Politikas jaunumi

Eiropas Zivsaimniecības fonds un Latvijas perspektīvas

Šonedēļ Zemkopības ministrijā notiek starptautiska Austrumeiropas reģiona konference „Eiropas Zivsaimniecības fonds un iespējas zvejas un akvakultūras produktu apstrādes attīstībai”. Kā Latvijai sokas ar finansējuma apguvi - to raksturo Zivsaimniecības atbalsta nodaļas vecākais referents Jānis Ābele.

Jau gandrīz divus gadus Eiropas Komisijā apstiprināta rīcības programma Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.-2013. gadam. Šā fonda līdzfinansējums ir EUR 125,02 milj. savukārt Latvijas valsts līdzfinansējums – EUR 41,67 milj. Tātad kopā EUR 166,69 milj. Eiropas līdzfinansēšanas likme - 75%.

Rīcības programmas (RP) prioritārie virzieni ir:

Kā rāda diagramma, 2. un 3. prioritātei iedalīts vislielākais finansējums.

Ja salīdzinām ar Lietuvu un Igauniju, Latvija vairāk iedalījusi 4. prioritārajam virzienam (Zivsaimniecības ilgtspējīga attīstība), lietuvieši - 1. un 2. prioritātei, savukārt igauņi - 3. prioritārajam virzienam.

Rīcības programma paredz noteikta finansējuma apguvi. Kā redzam nākamajā diagrammā (ar sarkano krāsu), jau 2008. gadā līgumsaistību finansējums ir pārsniedzis gadam noteikto limitu. Taču 2007. gadā netika uzņemtas gandrīz nekādas līgumsaistības, tāpēc 2009. gadā mēs arī apgūstam vairāk par iecerēto.

Jānis Ābele detalizētāk izvērtē rīcības programmas pasākumu „Zivsaimniecības un akvakultūras produktu pārstrāde un mārketings”. Tā mērķis ir pastiprināt vērtības pievienošanu zivju produktiem, uzlabot darba drošību un ražīgumu; samazināt negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošināt produkcijas kvalitāti, reizē samazinot kaitīgās vielas zivju produktos, kā arī jaunu produktu ražošana, subproduktu un atkritumproduktu izmantošana.

Atbalsta saņēmēji var būt gan atzīti zivju pārstrādes uzņēmumi, gan atzīti uzņēmumi - zivsaimniecības subproduktu un atkritumproduktu pārstrādātāji, atzītas fiziskas un juridiskas personas - zivju produktu mājražotāji, kā arī esošie un jaunie komersanti, kuri dibina jaunus zivju pārstrādes uzņēmumus vai zvejas un akvakultūras produktu pārstrādes uzņēmumus pārtikā neizmantojamo subproduktu apgrozījumam. Sabiedriskā finansējuma apjoms mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem - 60% no attaisnojamiem projekta izdevumiem, pārējiem uzņēmumiem (izņemot uzņēmumus ar darbinieku skaitu virs 750 un apgrozījumu virs EUR 200 milj.) - 30% no attaisnojamiem projekta izdevumiem.

Lielākās attaisnotās izmaksas pasākumā „Zvejas un akvakultūras produktu pārstrāde un mārketings” ir ražošanas pamatlīdzekļu iegāde, uzbūvēto un atjaunoto ēku izmaksas, kā arī ārējo ekspertu izmaksas. Tiek iegādāts daudz dažādu specializētu iekārtu, kas vajadzīgas projekta mērķa sasniegšanai, tāpat iekārtas zivju subproduktu un atkritumproduktu pārstrādei.

Jāmin arī rīcības programmas aktivitāte „Investīcijas ražošanas, pārstrādes un mārketinga iekārtās un infrastruktūrā”. Tās mērķis - atbalstīt zivsaimniecības sektora kopējām interesēm atbilstošus pasākumus, kuru ieviešana aptvertu plašu nozares atbalsta saņēmēju loku salīdzinājumā ar aktivitātēm, ko savās interesēs realizē uzņēmēji.

Atbalsta saņēmēji: asociācijas (reģistrētas vismaz 3 gadus pirms projekta iesniegšanas; vismaz 5 to biedriem jābūt reģistrētiem komersantiem zivsaimniecības sektorā), vietējās pašvaldības vai valsts institūcijas. Šeit paredzēta pārstrādes uzņēmumu ēku celtniecība un rekonstrukcija, kā arī tehnikas, iekārtu un aprīkojuma pirkšana un uzstādīšana. Atbalsta likme ir 90% no projekta attiecināmajām izmaksām.

Bet pasākumā „Jaunu noieta tirgu attīstība un veicināšanas kampaņas”. tiek atbalstīta veicināšanas kampaņu veikšana, tirgus pētījumi, produktu kvalitātes politikas un kvalitātes sertifikācijas realizācija. Sabiedriskā atbalsta likme no 50% līdz 100% no projekta attiecināmajām izmaksām. Pasākumu īstenojot, tiktu palielināts zvejas un akvakultūras produktu patēriņš un paplašināts produktu noieta tirgus.

Kopumā 3. prioritātē ir reģistrēts vairāk pieteikumu nekā iedalīts līdzekļu - tātad 109,1%, no tiem apstiprināti vairāk nekā puse - 55,4%, finansējums gan vēl nav piešķirts nevienam projektam. Līdzīga situācija ir aktivitātē “Investīcijas ražošanas, pārstrādes un mārketinga iekārtās un infrastruktūrā”, kur reģistrēti 123,2%, apstiprināti 87%, bet apmaksāts nav diemžēl nekas. Pasākumā „Jaunu noieta tirgu attīstība un veicināšanas kampaņas” pagaidām pieteikts visai maz projektu, un visi pieteiktie ir arī apstiprināti.

„Atbalsts veicina sektora konkurētspēju, kā arī attīsta jaunus noieta tirgus un nostiprina pozīcijas jau esošajā tirgū. Vērojama liela interese par pasākumiem, kas saistīti ar apstrādi. Projektu realizācija aizņem daudz laika, tāpēc izmaksu apjomi ir mazi,” atzīst J. Ābele.