Politikas jaunumi

Igauņu lauksaimniekiem sava Krājaizdevu sabiedrība

Pelvas reģionā šāda sabiedrība izveidota jau 2000. gadā - uzreiz pēc tam, kad Igaunijā 1999. gadā tika pieņemts likums par Krājaizdevu sabiedrībām (KAS). Saskaņā ar likumu, sabiedrību varēja izveidot 25 dalībnieki, un pašu kapitālam bija jābūt ne mazākam par EEK 200 tūkst. Stāsta viens no pirmajiem sabiedrības locekļiem, lauksaimnieks Janno Rītle: „Nepieciešamo naudu sabiedrības veidošanai sakrājām ar grūtībām, jo visi ieinteresētie bija nelielu saimniecību īpašnieki, kuriem bankas atteicās izsniegt aizdevumu. Taču katra jauna dalībnieka pirmajai iemaksai bija jābūt ne mazākai par EEK 500 - 1000”. Tomēr KAS tika izveidota, un kopsapulcē ievēlēta arī tās vadība trīs cilvēku sastāvā. Par priekšsēdētāju ievēlēja Helli Virtu, kurai jau bija pieredze banku darbā. Kad 2000. gada oktobrī sabiedrību reģistrēja Uzņēmumu reģistrā, tajā jau bija 78 locekļi.

Tagad tajā ir 130 noguldītāju un 400 aizdevuma saņēmēju. Statūti arī paredz, ka aizdevuma ņēmējam ir jābūt sabiedrības biedram ar savu iemaksāto kapitāla daļu. Piemēram, ja lauksaimnieks vēlas saņemt EEK 50 tūkst. lielu aizdevumu, viņa kapitāla daļai ir jābūt vismaz EEK 5000. No sākotnējā, ar likumu noteiktā, pamatkapitāla (EEK 200 tūkst.) tas šobrīd jau palielinājies līdz 2,5 milj. Vidējais aizņēmuma lielums ir līdz EEK 45 tūkst. Cilvēkiem nauda nepieciešama banku parādu nomaksai, lielāka pirkuma veikšanai utt. Atmaksas termiņš ir no 3 līdz 10 gadiem.

Janno Rītle par savu aizdevumu krājsabiedrību saka: „Ja gribi bankā aizņemties kaut vai pāris tūkstošu kronu, jāiesniedz milzīgs daudzums dažādu apliecinošu dokumentu un jātērē lieks laiks. Sabiedrībā šo naudu es varu dabūt pāris dienu laikā”.

Sīne Ratasepa ir vietējā sīkražotāja un apģērbu veikala īpašniece. Krājaizdevu sabiedrībā viņa iestājās jau pirms sešiem gadiem. Viņa saka: „Dažreiz rodas steidzīga nepieciešamība pēc pārdesmit tūkstošiem kronu. Banka, protams, ar mani nekādās runās neielaižas, taču te es šo summu varu dabūt uzreiz. Esmu ieinteresēta būt šīs sabiedrības locekle, jo zinu, ka vajadzības gadījumā uzreiz saņemšu palīdzību”.

Krājaizdevu sabiedrības lielo nozīmi raksturo tās priekšsēdētāja Helle Virta: „Savas darbības laikā esam snieguši palīdzību daudziem saimniekiem, kuriem bankas atteikušas. Tādējādi grūtībās nonākušajām saimniecībām tika dota iespēja nostāties uz kājām un turpināt iesākto ražošanu. Turklāt šie saimnieki pēc tam lielākoties kļūst par mūsu sabiedrības locekļiem. Ļoti bieži mums nākas kļūt arī par konsultantiem, jo cilvēki lūdz padoma dažādos uzņēmējdarbības jautājumos”.

Helle Virta arī apgalvo, ka par bankai līdzīgu finansu uzņēmumu viņi neplāno kļūt: “Mēs lauku cilvēkiem cenšamies izpalīdzēt ar tām finansu operācijām, no kurām atsakās bankas.”

Nesen notikušajā konferencē Igaunijas Krājaizdevu sabiedrību apvienības priekšsēdētājs Andruss Ristkoks teica: „Ar pašreizējo Krājaizdevu savienību tīklu vēl nevaram lielīties, jo mums kopā ir tikai 3000 biedru. Pirms Otrā pasaules kara Igaunijā Krājaizdevu sabiedrībās bija apvienojušies līdz 7000 sīkražotāju. Šobrīd sabiedrību kopējais pašu kapitāls ir EEK 62 milj., un 2008. gadā kā peļņa tika deklarēti EEK 4,3 milj.”.

Krājaizdevu sabiedrību kapitāls galvenokārt tiek apgūts sava reģiona robežās, veicinot tā ekonomisko izaugsmi un reizē sekmējot valsts reģionālo attīstību kopumā.