?3220/84, kas nosaka vienotas  cūku kautķermeņu novērtēšanas prasības, balstoties uz sešām kvalitātes kategorijām jeb klasēm.   


Kautķermeņu klasifikācijas skalas uzdevumi ir sekojoši:


·         radīt vienotu cenu salīdzināšanas iespēju starp visām ES dalībvalstīm;


·         lai aprēķinātu references cenu, radīt iespēju noteikt vidējo cūku kautķermeņu cenu;


·         garantēt pamatotu un taisnīgu samaksu visiem ražotājiem;


·         radīt iespēju precīzai un atbilstošai tirgus situācijas monitoringa iespējai. 


Vienotā kautķermeņu klasifikācijas skala neattiecas uz mazizmēra kautuvēm (mazāk kā 200 kautķermeņu nedēļā), kā arī kautuvēm, kurās tiek kautas tikai un vienīgi pašu saimniecībā audzētas un nobarotas cūkas. 


Noteikumi sniegti 1. pielikumā.


1.5     Tirgus atbalsta pasākumi


Tā kā cūkas nobaro ar graudaugiem, tad ir iespējamas cenu svārstības pat 40% robežās, un cenu svārstību cikla garums var sasniegt 3 gadus. Ja tirgus cena gaļai ir starp 92 - 103% no bāzes cenas, tad valsts intervence nav obligāta, bet ir obligāta 92-78% no bāzes cenas. Pēdējo gadu laikā valsts iepirkšana nav notikusi.


ES cūkgaļai nav noteiktas intervences cenas, taču iespējams ietekmēt tirgu, iepērkot gaļu krājumos. Ja vidējā tirgus cena (references cena) ES nokrīt zem 103% no bāzes cenas, Komisija var veikt regulēšanas pasākumus, parasti piešķirot palīdzību privātajiem gaļas uzpircējiem par gaļas uzglabāšanu.


Privātā uzglabāšana ir visizplatītākais intervences veids, jo raksturojas ar elastību. Palīdzības piešķiršanas procedūru var uzsākt, izsludinot piedāvājumu konkursu un maksājot iepriekšnoteiktu naudas summu par noteiktas kvalitātes cūkgaļas izcirtņiem.


Nosakot palīdzības apjomu, vienmēr tiek ņemtas vērā uzglabāšanas izmaksas, kvalitātes zudumi, kā arī iespējamie produkcijas cenas kāpumi. Pēdējā privātās uzglabāšanas sistēma ES cūkgaļas nozarē darbojās laikā no 1995.g. 27.11. līdz 1996.g. 16.02. Tās rezultātā tika iepirkti 47 274 tonnu cūkgaļas.  


1.5.1  Tirdzniecība ar trešajām valstīm


Importa un eksporta regulācijas mehānismi tika mainīti 1995. gadā, kad, noslēdzot GATT Urugvajas raunda vienošanos, tika izlemts cūkgaļas importu aplikt ar noteiktu ievedmuitas tarifu, turklāt kas sekojošo 6 gadu laikā tiks samazināts līdz 64% (-36%) ar 6% kritumu gadā. Papildu drošības pasākumi tiek lietoti tad, ja imports pārsniedz zināmu robežu vai arī tas ir pārāk lēts. Minimālās tirgus pieejas kvotas tiks atvērtas precēm, kurām ievedmuitas limits ir 32% no bāzes tarifa.


Noslēgtas arī īpašas vienošanās jeb līgumi tirdzniecībai starp ES un trešajām valstīm, t.sk. ar Baltijas valstīm par noteiktas cūkgaļas produkcijas importu, piemērojot samazinātu - 20% tarifa likmi (skat. tabulu). 
















1997./1998. gads



Desas, t



Svaiga/saldēta cūkgaļa, t



 


Lietuva


Latvija


Igaunija


 



 


---


220


550


 



 


1 100


1 100


1 100



Eksporta gadījumā iespējams pretendēt uz atmaksas saņemšanu, kuras apjoms ir atkarīgs no sekojošiem faktoriem:


·         cūkgaļas piedāvājuma un cenas ES;


·         cūkgaļas piedāvājuma un cenām pasaules tirgū;


·         starpības starp lopbarības graudu cenām ES un pasaules tirgū;


·         konkurences apstākļiem trešajās valstīs.


Atmaksas apjomu parasti nosaka uz samērā ilgu laika periodu, taču tāpat kā importa tarifi, arī eksporta atmaksas atbilstoši GATT Urugvajas raunda vienošanās rezultātiem, 6 gadu laikā ir jāsamazina par 36% un šajā pašā laika periodā jāsamazina subsidētā eksporta apjoms par 21%.


Atmaksas apjomu izsaka ECU, katrā dalībvalstī to pārvēršot nacionālajā valūtā, balstoties uz t.s. “zaļo kursu”. 


2.3.1.2    Salīdzinājums ar ES


Latvijā netiek piemērotas institucionālās cenas - bāzes cena,  slūžu cena, kā arī mainīgās muitas nodevas. Cenu līmeni ietekmē vienīgi pieprasījuma un piedāvājuma savstarpējās attiecības, kā arī muitas barjeru līmenis un dažādās manipulācijas ar to- tarifu kvotas un dažādie līmeņi atkarībā no noslēgtajiem līgumiem par brīvo tirdzniecību, no kuriem nozīmīgākais ir Baltijas līgums.


2.3.2    Eksporta un importa regulēšana Latvijā salīdzinājumā ar ES


Ņemot vērā to, ka pasaulē labības cenas ir zemākas kā ES un līdz ar to arī cūkgaļas ražošanas izmaksas ir zemākas, ir jāveic pasākumi iekšējā tirgus aizsardzībai. Eiropas Savienībā tā ir tieši saistīta ar lopbarības cenām ES iekšienē un ir sadalīta divās komponentēs- slūžu cena un importa nodevas.


Latvijā importa plūsmu ierobežo tarifu barjeras, daļēji arī kvalitatīvās prasības pret produktu un tā ražotāju uzņēmumu. Līdzīgi kā Eiropas Savienība, arī Latvija savā tirdzniecības politikā izmanto tarifu kvotas un dažādus tirdzniecības režīmus. Tomēr tarifu aprēķināšanas pamatā netiek iekļauta ciešā saistība ar lopbarības izmaksām.


2.3.3    Subsīdiju maksājumi


2.3.4    Stāvoklis Latvijā


Subsīdiju izmantošanu cūkkopībā Latvijā, līdzīgi kā citās lauksaimniecības nozarēs, šobrīd reglamentē Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas 1997. gada 24.decembra rīkojums Nr. 338. Cūkkopībā tas paredz izmaksāt sekojošus subsīdiju maksājumus:


1.      pārraudzības datu apstrādei un dzīvnieku kvalitātes novērtēšanai;


2.      par realizētu šķirnes jauncūku, kuras dzīvsvars nav mazāk par 60 kg selekcijas indekss ir 100 un vairāk;


3.      par vaislas kuili, ja vaislas kuiļa selekcijas indekss ir 110 un vairāk.


Latvijas republikas ministru kabinets izdevis saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu 14. panta 3.punktu


Dzīvnieku un ganāmpulku reģistrēšanas noteikumus


1.    Šie noteikumi nosaka dzīvnieku un ganāmpulku reģistrācijas un dzīvnieku atzīmēšanas kārtību, kā arī dzīvnieku reģistri un ganāmpulku reģistri veidošanas kārtību.


2.    Šo noteikumu mērķis ir :


2.1.      nodrošināt audzējamo dzīvnieku, ganāmpulku un dzīvnieku izcelsmes produkcijas kontroli;


2.2.      nodrošināt informāciju par audzējamiem dzīvniekiem, ganāmpulkiem un dzīvnieku izcelsmes produkciju;


2.3.      veicināt veselīgu ganāmpulku izveidošanu;


2.4.      nodrošināt ciltsdarbam nepieciešamās informācijas savākšanu un apstrādi.


Tas ir vajadzīgs arī, lai iestātos ES.


2.3.5    Latvijas subsīdiju sistēmas salīdzinājums ar ES izmantoto


ES cūkgaļas ražošanas nozarē subsīdijas netiek izmantotas.


Latvijā šai nozarei tomēr ir atvēlēta samērā neliela summa, kuras izmantošanas vispārējā orientācija ir līdzīga kā govkopībā- cūku ganāmpulka šķirnes īpašību uzlabošana un saglabāšana. Ievērojot cūkkopības rūpniecisko raksturu un intensīvās cūkkopības samērā lielo slodzi uz apkārtējo vidi, šo pasākumu var uzskatīt par pagaidu rakstura.


3     Secinājumi


1)      Eiropas Savienībā piena liellopu un teļa gaļas , kā arī cūkgaļas ražošanas sektoros ir izveidota sarežģītas un dārgi izmaksājošas koptirgus organizācijas, kas savstarpēji ir atšķirīgas, tomēr risina kopējus uzdevumus:


¨      stabilizēt produkcijas ražošanas apjomus gan gadu gaitā, gan pa to mēnešiem, novēršot un pat samazinot pārprodukcijas rašanos un atbalstot ražošanas ekstensifikāciju;


¨      nodrošināt lauksaimniekiem samērā nemainīgu ienākumu līmeni;


¨      atdalīt lauksaimnieku ienākumus atbalstošos maksājumus no produkcijas tirgus cenu atbalsta formām.


2)      Latvijas lauksaimniecības politikā izmantojamie instrumenti ir ierobežoti ar pieejamo finansu resursu pieejamību. Un to iedarbība arī ir vērsta uz ražošanas stabilizēšanu, vienīgi ražošanas attīstības un intensifikācijas virzienā.


3)      Detalizētāk vērtējot atšķirības Latvijas un Eiropas Savienības lauksaimniecības politikā izmantotajos instrumentos piensaimniecības, liellopu ražošanas un cūkkopības jomā, jāmin sekojo?as.


3.1.1  Cūkkopība


¨      Latvijā ir cūkgaļas deficīts, tādēļ nepastāv nekādi kvantitatīvie ierobežojumi, bet nav arī ražošanu īpaši stimulējošu pasākumu.


¨      Latvijā cūkgaļas ražošanas nozarē netiek piemērotas institucionālās cenas - bāzes cena, slūžu cena, kā arī mainīgās muitas nodevas. Cenu līmeni ietekmē vienīgi pieprasījuma un piedāvājuma savstarpējās attiecības, kā arī muitas barjeru līmenis. Tomēr tarifu aprēķināšanas pamatā netiek iekļauta ciešā saistība ar lopbarības izmaksām.


¨      ES cūkgaļas ražošanas nozarē subsīdijas netiek izmantotas. Latvijā šai nozarei tomēr ir atvēlēta samērā neliela summa, kuras izmantošanas vispārējā orientācija ir līdzīga kā govkopībā - cūku ganāmpulka šķirnes īpašību uzlabošana un saglabāšana.


4     pielikumI


1.      Pielikums


4.1     Padomes 1984. gada 13. novembra noteikumi (EEC) Nŗ3220/84, kas nosaka cūku kautkermeņu novērtēšanas prasības


Ievērojot Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas Līgumu,


Ievērojot Padomes 1975. gada 29. oktobra Noteikumus (EEC) Nr. 2759/75 par cūkgaļas koptirgus organizāciju un to pēdējās izmaiņas, kas izdarītas ar Noteikumiem (EEC) Nr. 2966/80 un sevišķi to 2. un 4. (5) pantos.


Ievērojot Komisijas priekšlikumus, katru gadu pirms 1. augusta, jānosaka bāzes cenu kautajām cūkām pēc standarta kvalitātes, kas noteikta atbilstoši Kopienas prasībām par cūku kautķermeņu novērtēšanu.


Ievērojot nepieciešamību noteikt galvenos principus, kas nodrošinātu vienveidīgu cūkas kautķermeņa vērtēšanu, sevišķi lai garantētu ražotājiem godīgu maksājumu, kas pamatojas uz kautuvēm piegādāto dzīvnieku svaru un uzbūvi, šīs prasības paredz veidot pārskatāmāku cūku kautķermeņu tirgu.


Cūkas kautķermeņa vērtību nosaka pēc liesās gaļas satura attiecībā pret kopējo svaru. Liesās gaļas saturu novērtē, izmantojot objektīvos kritērijus kā kautķermeņa svaru un mugurtauku biezumu, kā arī subjektīvo muskuļu attīstības novērtējumu ķermeņa galvenajās daļās, kas var nodrošināt korektu novērtējumu. Tomēr subjektīvā elementa klātbūtne muskuļu attīstības novērtēšanā var izraisīt plašu novērtējumu variāciju. Tāpēc ir nepieciešams visā Kopienā ieviest liesās gaļas procentuāla iznākuma tiešā novērtējuma principu, pamatojoties uz cūkas kautķermeņa vienas vai vairāku anatomisko daļu objektīviem mērījumiem, tomēr neizslēdzot citu kritēriju izmantošanu kautķermeņu preces vērtības noteikšanai.


Tāpēc uzrādot kautķermeņa svaru un liesās gaļas saturu tajā, nepieciešams būt akurātiem definējumos, lai garantētu, ka novērtēšanas rezultāts būs salīdzināms (to iespējams pārbaudīt strīdus gadījumos).


Ievērojot atšķirību cūku kautķermeņiem jābūt iedalītiem piecās preču klasēs atbilstoši liesās gaļas saturam. Katra klase atbilst 5% gradācijai, tomēr Dalībvalstīm ir jābūt iespējai pievienot papildus klasi kautķermeņiem ar augstu liesās gaļas procentuālo saturu.


Ir jāizveido kontroles sistēma, kas garantē, ka metodes, kas nosaka procentuāli lieso gaļu, ir korekti pielietotas.


Tomēr papildus ir jāuzlabo tirgus pārskatāmība, pieprasot, lai kautķermeņi būtu apzīmēti atbilstoši liesās gaļas saturam tajos.


Lai nodrošinātu cūku kautķermeņu vērtēšanu uz vienotiem pamatiem un nodrošinātu salīdzināmību ar standarta kvalitātei noteikto bāzes cenas vērtību, nosakot vidējo cenu cūku liemenim atbilstoši Noteikumu (EEC) Nr. 2759/75 4. pantam, jālieto Kopienas prasību skalu.


Ievērojot iepriekš minētos papildinājumus, visiem izmantotajiem noteikumiem jābūt apvienotiem atceļot Padomes 1975. gada 29. oktobra Noteikumos (EEC) Nr. 2760/75, noteikto Kopienas vērtēšanas skalu cūku liemenim [1].


Tomēr ievērojot kautuvju struktūru un darbības daudzveidību, nav iespējams nodrošināt cūku liemeņu novērtēšanas Kopienas jaunās skalas vienlaicīgu ieviešanu, tāpēc dažām dalībvalstīm ir jāatļauj pārejas posmā turpināt pielietot cūku liemeņa vērtēšanas metodes atbilstoši Noteikumiem (EEC)Nr. 2760/75.


NOTEIKUMI NOSAKA:


1.      pants


Noteikumi nosaka citas Kopienas vērtēšanas prasības cūku liemenim nekā tās, kuras būtu jālieto cūku audzētavām.


1.  1. pantā minētās prasības jālieto visās kautuvēs, novērtējot visus liemeņus, lai dotu iespēju ražotājiem saņemt godīgu maksu, kas pamatojas uz kautuvei piegādāto cūku svaru un uzbūvi.


Tomēr, Dalībvalstis drīkst nolemt nepielietot šīs prasības obligāti:


a) kaušanas uzņēmumos, kam noteikts maksimālais kaušanu skaits; šis skaits nedrīkst pārsniegt 200 cūkas nedēļā pēc ikgadējās vidējās bāzes,


b) kaušanas uzņēmumiem, kuri kauj tikai cūkas dzimušas un nobarotas viņu pašu audzēšanas uzņēmumos un kurš arī sadala visu iegūto kautķermeni.


Šajos gadījumos Dalībvalstīm jāziņo Komisijai par lēmumiem, sīki aprakstot maksimāli pastāvošo kaušanu skaitu katrā uzņēmumā, kas ir atbrīvots no Kopienas prasību pielietošanas.


2. pants


1.    Šajos Noteikumos:


“Cūkas kautķermenis” ir nokautas cūkas ķermenis ar nolaistām asinīm un izņemtām iekšām, vesels vai pārdalīts pa vidus līniju, bez mēles, sariem, nagiem un dzimuma orgāniem, bet ar flaire taukiem, nierēm un diafragmu.


Attiecībā uz savā teritorijā nokautajām cūkām, Dalībvalstīm var būt atļauts nodrošināt dažādu novērtēšanu cūku kautķermenim:


¨      ja šo valstu teritorijā normālā tirdzniecības prakse nesakrīt ar šī panta pirmajā apakšpunktā minētajām vispārējām standarta prasībām vai


¨      ja tehniskās prasības to nodrošina.


2.  Atbilstoši šiem noteikumiem svars jānosaka atdzesētam kautķermenim, kā norādīts 1. panta pirmajā apakšpunktā. Kautķermenis jānosver pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 45 minūtes pēc nokaušanas. Atdzesēta kautķermeņa svaru jāaprēķina, reizinot pārvērtēšanas koeficientu ar iegūto svaru. Ja konkrētajā kautuvē nav iespējams ievērot 45 minūšu laika posmu, iepriekš minēto pārvērtēšanas koeficientu atbilstoši jākoriģē.


3.  Atbilstoši šiem noteikumiem liesās gaļas saturam cūkas kautķermenī jābūt noteiktam kā attiecībai starp kautķermeņa svaru un sarkano šķiedrmuskuļu kopējo svaru, ko iegūst pēc kopīgās kautķermeņa secēšanas, ievērojot, ka tie ir atdalāmi ar nazi.


Liesās gaļas saturu jānosaka, izmantojot atzītās novērtēšanas metodes. Tikai statistiski pārbaudītas novērtēšanas metodes, kas balstītas uz cūkas kautķermeņa vienas vai vairāku anatomisko daļu fizisko novērtēšanu, var būt atļautas. Atļaujot šo vērtēšanas metodi, jāizvērtē maksimālo pielaidi novērtējuma statistiskajā kļūdā.


3. pants


1.  Cūkas kautķermenis jānovērtē svēršanas laikā saskaņā ar prasībām par liesās gaļas saturu. Tomēr kautķermeņa tirdzniecības vērtību nav jānosaka tikai pēc liesās gaļas satura novērtējuma.


2.  Jāpielieto sekojoša prasību skala:






























Liesās gaļas saturs, % no kautķermeņa  svara



4.1.1.1.1   Klase

 



55% un vairāk



E



50% - 55%



U



45% - 50%



R



40% -  45%



O



Mazāk par 40%



P



Ievērojot savas cūkgaļas ražošanas īpatnības, Dalībvalstis savā teritorijā cūku kautuvēm var noteikt atsevišķu klasi kautķermeņiem ar liesās gaļas saturu 60% vai vairāk, apzīmējot to ar burtu ‘’S’’. Ja Dalībvalstis izvēlas šo iespēju, tām par to jāpaziņo arī Komisijai.


4.  Šī panta noteikumi neizslēdz to, ka attiecībā uz cūkām, kas nokautas Dalībvalsts teritorijā, papildus svaram un liesās gaļas saturam var izmantot citus novērtēšanas kritērijus.


4. pants


1.  Tūlīt pēc novērtēšanas, cūkas kautķermenis jāiezīmē, saskaņā ar prasībām, kas norādītas 3. pantā vai atbilstoši savam liesas gaļas satura novērtējumam, paredzot vēlāku klasificēšanu atbilstoši 3. pantā noteiktajām klasēm. Papildus iepriekšminētajam uz kautķermeņa var uzrādīt tā svaru vai kādu citu par būtisku atzītu rādītāju.


2.  Sekojot 1. panta prasībām, Dalībvalstis drīkst noteikt, ka cūkas kautķermeni var nemarķēt, ja tiek sastādīts oficiāls ieraksts, kurā uzrādīti vismaz sekojoši dati par katru kautķermeni:


a)   identifikācija;


b)   silta kautķermeņa svars;


c)    liesās gaļas satura novērtējums.


Šo ierakstu jāsaglabā vismaz četras nedēļas no tās dienas, kad tas ir sastādīts, un to jāapliecina kā patiesu oriģinālu personai, kuram uzticēta šāda apliecināšana Tomēr lai citās Dalībvalstīs nokautos un nesadalītos lopus varētu realizēt, to kautķermeņiem jābūt marķētiem saskaņā ar 3. pantā noteiktajām prasībām, vai arī atbilstoši procentam, kas raksturo liesās gaļas saturu kautķermenī.


3.  Lai nepārkāptu 2. panta 2. rindkopas prasības, no kautķermeņa pirms nosvēršanas, novērtēšanas un apzīmēšanas nevar izgriezt ne taukus, ne muskuļus, ne citus audus.


5. pants


1.  Detalizētākas šo noteikumu pielietošanas prasības, īpaši attiecībā uz 2. pantu un kas attiecas uz: dažādu kautķermeņa sadalījumu pārrēķināšanu standarta sadalījumā; silta kautķermeņa svara pārrēķināšanu uz auksta kautķermeņa svaru, kā arī pielietošanai atļauto vērtēšanas metožu atzīšanas noteikumiem, jāapstiprina saskaņā ar procedūru, kas noteikta Noteikumu (EEC)Nr. 2759/75 24. pantā.


2.  2.(1) panta 2. rindkopā un 2.(3). panta otrajā rindkopā paredzētajai atzīšanai ir jānotiek atbilstoši Noteikumu (EEC) Nr. 2759/75 24. pantā noteiktajai procedūrai.


6. pants


Līdz ar šo ir atcelti Noteikumi (EEC) 2760/75.


Tomēr līdz 1988. gada 31. decembrim Dalībvalstis drīkst pielietot cūku kautķermeņu novērtēšanas skalu atbilstoši pirmajā pantā minētajiem Noteikumiem tā vietā, lai ievērotu šos Noteikumus.


7. pants


Šie noteikumi stājas spēkā 1985. gada 1. janvārī.


Šie noteikumi ir saistoši pilnīgi un tieši pielietojami visās Dalībvalstīs.


Briselē, 1984. gada 13. novembrī.


2. pielikums


KAUJAMO CŪKU TEHNISKIE NOTEIKUMI


Tehniskās prasības


1.1. Cūkgaļai jāatbilst šī standarta prasībām un tā jāizgatavo saskaņā ar tehnoloģisko instrukciju, ņemot vērā gaļas rūpniecības uzņēmumu sanitāros noteikumus, kaujamo dzīvnieku veterinārās pārbaudes un gaļas un gaļas produktu veterināri -sanitārās ekspertīzes noteikumus.


1.2.1. Cūkas pēc dzīvsvara, speķa biezuma un vecuma iedala 6 kategorijās:


1. tabula

















































Kategorija



Tās raksturojums



Pieņemšanas dzīvsvars, kg



Speķa biezums starp 6. un 7. krūšu skriemeli, neieskaitot ādas biezumu, cm



Ekstra



Cūkas vecumā līdz 8 mēnešiem, normāli attīstītas, dod augstvērtīgu cūkgaļu. Ķermenis bez iežņauguma aiz lāpstiņām. Ķermeņa garums no pakauša kaula šķautnes līdz astes pamatnei nav mazāks par 100 cm.



No 85-105 iesk.



ne vairāk kā 2.5



Pirmā



Gaļas cūkas



No 75-130 iesk.



1.0 - 3.5



Otrā



Puscūkas



No 40 - 74 iesk.



1.0 un vairāk.



Trešā.



Speķa cūkas, ieskaitot sivēnmātes un veprus (kastrētus kuiļus)



 --



3.6 un vairāk.



Ceturtā



Sivēnmātes, vepri.



Virs 130



1.0 - 3.5



Piektā



Piena sivēni. Āda balta vai viegli rozā, bez traumatiskiem bojājumiem. Muguras skriemeļu mugurzari un ribas nav izvirzītas.



No 4 - 8 iesk.



 --




 



















Piezīmes.



1. Pie pirmās kategorijas nepieder sivēnmātes.



 



2. Kuilīši jākastrē līdz 2 mēnešu vecumam.



 



3. Pieņemšanas dzīvsvars ir faktiskais svars svēršanas brīdī, atskaitot noteiktās atlaides.




1.2.2. Cūkas, kuras pēc nobarojuma neatbilst 1. tabulā norādītajām prasībām, pieskaita pie vājām.


 


CŪKGAĻAS TEHNISKIE NOTEIKUMI


1.2. Cūkgaļa pēc termiskā stāvokļa:


atdzisusi- gaļa, kuras temperatūra muskuļaudu dziļākajos slāņos nav augstāka par 12 0C;


atdzesēta- gaļa, kuras temperatūra muskuļaudu dziļākajos slāņos ir no 00 līdz 40C, gaļa pārklāta ar nožuvuma garozu;


apsaldēta- gaļa, kuras temperatūra 1 cm dziļumā ir no -30 līdz -50C, bet muskuļaudu dziļākajos slāņo (ciskā un citur) 6 cm dziļumā ir no 00 līdz 20C;


saldēta- gaļa, kuras temperatūra dziļākajos muskuļaudu slāņos nav augstāka par -80C.


 


1.3.1. Cūkgaļu pēc kvalitātes un svara iedala 6 kategorijās:


1.tabula
















































Kategorija



Tās raksturojums



Liemeņa siltgaļas svars, kg



Speía biezums starp 6. un 7. krūšu skriemeli, neieskaitot ādas biezumu, cm



Ekstra



Cūku liemeņu muskulatūra laba sevišíi muguras, jostas un pakaļējā daļā. Speíis blīvs, baltā krāsā vai ar rozīgu ēnojumu, vienmērīgi sadalīts visā pusliemeņa garumā, izņemot skaustu. Starpība speía biezumā pašā biezākajā vietā uz skausta un pašā plānākajā jostas vietā nedrīkst pārsniegt 1,5 cm. Krūšu šíērsgriezumā starp 6. un 7. ribu jābūt ne mazāk kā diviem muskuļaudu starpslāņiem, pusliemeņa garums no 1. ribas savienojuma ar krūšu kaulu līdz kaunuma kaula saauguma priekšējai malai- ne mazāk kā 75 cm. āda bez krokām, audzējiem, asins izplūdumiem un traumatiskiem bojājumiem, kuri skar zemādas audus. Uz pusliemeņa pieļaujami ne vairāk kā 3 kontroles iegriezumi līdz 3,5 cm.



No 56 līdz 72 iesk. ādā.



ne vairāk kā 2,5



Pirmā (gaļas)



Gaļas cūku liemeņi



No 50 līdz 86, iesk. ādu.


No 45 līdz 76, iesk bez ādas.



1.0 + 3,5



Otrā



Puscūku liemeņi



No 24 līdz 49 iesk. ādā.


No 20 - 44 iesk. bez ādas.



1 un vairāk



Trešā(speía)



Cūku liemeņi



-



3,6 un vairāk



Ceturtā



Cūku liemeņi



Virs 86 ādā.


Virs 76 bez ādas.



1+3,5



Piektā(sivēnu gaļa)



Piena sivēnu liemeņi. āda bez traumatiskiem bojājumiem, balta ar viegli rozīgu nokrāsu.


Muguras skriemeļu mugurzari un ribas nav izvirzītas.



No 3 līdz 6 iesk.



-



 


Piezīmes.


1. Liemeņa masu nosaka kilogramos, turklāt 0,5 kg un vairāk pieņem par 1 kg, bet mazāk par 0,5 kg neskaita.


2. Cūkgaļu, kuras kvalitātes rādītāji ir zemāki, kā norādīts 1. tabulā, pieskaita vājai.


1.6.2. Gaļu marķē saskaņā ar instrukciju par gaļas liemeņa zīmogošanu.


Gaļas kategorijas apzīmē:


ekstra un piekto- ar apaļo zīmogu 40 mm diametrā;


pirmo- ar kvadrāta zīmogu 40 x 40 mm ;


otro un ceturto- ar trīsstūra zīmogu 45 x 50 x 50mm;


trešo- ar ovālo zīmogu, diametrs D1= 50mm;


D2=40mm;


vāja barojuma un pārtikā izmantojamo kuiļu gaļu- ar rombveida zīmogu 40 x 40 mm ar leņķiem 60 0 un 1200


Gaļas maksimālais glabāšanas laiks:


2.tabula









































Gaļas termiskais stāvoklis



Gaisa temperatūra glabāšanas kamerā, 0C



Maksimālais glabāšanas laiks ieskaitot transportēšanu



Atdzesēta cūkgaļa pusliemeņos (pakarināta)



-1



12 diennaktis



Apsaldēta cūkgaļa pusliemeņos (pakarināta vai sakrauta grēdās)



-2



20 diennaktis



Saldēta cūkgaļa pusliemeņos



-12



3 mēneši



 



-18



6



 



-20



7



 



-25



12



 


Uztura un enerģētiskā vērtība 100 g gaļas


 




































 



Olbaltumvielas, g



Tauki, g



Kaloritāte, kcal



Cūkgaļa- ekstra kategorijas



17.0



27.8



318



Cūkgaļa- pirmās, otrās un ceturtās kategorijas



14.3



33.3



357



Cūkgaļa- trešās kategorijas



11.7



49.3



491



Sivēnu gaļa



20.6



3.0



109







 



LR Zemkopības ministrija (ZM)

x

Paroles atgadināšana