Politikas jaunumi

Valsts kontroles revīzijā konstatētas nepilnības PVD veiktajā pārtikas uzņēmumu uzraudzībā

Valsts kontroles (VK) revīzijā konstatētas nepilnības Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veiktajā pārtikas uzņēmumu uzraudzībā, izvērtējot to atbilstību Krievijas prasībām, secinājusi Valsts kontrole.

Tāpat konstatēts, ka PVD veiktās produktu pārbaudes tirdzniecības vietās neliecina par to efektivitāti un vienlīdzīgu pieeju, kontrolējot Latvijā ražotos un ievestos pārtikas produktus. Tādējādi netiek veicināta godīga konkurence. Turklāt PVD nav pietiekami koordinējis teritoriālo struktūrvienību darbību, lai pārbaudes tiktu plānotas un veiktas pēc vienotiem principiem. Valsts kontroliere Ingūna Sudraba atzina, ka revīzijas rezultāti parāda, ka lai arī PVD ir izveidoti pārbaužu grafiki, tomēr reālajā dzīvē secināts, ka dažus uzņēmumus inspicē biežāk, citus retāk.

Revīzijā konstatēts, ka PVD izveidotā uzņēmumu novērtēšanas un sodu piemērošanas sistēma nenodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret uzņēmumiem, kā arī pietiekami nemotivē uzņēmumus darboties atbilstošo normatīvo aktu prasībām. To apliecina dzīvnieku izcelsmes pārtikas ražošanas un tirdzniecības uzņēmumu, kuros 2008. gadā regulāri konstatētas neatbilstības, augstais īpatsvars - 55% no pārbaudītajiem.

VK norāda, ka līdz šī gada 30. jūnijam PVD Centrālajā administrācijā - Pārtikas uzraudzības departamentā un Veterinārās uzraudzības departamentā 91,8% no kopējā nodarbināto skaita bija vadības līmeņa darbinieki. Savukārt teritoriālajās struktūrvienībās trūkst inspektoru, kuri veiktu reālas pārbaudes.

Likumības revīzija "Zemkopības ministrijas un tās iestāžu darbība pārtikas aprites uzraudzībā un pārtikas produktu eksporta uz Krieviju administrēšanā" notika vienlaicīgi ar līdzīga satura revīziju Krievijā, ko veica Krievijas revīzijas palāta.

Revīzijā tika identificētas problēmas, kas apgrūtina uzņēmumu eksporta spēju uz Krieviju.

Revīzijā tika konstatēts, ka Zemkopības ministrijas atbalsta pasākumi pārtikas produktu eksporta veicināšanai ir pamatā virzīti uz atbalstu individuālajiem uzņēmumiem, neveicinot uzņēmumu konsolidāciju eksporta tirgu apguvē.

Latvijas un Krievijas augstākās revīzijas iestādes iesaka Latvijas valdībai veikt pasākumus eksportējošo uzņēmumu konsolidācijas veicināšanai, tādējādi nodrošinot nepieciešamos produkcijas apjomus Krievijas tirdzniecības tīklu pieprasījuma nodrošināšanai.

Revīzijā netika gūta pārliecība, ka institūciju pieeja uzņēmumu atzīšanā ir vienlīdzīga pret visiem, kā rezultātā abu valstu augstākās revīzijas iestādes ir ieteikušas Krievijas veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienestam un PVD saskaņot vienotus kritērijus atbilstības izvērtēšanai.

Revīzijā konstatēto nepilnību novēršanas gadījumā abu valstu augstākās revīzijas iestādes ir ierosinājušas Krievijas atbildīgajām institūcijām izvērtēt iespēju pilnībā deleģēt PVD tiesības izvērtēt gaļas pārstrādes uzņēmumu atbilstību Krievijas federācijas prasībām, noslēdzot attiecīgu memorandu, kā to paredz Eiropas Savienības likumdošana. Šāds memorands starp Krievijas Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienestu un PVD jau ir parakstīts par zvejas produkcijas ražojošo uzņēmumu atzīšanu.

Tāpat revīzijas iestādes ir ierosinājušas Krievijas atbildīgajām institūcijām pieņemt lēmumus par eksporta tiesību atjaunošanu pārtikas uzņēmumiem, kuriem tās uz laiku apturētas Krievijas Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta veikto pārbaužu rezultātā, neveicot atkārtotas Krievijas inspektoru pārbaudes, bet pamatojoties uz PVD sniegto atbilstības izvērtējumu.

Krievijas revīzijas palātas priekšsēdētājs Sergejs Stepašins preses konferencē uzsvēra, ka Krievijas kontrolējošās institūcijas veic stingrāku pārbaudi, taču viņš noliedza, ka pašlaik pārtikas produktu importēšanu no Latvijas traucētu politiskās nesaskaņas starp Latviju un Krieviju. Viņš solīja, ka nākamajā gadā Krievijā tiks veikta pastiprināta pārbaude, lai noskaidrotu visus iemeslus, kāpēc atsevišķos gadījumos tomēr kavējas eksporta iespējas.

Piemēram abu valstu veiktajā revīzijā secināts, ka Krievijas Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta un PVD piemērotās memoranda par zvejas produkcijas eksportu interpretācijas rezultātā šo produktu eksporta uzsākšana tiek aizkavēta pat līdz astoņiem mēnešiem, nevis tiek uzsākta 30 dienu laikā, kā tas ir paredzēts. Stepašins uzskata, ka nedrīkst pieļaut koruptīvus gadījumus, lai kāds no uzņēmumiem varētu sākt pārtikas produktu eksportu. Tāpat viņš uzsvēra, ka ir nepieņemami, ja savstarpēji Latvijas uzņēmumi cenšas viens otru izkonkurēt no Krievijas tirgus, kā tas konstatēts ar piena pārstrādes uzņēmumiem.

VK uzsver, ka, lai gan Latvijas pārtikas uzņēmumu eksporta apjomu uz Krieviju būtiski ietekmē ar Krievijas iekšējā tirgus pieprasījumu saistītie Krievijas institūciju lēmumi, Latvijas pārtikas eksporta veicināšana ir iespējama, šim nolūkam paredzētos ZM budžeta līdzekļus sadalot mērķtiecīgāk, palielinot finansējumu uzņēmumiem un samazinot iestāžu administratīvos izdevumus, kā arī nodrošinot kvalitatīvu pārtikas aprites uzraudzību un efektīvu sadarbību ar atbildīgajām Krievijas institūcijām.

VK solīja ar revīzijas rezultātiem iepazīstināt Valsts prezidentu, Ministru kabinetu un atbildīgo ministriju.

Leta