Politikas jaunumi

Beidzot, no novembra sākuma Latvijas lauksaimnieki varētu sākt saņemt solīto ES tiešmaksājumu avansu

Lauksaimnieki Eiropas Savienības (ES) tiešos maksājumus varētu saņemt aptuveni pēc divām nedēļām, kad Latvija būs saņēmusi saskaņojumu ar Eiropas Komisiju (EK) kā vienu no aizdevējiem, kā to paredz 3. oktobra valdības sēdes protokols, 19. oktobrī preses konferencē žurnālistus informēja biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Lauksaimnieki Eiropas Savienības (ES) tiešos maksājumus varētu saņemt aptuveni pēc divām nedēļām, kad Latvija būs saņēmusi saskaņojumu ar Eiropas Komisiju (EK) kā vienu no aizdevējiem, kā to paredz 3. oktobra valdības sēdes protokols, 19. oktobrī preses konferencē žurnālistus informēja biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

"2009. gads bijis smagākais nozares vēsturē un valdības spēkos bijis šo procesu padarīt mazāk graujošu, tādēļ "Zemnieku saeima" ir ļoti gandarīta, ka lauksaimnieki ir sadzirdēti un panākta vienošanās ar valdības vadītāju par 2009. gada platību tiešo maksājumu avansa izmaksu 41,9 miljonu apmērā jau šogad," sacīja Lazdiņš.

Lauksaimnieki atzīst, ka šis lēmums ir "glābšanas riņķis slīcējiem", un tiešos maksājumus ar nepacietību gaida gan piena lopkopji, gan graudu audzētāji. Tieši ES atbalsts ļautu segt saimniecību zaudējumus no lauksaimniecības produkcijas pārdošanas ienākumu samazināšanās.

Lazdiņš gan norāda, ka smaga situācija lauksaimniecībā nav tikai Latvijā, bet gan visā ES, tādēļ EK jau 30.jūlijā tika pieņemta EK regula, nosakot, ka 2009. gadā zemo lauksaimniecības cenu un augsto ražošanas izmaksu dēļ lauksaimnieki pašlaik nonākuši nopietnās finansiālās un skaidras naudas grūtībās. Lai palīdzētu mazināt šīs grūtības, ir lietderīgi atļaut lauksaimniekiem no atbalsta shēmām saņemt avansa maksājumus līdz pat 70% apmērā, ja pirms šāda avansa maksājuma izmaksāšanas iespējams veikt atbilstības nosacījumu pārbaudi.

"Lai arī lauksaimniecības produktu tirgos sāk parādīties pozitīvi signāli, piemēram - piena cena nedaudz pieaugusi, kopumā sektorā finanšu plūsma pie esošās banku izvairīgās politikas ir ļoti apgrūtināta. Valdības rīcība, pieņemot lēmumu izmaksāt maksājumus avansā šogad, ir apliecinājums, ka dialogs ar valdību ir iespējams, un Latvijas puse ir izdarījusi visas nepieciešamās administratīvās darbības - Lauku atbalsta dienests ir administrējis lielāko daļu saimniecību, Zemkopības ministrija pieprasījusi avansam nepieciešamos līdzekļus, Finanšu ministrija atradusi budžetā līdzekļus un pašlaik gaida atļauju tos izmaksāt no EK, kā mūsu ārējā aizdevēja," skaidroja Lazdiņš.

Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga stāstīja, ka 15. oktobrī noslēdzas EK lauksaimniecības finanšu gads.

"Lai jebkura maksājumu aģentūra sāktu jaunā finanšu gada maksājumu izmaksu, nepieciešams neliels laiks sistēmas konfigurēšanai. Lauku atbalsta dienests tiešo maksājumu izmaksu sāks 26. oktobrī, ja vien būs saņemts saskaņojums un dienesta kontā būs finansējums," sacīja Vītola-Helviga.

Lauku atbalsta dienests šogad saņēmis 68 300 zemes apsaimniekotāju pieteikumus un ir gatavs sākt izmaksāt platību tiešo maksājumu avansus 53 300 saimniecībām, kurās pabeigtas administratīvās kontroles, veiktas pārbaudes uz vietas un ir novērstas visas neprecizitātes un neatbilstības.

Vītola-Helviga stāsta, ka vispirms zemniekiem izmaksās vienoto platību maksājumu, tad mazāk labvēlīgo apvidus atbalstu, pēc tam sekos papildus valsts tiešie maksājumi. Viņa uzsvēra, ka Latvijai jāspēj finansēt šo avansa maksājumu 41,9 miljonus latu tuvākajā laikā, jo EK šo naudu Latvijas valsts budžetā pārskaitīs nākamā gada sākumā.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Piena ceļš" valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece atzīst, ka pašlaik jebkura nauda ir nozīmīga, lai gan sagatavotu ganāmpulkus ziemas sezonai, gan segtu parādsaistības bankām. Latvijā tikpat kā nav zemnieku saimniecību, kuras neizmantotu banku finansējumu, tāpēc tiešmaksājumi ir ļoti nozīmīgi.

"Šis gads manā pieredzē ir viens no vissmagākajiem. Ir bijuši gadi, kad problēmas sagādājuši klimatiskie apstākļi, bet šis gads bijis smags tieši finansiālajā ziņā. Latvijā bija vislielākais piena cenu kritums no visām ES valstīm. Pavasarī strauji pieauga banku procenti, lauksaimnieki bija spiesti maksāt - taču bankas joprojām nav atsaucīgas risinājumiem. Ekonomiskā situācija visiem ir smaga - visi esam atzinuši, ka esam pieļāvuši kļūdas, diemžēl netiek vienoti domāts, kā risināt finansējuma jautājumus - bankas nevis ieinteresētas kopīgi risināt, kā "pārdzīvot" šo smago periodu, bet palielina procentus, palielina pakalpojumu izmaksas - banku klienti šobrīd faktiski ir ķīlnieki, uz kā rēķina bankas risina savas iepriekš pieļautās kļūdas," sacīja Aizsilniece.

"Situācija graudkopībā ir tāda, ka naudas aprite ir no 1,5 līdz 2 gadiem. 2008. gadā sēkla un minerālmēsli tika iegādāti par salīdzinoši augstu cenu, savukārt šoruden graudu iepirkumu cenas ir vairāk nekā divas reizes mazākas nekā pirms gada. Turklāt situāciju vēl dramatiskāku padara banku politika, kas vairs nav pretimnākoša. Zemniekiem ir lieli zaudējumi, un, lai sabalansētu finanšu plūsmu un darbība neapstātos, šis avansa maksājums ir ļoti svarīgs. Pat katrai dienai ir liela nozīme. Tādēļ ceram, ka EK izpratīs Latvijas situāciju un ar naudas izmaksas akceptu nekavēsies," sacīja "Latraps" izpilddirektors Edgars Ruža.

Jau ziņots, ka Lauku atbalsta dienests atdalītajā maksājumā par pienu līdz šī gada 2.jūnijam izmaksāja 90% avansu 17 790 pretendentiem par kopējo summu 12 231 370 latu.

Likme par realizēto pienu 2009. gadā ir 22,48 lati par tonnu. Lai saņemtu tiešo maksājumu par pienu, lauksaimniekam līdz 15. maijam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē bija jāiesniedz "Platību maksājumu iesniegums 2009. gadā", kā arī jāatbilst Vienotā platību maksājuma saņemšanas nosacījumiem.

Iepriekš šos maksājumus sāka veikt tikai kārtējā gada decembrī. Šogad, ņemot vērā sarežģīto ekonomisko situāciju gan valstī vispār, gan arī lauksaimniecībā, Lauku atbalsta dienests nodrošinājis atdalītā maksājuma par pienu izmaksu krietni agrāk, tādējādi būtiski uzlabojot lauksaimniecības uzņēmumu naudas plūsmu un tālākas attīstības iespējas.

Ņemot vērā, ka lauksaimnieki saņēmuši tikai avansu, dienests informē, ka atlikusī summa tiks izmaksāta līdz 2010. gada 30. jūnijam.