Politikas jaunumi

Jautājums par dīzeļdegvielu finiša taisnē

Akcīzes nodokļa atmaksai finansējums šī gada pēdējam ceturksnim nepietiek. Nepieciešami vēl 4,9 miljoni latu, kurus Zemkopības ministrijai (ZM) sola atrast premjers un finanšu ministrs. Paredzams, ka šīs jautājums tiks izskatīts jau 17. novembra Ministru kabineta sēdē. „Decembra sākumā visi lauksaimnieki saņems akcīzes nodokļa atmaksu, šie 4,9 miljoni latu nosegs visus šogad pieteiktos iesniegumus akcīzes nodokļa atmaksai,” prognozē ZM Valsts atbalsta plānošanas nodaļas vecākā referente Jūlija Travina. Viņa stāsta, ka 2010. gadam pašlaik izdalīti 13, 7 miljoni latu akcīzes nodokļa atmaksai, tomēr vidēji šim pasākumam nepieciešami 16- 17 miljoni latu.
Šis iztrūkums mudina valstī ieviest izmaiņas akcīzes nodokļa atmaksas sistēmā, par ko jau daudz esam stāstījuši. Tagad izkristalizējas jau konkrēti piedāvājumi.
Kā “AgroPolam” pastāstīja ministrijā, tad ir nolemts līdz 1.decembrim iesniegt valdībā koncepciju ar trīs iespējamiem risinājuma variantiem, kas paredz lauksaimniekiem dīzeļdegvielas iegādi ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi, tas ir, 21 eiro par 1000 litriem.

1. variants- dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa atmaksa, kas būtībā ir esošās sistēmas uzlabotā versija. Ja iepriekš administrēšanas procesā bija iesaistītas arī pašvaldības, tad tagad tās būs tikai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālā iestāde un Lauku atbalsta dienests (LAD).
Šis variants paredz, ka, pirmo reizi kalendārajā gadā pieprasot nodokļa atmaksu, lauksiamniecības produkcijas ražotājs iesniedz pieteikumu VID. Pēc VID pieprasījuma LAD elektroniski nosūta izziņu (pamatojoties uz platību maksājumu pieteikumiem) VID par kalendārā gadā īpašumā esošo zemes platību, kas faktiski tiek izmantota lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Kā paredz šis variants, par kontroles rezultātiem LAD informē VID (iepriekš arī pašvaldību).

2. variants- neiekrāsotās dīzeļdegvielas izmantošana, kas paredz, ka LAD pieņem iesniegumus, aprēķina dīzeļdegvielas gada limitu, pamatojoties uz platību maksājumu pieteikumos sniegtajiem datiem par deklarēto/ apstiprināto LIZ platību iepriekšējā gadā, veic datu precizēšanu, pārbauda vai minimālie ienākumi no lauksaimnieciskās darbības iepriekšējā gadā sastāda vismaz 50 Ls par katru LIZ hektāru. Otrā iespēja paredz, ka lauksaimnieciskās produkcijas ražotājs dīzeļdegvielu iegādājas no akcīzes preču noliktavām (APN).

Ja gadījumā, lauksaimniecības produkcijas ražotājs kalendāra gada laikā pārtērē VID piešķirto dīzeļdegvielas limitu, kā arī gadījumā, ja minimālie ienākumi no lauksaimnieciskās darbības taksācijas gadā nesasniedz 50 Ls no hektāra, tad lauksaimniecības produkcijas ražotāja pienākums ir atmaksāt visu iztērēto kalendārajā gadā nodokļa atvieglojumu (tāpat šis process tiek administrēts Lietuvā).

Savukārt 3. variantā noteikts, ka varētu pastāvēt divas iespējas iegādāties dīzeļdegvielu: vairumtirdzniecībā no akcīzes preču noliktavām ar samazināto akcīzes nodokļa likmi, vai arī izmantojot akcīzes nodokļa atmaksu, tādējādi degvielu iegādājoties degvielas uzpildes stacijās. 

 „Lai pielāgotu jaunajai administrēšanai LAD platībmaksājumu datu bāzi, laika ir tiešām maz. Visticamāk, ka jaunā sistēma tiks ieviesta nākamā gada 1. ceturksnī,” prognozē J. Travina. Zemnieki pārsvarā ir par neiekrāsotās dīzeļdegvielas izmantošanu.