Citas ziņas sadaļā
Pakļausies milžu diktātam
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Vaidere: ES atbalsts lauksaimniekiem būs neliels atspēriens
Briseles koridoros lemj par mumsEiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotniEiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
02.02.2017 Modernizējot un vienkāršojot kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), vienu no ilglaicīgajām Eiropas Savienības politikas jomām, spēsim labāk risināt šodienas sociālos, politiskos, vides un ekonomiskos jautājumus. Ceturtdien, 2. februārī, Eiropas Komisija sāka pirmo posmu kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) modernizācijā un vienkāršošanā, atklājot sabiedrisko apspriešanu, kura ilgs trīs mēnešus. Saņemtie viedokļi palīdzēs Komisijai izvirzīt nākotnes prioritātes lauksaimniecības politikā. Pateicoties modernākai un vienkāršākai kopējai lauksaimniecības politikai, varētu risināt nozīmīgākās problēmas, ar kurām saskaras lauksaimniecība un lauku apvidi. Vienlaikus tā palīdzētu īstenot Komisijas politiskās prioritātes (it īpaši nodarbinātību un ekonomikas izaugsmi), ilgtspējīgu attīstību un uz rezultātiem, vienkāršošanu un subsidiaritāti orientētu budžetu. Izsludinot šo apspriešanu, ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans sacīja: Šodien mēs sākam nākamos pasākumus, lai modernizētu un vienkāršotu kopējo lauksaimniecības politiku 21.gadsimta vajadzībām. Mēs aicinām visas ieinteresētās personas un tos, kurus interesē pārtikas un lauksaimniecības nākotne Eiropā, piedalīties šajā sabiedriskajā apspriešanā, lai palīdzētu veidot politiku, kas nestu labumu visiem Eiropas iedzīvotājiem. Šīs apspriešanas rezultāti tiks iestrādāti nākotnes kopējās lauksaimniecības politikas rīcības plānā, par kuru priekšsēdētājs Junkers paziņoja decembrī. Ikviens Eiropas iedzīvotājs jau bauda kopējās lauksaimniecības politikas augļus: pārtikas nodrošinājumu, lauku rajonu dzīvotspēju, tīrāku lauku vidi un ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā. Esmu pārliecināts, ka, izstrādājot turpmākās rīcības plānu, varam paveikt vēl vairāk. Vienīgais mums tas ir jānoslīpē, jāatdzīvina un, protams, arī jāsarūpē tam pietiekams finansējums. Sabiedriskā apspriešana ilgs 12 nedēļas un dos iespēju lauksaimniekiem, iedzīvotājiem, organizācijām un visiem citiem interesentiem paust viedokli par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni. Apspriešanas rezultātus Komisija izmantos, lai palīdzētu sagatavot paziņojumu, kuru plānots izdot 2017.gada beigās. Tajā būs secinājumi par kopējās lauksaimniecības politikas pašreizējo efektivitāti un iespējamajiem politikas risinājumiem nākotnē, pamatojoties uz ticamiem pierādījumiem. Publiskās apspriešanas rezultātus publicēs internetā, un komisārs F.Hogans ar tiem iepazīstinās konferencē Briselē 2017.gada jūlijā. Konteksts Kopējā lauksaimniecības politika radās 1962. gadā, un tā ir viena no ES vissenākajām politikas jomām, un gadu gaitā tā tiek pilnveidota, lai risinātu mainīgās problēmas lauksaimniecības tirgos. Kaut arī visjaunākā reforma tika veikta 2013. gadā, pēc tam ir bijušas vairākas fundamentālas izmaiņas, uz kurām ar kopējo lauksaimniecības politiku jāreaģē efektīvāk, piemēram, lielāka tirgus nenoteiktība un cenu kritums, jaunas starptautiskas saistības attiecībā uz klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu attīstību. Ņemot vērā šos un citus izaicinājumus, kopējā lauksaimniecības politika jāmodernizē, jāvienkāršo, lai vēl vairāk samazinātu administratīvo slogu, un vēl vairāk jāpieskaņo citām ES politikas jomām, lai tā būtu maksimāli orientēta uz Komisijas 10 politiskajām prioritātēm, ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Parīzes klimata nolīgumu. |