Politikas jaunumi

Nodokļu grozījumi izsauc asu lauksaimnieku organizāciju kritiku

Trešdien [11. novembrī] notikušajā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ( LOSP) ikmēneša sanāksmē galvenā uzmanība tika pievērsta nodokļu izmaiņu ietekmei uz lauksaimniecības sektoru. Finanšu ministrijas (FM) viedokli šajā jautājumā pauda ministrijas Nodokļu politikas departamenta vadītāja Daina Robežniece.

Īpašuma nodokļa zemākā likme - 5 lati

Kā jau esam informēti, Finanšu ministrijas plāno palielināt īpašuma nodokli zemei un ēkām, kas tiek izmantotas saimnieciskajā darbībā. Likme no 1% tiks palielināta līdz 1,5%. D. Robežniece gan solīja, ka zemes nodoklis tādējādi ievērojami nepieaugs, jo zemes kadastrālā vērtība šajā vasarā ir samazināta par 30-40%. Jāuzsver arī, ka likumā saglabāts noteikums par nodokļa pieauguma griestiem - 25%. Bet kā zemākā likme noteikta 5 lati, kas sedz administrēšanas izdevumus. No vienas puses, it kā loģiski, taču, no otras, parādās pretruna, jo ir zemnieki, kuriem īpašuma nodoklis ir lata robežās - ja to paaugstinās līdz 5 latiem, tiks pārkāpts nosacījums par maksimālo nodokļa pieaugumu (25%). Uz lauksaimnieku iebildumiem par „piecu ādu plēšanu no nabagiem”, FM pārstāve vien izlīdzējās ar laiku pa laikam dzirdētu “pamācību”: ja atrodas nauda alus pudelei, tad atradīsies arī nodokļa nomaksai...

Apstrādāta vai ne - to vērtēs rudenī

Par neapstrādātu lauksaimniecībai paredzētu zemi plānots 3% nodoklis. Daina Robežniece arī informēja, kā tas tiks iekasēts. Proti, jebkurai lauksaimniecības zemei gada sākumā tiks piemērots nodoklis 1,5%, bet jau pēc ražas novākšanas tiks izvērtēts, kura zeme bijusi apstrādāta un kura ne. Tad arī neapstrādātajai piemēros vēl papildu 1,5% no zemes kadastrālās vērtības.

Vai likumdevējs zina, kā dzīvo laukos?

Nākamgad plānots arī 10% liels IIN ienākumiem no dividendēm un no augoša meža un tajā iegūtu kokmateriālu pārdošanas. Daina Robežniece arī apstiprināja plānu iekļaut Eiropas Savienības (ES) un valsts atbalstu kopējā, ar nodokļiem apliekamajā, ieņēmumā.

Lielāko zemnieku sašutumu izraisīja iecere ar IIN aplikt arī labumu, ko darba ņēmējs gūst no darba devējam piederošas automašīnas izmantošanas privātām vajadzībām. Zemnieki uzstāja, ka tas nav taisnīgi, jo lauksaimnieciskajā darbībā grūti nošķirt, kad automašīna tiek lietota darba vajadzībām, kad - privātajām. Laukos bez transporta neiztikt, kārtojot formalitātes, piegādājot lopiem barību un pa ceļam, piemēram, aizvedot bērnus uz skolu. Tāpat lauksaimnieks bieži ir gan darba ņēmējs, gan darba devējs. Zemnieki ir sašutuši, jo šādi lēmumi uzskatāmi demonstrē, ka FM neizprot dzīvi laukos. Sāpīgi arī, ka ministrija šo lēmumu pieņēmusi, nepaspriežoties ar lauksaimnieku organizācijām.

Taču FM pārstāve uzsvēra, ka šis nodoklis attiecas uz visiem, kuri izmanto darba automašīnu privātām vajadzībām, un tas tiks aprēķināts par katru nobraukto kilometru. Jautāta, vai valsts pirmajām amatpersonām arī šāds nodoklis būs jāmaksā, D. Robežniece atbildēja apstiprinoši, tomēr tas zemniekus maz mierināja.

Vietā ir jautājums - vai nākamgad zemnieku saimniecībai vēl būs reģistrēta kāda automašīna?

Ir arī slavējami likumu grozījumi

Likumā par PVN ieviesta īpaša nodokļa nomaksas kārtība, tā dēvētais „kases princips”. Proti - nodokli maksā tad, kad saņemta nauda par preci un pakalpojumu, nevis brīdī, kad izrakstīts rēķins.

Lai veicinātu lauksaimniecības attīstību un lauku saimniecību konkurētspēju, kompensācija par samaksāto PVN tiek palielināta no 12% uz 14%.

Un vēl - par mazajiem uzņēmumiem tiks uzskatīti tādi, kuru ar nodokli apliekamo darījumu vērtība nepārsniedz 70 tūkst. latu.