Briseles koridoros lemj par mums

Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu

ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Luksemburgā pēc saspringtām diskusijām un konsultācijām, kas pirmdien, 10. oktobrī, risinājās visas dienas garumā un noslēdzās pusnaktī, ir apstiprinātas nozvejas kvotas Baltijas jūrā 2017. gadam. Par vairākām kvotām lēmums tika pieņemts, balstoties uz Baltijas jūras reģiona sadarbības foruma BALTFISH kompromisa priekšlikumiem, kas vairākos gadījumos atšķīrās no Eiropas Komisijas (EK) sākotnējā piedāvājuma par būtisku zvejas iespēju samazinājumu.

Latvijai izdevās sekmīgi pārliecināt savus BALTFISH kolēģus un arī EK pārstāvjus, ka Rīgas jūras līča reņģes krājums ir labā stāvoklī. Tāpēc - atbilstoši Latvijas un Igaunijas zinātnieku atzinumam un Baltijas jūras zivju krājumu pārvaldības plānam - šim krājumam bija iespējams pielietot uz pusi mazāku samazinājumu.

Salīdzinot ar citiem gadiem, visplašākā diskusija starp BALTFISH un Padomi izraisījās par kvotu noteikšanu mencai Baltijas jūras austrumu un rietumu apgabalos. Daļa dalībvalstu atbalstīja EK piedāvājumu par zvejas iespēju samazināšanu 39 procentu apmērā austrumu mencai un 88 procentu apmērā rietumu mencai. Vairākas valstis, tai skaitā Latvija, kategoriski iebilda pret šo priekšlikumu un pamatoja to ar negatīvām sociālekonomiskajām sekām, kas skartu no zvejas atkarīgos piekrastes reģionus. Latvijas zinātnes pārstāvis konsultācijās ar EK papildus norādīja, ka mencu krājums austrumu apgabalā, kuram iepriekšējos gados jau bija noteikts būtisks zvejas iespēju samazinājums, sāk pakāpeniski atjaunoties un tālākos uzlabojumus ir iespējams sasniegt arī ar ne tik radikālu kvotu kritumu.

ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē šī gada 10. oktobrī par Latvijas zvejniekus interesējošiem zivju krājumiem Baltijas jūrā 2017. gadam tika panākta šāda vienošanās:

- brētliņu zvejas iespējas palielinātas par 29 procentiem. Šis palielinājums Latvijas zvejniekiem 2017. gadā papildus nozīmē 8117 tonnas zvejas iespējas. Nozvejas kvota – 36 107 tonnas;

 - par reņģu nozvejas kvotu Rīgas jūras līcī Latvija sekmīgi izmantoja zinātnes un sociālekonomiskos argumentus, kas ļāva aizstāvēt un panākt daudz mazāku kvotas samazinājumu, nekā tika piedāvāts (mīnus 21 procents). Salīdzinot ar 2016. gadu, ir paredzēts samazinājums par 11 procentiem. Nozvejas kvota – 16724 tonnas;

 - reņģu nozvejas kvotai Baltijas jūrā, līdzīgi kā gadu iepriekš, būs 8 procentu palielinājums. Tas Latvijas zvejniekiem nozīmē pieaugumu par 378 tonnām. Nozvejas kvota – 5299 tonnas;

 - lašu nozvejas kvota Baltijas jūrā saglabāsies nemainīga, nozvejas kvota – 12 644 gabali;

 - mencu zvejas iespējas Baltijas jūras austrumu daļā samazinātas par 25 procentiem. EK sākotnējais priekšlikums šim mencu krājumam paredzēja 39 procentu samazinājumu. Nozvejas kvota – 2636 tonnas;

- mencu zvejas iespējas Baltijas jūras rietumu daļā samazinātas par 55 procentiem. EK sākotnējais priekšlikums rietumu daļas mencai paredzēja 88 procentu samazinājumu. Nozvejas kvota – 202 tonnas. Šī mencu krājuma samazinājuma ietekme uz kopējām Latvijas zvejas iespējām tomēr ir samērā niecīga, lai tā īpaši ietekmētu mūsu zvejniekus.

,,Šis rezultāts tika sasniegts, pateicoties labai sadarbībai starp mūsu ministriju, nozares pārstāvjiem, Latvijas pārstāvniecības Briselē diplomātiem un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” zinātniekiem. Visi esam virzīti uz vienu mērķi – panākt iespējamo optimālo rezultātu Latvijas zivsaimniecības nozarei. Eiropas Komisijas pārstāvji ir atzinuši, ka mēs esam konstruktīvi ar labi sagatavotiem argumentiem, uzstājīgi un prasīgi savas pozīcijas aizstāvji,” pēc ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdes sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.