Politikas jaunumi

Marķētā dīzeļdegviela un kaimiņu pieredze

Jautājums par iekrāsotās jeb marķētās dīzeļdegvielas ieviešanu Latvijā tiek apspriests jau vairākus gadus, tajā pašā laikā, kad mūsu kaimiņi igauņi un lietuvieši šo sistēmu jau izmanto praksē. „AgroPols” jau rakstīja, ka šobrīd tiek vērtēta iespēja arī Latvijā no 2010. gada ieviest marķēto degvielu, kurai būtu samazināts akcīzes nodoklis. Lai šo ieceri īstenotu iespējami labāk, Zemkopības ministrijas un nevalstisko lauksaimnieku organizāciju pārstāvji viesojās Igaunijā, iepazīstoties ar marķētās dīzeļdegvielas izmantošanas sistēmu.

„Šis pieredzes apmaiņas brauciens uz Igauniju bija ļoti produktīvs - apzinājām dokumentācijas kārtošanas principus, kontroles mehānismus un iesaistīto institūciju veicamos uzdevumus,” stāsta Aivars Lapiņš, Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta direktors. Viņš atklāj, ka igauņi ir apmierināti ar pašreiz esošo marķētās degvielas sistēmu, tomēr sāk domāt, kā šo sistēmu pilnveidot un padarīt vēl efektīvāku.

Bez ierobežojumiem
Igaunijā iekrāsotā dīzeļdegviela tiek lietota jau gandrīz deviņus gadus.
Pašlaik administrēšanu veic muitas pārvalde. Iekrāsotā dīzeļdegviela ir divu veidu - zilā lauksaimniecībai, sarkanā - krāsnīm. Lauksaimniekiem dīzeļdegvielas izmantošanas limits ir neierobežots, un to drīkst lietot tikai lauku darbiem un tikai traktoros. Tāpat marķētā dīzeļdegviela paredzēta vienīgi lauksaimniecības produkcijas pārvadāšanai. Līdzīgi šī sistēma darbojas arī mežsaimniecībā.
Lietuvā, atšķirībā no Igaunijas, ir noteikts iekrāsotās dīzeļdegvielas pārdošanas limits - katrai kultūrai konkrēts daudzums, ko pārdod uz kartiņām.

Sodi dara piesardzīgākus
„Igauņu lauksaimniekiem nav ierobežojumu pirkšanas apjomiem, bet, ja tiek pirkts vairāk par 5 tonnām, procedūra kļūst sarežģītāka. Tādēļ vairums cenšas nepārsniegt šīs 5 tonnas,” precizē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Visa informācija par pārdoto marķēto degvielu tiek saglabāta un vajadzības gadījumā (ja, piemēram, tiek pirkts pārmērīgi daudz) tiek pārbaudīts, kā tā izlietota.
Šoferim, kuru pieķer iekrāsotās degvielas nelikumīgā lietošanā, draud bargs naudas sods - 1000 eiro fiziskām personām, 3000 eiro - juridiskām personām. Līdzīgi sodu apmēri par šādu pārkāpumu ir arī citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, un parasti cilvēki ir piesardzīgi un neriskē. A. Lapiņš gan piebilst, ka tomēr igauņi novēro jaunu tendenci - pieaug pieķerto un sodīto šoferu skaits, kas speciālo degvielu lieto nelikumīgi, tādēļ valstī ir nepieciešama stingra kontroles inspekcija.

Plāno pāriet uz elektronisko marķētās degvielas sistēmu
Tagad igauņi apņēmušies sistēmu padarīt vienkāršāku un arī lētāku, jo iekrāsošanas procedūra tomēr ir sarežģīta un prasa papildu administrēšanu. Viņi plāno ieviest elektronisko sistēmu - pārdot neiekrāsotu degvielu un noteikt konkrētu limitu, cik vienam hektāram drīkst izlietot. Viens no iemesliem, kādēļ kaimiņi grib ieviest šo jauninājumu, ir jau iepriekš pieminētā problēma - lauksaimnieks ar traktoru var pārvadāt tikai lauksaimniecības produkciju. Bet, ja šis pats cilvēks izdomā vest baļķus vai granti, viņam droši var uzlikt sodu. Igaunijā jau bijuši šādi precedenti. Jaunā sistēma nešķirotu - lauksaimnieks varētu vest to, kas vajadzīgs saimniecībā.
„Arī elektroniskajā sistēmā ir daudzi “par” un “pret”, turklāt igauņu zemnieki jau pieraduši pie pašreizējās. Taču elektroniskās sistēmas administrēšana, nenoliedzami, būtu vienkāršāka, lai gan jau pārsteidz tagadējās sistēmas administrēšanas izmaksas - tie ir vien 70 000 eiro,” stāsta Armands Krauze.

No citu pieredzes paņemt tikai labāko
 „Protams, marķētās degvielas ieviešana Latvijā ir atbalstāma, tomēr nezinu, vai mums pašlaik ir tādi līdzekļi,” savu viedokli pauž LOSP priekšsēdētājs. Viņš arī atgādina, ka lauksaimniekiem šis akcīzes nodoklis vispār nebūtu jāmaksā:  “Maksājot nodokli par degvielu, autobraucēji nodrošina finanšu līdzekļus ceļu remontam un uzturēšanai, taču zemnieki šajā gadījumā degvielu iegādājas lauku darbiem, neizmatojot ceļus.”
„Iepazīstot citu pieredzi, ir skaidrs, ka nekas nestāv uz vietas, un tas, kas vienam derīgs, otram ne. Ar to gribu teikt, ka diez vai mums vajadzētu akli kopēt kādas valsts, piemēram, Igaunijas, iekrāsotās degvielas sistēmu. Mums jāsaprot, ko noderīgu varam pārņemt no viņu pieredzes,” uzsver Aivars Lapiņš. Viņš arī min piemēru, kas ir pārdomu vērts. Proti, pēc jaunākās (neoficiālas) informācijas, somi, kuriem šī iekrāsotās dīzeļdegvielas sistēma jau darbojas, tagad pāriet uz tādu sistēmu, kāda pašlaik ir Latvijā.