Politikas jaunumi

Par lauksaimniecības finansēšanu Igaunijā 2010. gadā

Igaunijas valsts budžeta projektā lauksaimniecībai, lauku attīstībai un zivsaimniecībai 2010. gadā ir ieplānoti EEK 4,3 mljrd., kas, salīdzinājumā ar 2009. gadu, ir par 5% vairāk. Puse no šiem līdzekļiem paredzēti tieši lauksaimniecībai. Turklāt 1,169 mljrd. no šiem 4,3 mljrd. dos valsts budžeta ienākumi, bet pārējo daļu - Eiropas Savienības (ES) līdzekļi. Šogad lauksaimniecībai un lauku attīstībai kopā novirzīti EEK 4,102 mljrd., no kuriem Igaunijas valsts ieguldījums ir EEK 1,015 mljrd.

Eiropas Savienības tiešo maksājumu līdzfinansējums no valsts budžeta nākamajā gadā pieaugs līdz EEK 520 milj. (šogad - EEK 445 milj.). Bet ES tiešie maksājumi 2010. gadā palielināsies no EEK 959 milj. līdz EEK 1,137 mljrd. No tiem EEK 30,9 milj. paredzēts novirzīt lauksaimniecības zinātnes attīstībai (2009. gadā - EEK 23 milj.), zivsaimniecības attīstības programmai - EEK 283 milj. (šogad - EEK 140 milj), lauksaimniecības attīstībai - EEK 47,5 milj. (šogad - EEK 41,2 milj.) utt.

Igaunijas lauksaimniecības ministrs Helirs Valdors Sēders atzīst, ka ir maz tādu nozaru, kuru attīstība saistīta tikai ar ES finansējumu - vairākumā gadījumu klāt nācis arī valsts līdzfinansējums, jo lauksaimniecība vienmēr bijusi valdības prioritāte. Ministrs arī informēja, ka labprāt redzētu vēl lielāku lauksaimniecības atbalsta pieaugumu, jo tieši šo nozari ekonomiskā lejupslīde ir skārusi visvairāk. Taču jau nākamajā gadā Igaunijā paredzētais pieaugums ir viens no lielākajiem Eiropā.

„Par laimi, ir redzams, ka lauksaimniecības preču ražotāju situācija sāk uzlaboties. Pēdējo pāris mēnešu laikā piena cena ir palielinājusies par 0,50 kronām, salīdzinājumā ar tās zemāko punktu. Bet, piemēram, sviesta cena pasaules tirgū ir pieaugusi pat tik daudz, ka ES zudusi vajadzība to iepirkt intervencē. Igaunijas piena ražotājiem tas ir ļoti no svara, jo gandrīz puse Igaunijā ražotā piena sviesta, siera un piena pulvera veidā tiek pārdots Eiropā,” skaidro ministrs.

„Situācija sāk uzlaboties, un to apgalvo arī paši lauksaimnieki. Runas par Igaunijas lauksaimniecības bojāeju ir liekas, lai gan daļa lauksaimnieku cenšas to pierādīt,” savu viedokli pauž Helirs Valdors Sēders.