Politikas jaunumi

Atļauj Latvijā kaut dzīvniekus atbilstoši reliģiskajām tradīcijām

Turpmāk Latvijā būs atļauts kaut dzīvniekus atbilstoši reliģiskajām tradīcijām, paredz šodien Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi dzīvnieku aizsardzības likumā.

Par atļaušanu nobalsoja 45 Saeimas deputāti, pret - 40, bet divi deputāti atturējās.

Saeima noraidīja priekšlikumu neskatīt minēto jautājumu, kā arī noraidīja priekšlikumu atgriezt likumprojektu atbildīgajai komisijai.

Likuma grozījumi paredz, ka kaušanu drīkstēs veikt, ievērojot Latvijas normatīvajos aktos noteiktās prasības, tikai šim nolūkam aprīkotās kautuvēs ar dzīvnieku fiksēšanu, kā arī būs jāpiedalās veterinārārstam.

Šādas prasības ir jau arī pašlaik kautuvēs, kur notiek tradicionālā gaļas ieguve.

Līdz šim Latvijā un vēl trijās Eiropas Savienības (ES) valstīs nebija atļauta dzīvnieku gaļas ieguve atbilstoši reliģisko organizāciju tradīcijām.

Lai varētu palielināt kautuvju jaudu, kā arī eksportēt produkciju uz valstīm, kur ir citādas reliģisko kopienu tradicionālās gaļas ieguves metodes, likumā tiek ierakstīts, ka lauksaimniecības dzīvnieku drīkst nokaut bez apdullināšanas galējas nepieciešamības gadījumā, kā arī gadījumā, kad slimības vai traumas dēļ iespējama dzīvnieka nobeigšanās.

Likuma grozījumi tika sagatavoti, atbalstot atsevišķu uzņēmēju vēlmi ļaut dzīvniekus nogalināt atbilstoši islāma tradīcijām, jo kāda privātfirma vēlas Latvijā ražot liellopu un jēra gaļas pelmeņus un eksportēt uz Zviedriju.

Deputāte Ina Druviete (PS) debatēs norādīja, vai mēs tiešām glābsim Latvijas ekonomiku, vienlaikus pazeminot mūsu morālās un ētiskās vērtības. Deputāts Pēteris Tabūns (TB/LNNK) debatēs norādīja, ka uzņēmējs bankrotēs, ja neļausim viņam kaut lopiņus pēc necilvēcīgām metodēm, "nu ir atrasts brīnumlīdzeklis, kausim kaķus, suņus, sūtīsim uz Ķīnu. Tur suņus ēd, uzņēmējdarbību attīstīsim un no tribīnes teiksim, ka glābjam ekonomiku".

Deputāte Inese Šlesere (LPP/LC) norādīja, ka piedāvātie grozījumi ir bez pamatojuma un izvērtējuma. "Nav pamatojums šādai uzņēmējdarbībai, par paredzamo valsts labumu no šādas dzīvnieku nogalināšanas veida, ja tas vispār ir iespējams. Ja tas ir vispār iespējams starp iedzīvotājiem būtisku ētikas normu pārkāpumu un iespējamo ekonomisko labumu."

Savukārt deputāts Ābiķis (TP) sašutis vaicāja, vai tas, ka aitu vai liellopu aizvedīs no Jēkabpils 60 kilometrus uz dienvidiem Lietuvā un nokaus tur, vai viņš cietīs mazākas mokas. "Tā starpība būs tikai tāda, ka viņu nokaus tur, nevis Latvijā, un lietuviešu uzņēmējs nomaksās nodokļus, par kuriem varēs uzturēt mūzikas un mākslas skolas, bet to neizdarīs uzņēmējs šeit Latvijā."

Deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) norādīja, ka daudzi Latvijas zemnieki jūt līdzi saviem lopiņiem, lai arī viņiem pašiem ir mājās gan karbonāde, gan speķītis ar vārdu. "Es šeit zālē zinu dažu cilvēku, kuram mājās ir sunītis ietērpts biksītēs, apčubināts, aprūpēts un droši vien katra mazākā nelaime sunītim tiek novērsta, vedot viņu pie vetārsta, un tagad tas pats cilvēks mēģina pārliecināt, ka vishumānākais veids, kā nokaut lopu, ir vienkārši bez apdullināšanas viņam pārgriezt rīkli," sacīja Līdaka.

Kā ziņots, šorīt pie Saeimas bija pulcējušies apmēram 200 piketētāji, kuri protestēja pret Saeimā apspriežamajiem likuma grozījumiem, kas pieļaus mājdzīvnieku nokaušanu pēc reliģiskajām tradīcijām.

Piketētāji turēja rokās plakātus, kuros prasīja likumprojekta sabiedrisko apspriešanu, sagatavotos likuma grozījumus sauca par ''mežoņu likumu''.

Daži piketētāji plakātos rosināja: ''Sodīsim arī valsts izzadzējus pēc musulmaņu likumiem - nocērtot rokas''. Citi plakātos aicināja: ''Zemniek, netici!'' vai jautāja: ''Saeima, kur Latvijas cukurs?'' Plakātos tika uzrunāts gan katrs Saeimas deputāts personīgi, gan zemkopības ministrs, kuram piketētāji vēstīja: ''Dūklav, dzer alu, nedzer asinis'' un ''Kraukli, neknāb dzīvā miesā''.

"Dzīvnieku aizsardzības organizācijas uzskata, ka pašreizējā "Dzīvnieku aizsardzības likumā" atspoguļojas Latvijas līdzšinējā tiesiskā kultūra un vēsturiskās tradīcijas dzīvības aizsardzībā un cietsirdības novēršanā un sabiedrības izpratne par vērtībām. Latvija līdz šim varēja lepoties ar to, ka ir valsts, kur likums aizliedz izmantot un nogalināt dzīvniekus reliģiskajos rituālos," sacīja Karnīte.

Tāpat pret grozījumiem iebilst Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome un Vides konsultatīvā padome, kas apvieno 20 vides un citu nozaru sabiedriskās organizācijas.

Dzīvnieku aizstāvji raksta protesta vēstuli Saeimas deputātiem, kuru varēs parakstīt arī piketa laikā pie Saeimas.

Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijas deputāti vakar vienojās neatbalstīt grozījumu Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz lauksaimniecības dzīvnieku kaušanu atbilstoši reliģiskajām tradīcijām, pieņemšanu Saeimā otrajā un galīgajā lasījumā.