Politikas jaunumi

ZM: Panākti atvieglojumi kažokzvēru audzētavu darbībai Latvijā

Latvija ir panākusi, ka Eiropas Komisija atceļ kautķermeņu pārstrādāšanas aizliegumu vienas sugas ietvaros kažokzvēru barībai Latvijā, kas stājas spēkā jau šomēnes. Regulā veiktas izmaiņas, kas nosaka, ka arī Latvijā ir atļauts izmantot šo atkāpi, un tās dzīvnieku sugas, kuras drīkst barot ar pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no tās pašas sugas dzīvniekiem, un tā paredz noteikumus, saskaņā ar kuriem barošana var notikt.

Latvija ir panākusi, ka Eiropas Komisija atceļ kautķermeņu pārstrādāšanas aizliegumu vienas sugas ietvaros kažokzvēru barībai Latvijā, kas stājas spēkā jau šomēnes.
Regulā veiktas izmaiņas, kas nosaka, ka arī Latvijā ir atļauts izmantot šo atkāpi, un tās dzīvnieku sugas, kuras drīkst barot ar pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no tās pašas sugas dzīvniekiem, un tā paredz noteikumus, saskaņā ar kuriem barošana var notikt.

Līdz šim bija noteikts, ka kažokzvēru audzētavas kautķermeņus nodod organizācijām, kas tos utilizē. Ieviešot atkāpi regulā, turpmāk, šos dzīvnieku ķermeņus attiecīgi termiski un ķīmiski apstrādājot, iegūtās dzīvnieku olbaltumvielas varēs izmantot to kažokzvēru  barībā, kas nav paredzēti vaislai. Šāda prakse jau pastāv Somijā un Igaunijā

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs skaidro: „Ņemot vērā Latvijas zvērkopju asociācijas priekšlikumus nozares attīstībai, mēs vērsāmies Eiropas Komisijā ar ierosinājumu atcelt ierobežojumus izmantot attiecīgi pārstrādātus kažokzvēru kautķermeņus to pašu dzīvnieku barošanā. Līdz ar to Latvijas audzētavām vairs nebūs jāmaksā par kautķermeņu utilizāciju un samazināsies dzīvnieku barības iegādes izmaksas.”

Latvija, pamatojoties uz nozares asociācijas vēstuli, bija lūgusi Eiropas Komisiju veikt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, papildinot sarakstu ar Latviju un tādu dzīvnieku sugu kā Amerikas ūdeles (Mustela vison).

Arnis Veckaktiņš, Latvijas zvērkopju asociācijas valdes loceklis, vērtējot izmaiņas regulā, pauž: ”Latvijas kažokzvēru audzētājiem valsts ekonomiskās krīzes apstākļos šāds iegūto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu izmantošanas veids ir ekonomiski izdevīgs – samazinās ne tikai izdevumi par barības līdzekļu iepirkšanu un kautķermeņu utilizāciju, bet arī samazinās kaitējums apkārtējai videi, kas rodas pārstrādājot un iznīcinot šādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus.”

Nozares speciālists arī min, ka Latvijas Zvērkopju asociācijas saimniecības 90% no savas saražotās produkcijas eksportē uz ārvalstīm un saimniecības savā darbībā ievēro Eiropas rekomendācijas kažokzvēru audzēšanā un  dzīvnieku labturības prasības.

Tāpat Latvija bija iesniegusi pamatotu informāciju par pasākumiem, kas tiks veikti, lai nodrošinātu riska kontroli sabiedrības un dzīvnieku veselībai. „Šo dzīvnieku ķermeņu pārstrādes procesu un pēc tam iegūto vielu izmantošanu zvēru barībā stingri uzraudzīs Pārtikas un veterinārais dienests,” tā uzsver ministrs.

Ņemot vērā, ka šādas atkāpes noteikšana ir cieši saistīta ar kažokzvēru audzēšanas nozares turpmāko attīstību un pastāvēšanu, Latvijas zvērkopju asociācija arī veikusi aprēķinus, kāds varētu būt kopējais ekonomiskais ieguvums naudas izteiksmē – ap 230 000 eiro viena gada laikā.

Ar grozījumiem regulā var iepazīties:
http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2009:257:0038:0039:LV:PDF