Politikas jaunumi

Latvijas un Krievijas revīziju dati: vēl ir iespējas palielināt pārtikas produktu eksportu uz Krieviju

Lai gan pēdējos gados Latvijas eksporta apmēri uz Krieviju ir pieauguši un pārtikas uzņēmumi, kā arī atbildīgās institūcijas kopumā ievēro normatīvo aktu prasības, iespējas palielināt eksportu uz Krieviju un par šo jomu atbildīgo iestāžu darbības efektivitāti vēl ir, pirmdien žurnālistiem atzina Valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Viņa informēja, ka Valsts kontrole (VK) veikusi likumības revīziju par Zemkopības ministrijas (ZM) un tās iestāžu darbību pārtikas aprites uzraudzībā, kā arī pārtikas produktu eksporta uz Krieviju administrēšanā. Vienlaikus līdzīga revīzija veikta arī Krievijā.

Sudraba atzina, ka revīzijā konstatētas vairākas nepilnības, kas kavē Latvijas pārtikas produktu eksportu uz Krieviju, piemēram, netika gūta pārliecība par abu valstu atbildīgo institūciju - Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un Krievijas Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta (KFVFUD) - vienlīdzīgu pieeju uzņēmumu atzīšanā eksportam. Tādēļ ieteikts PVD un KFVFUD saskaņot vienotus kritērijus uzņēmumu atbilstības izvērtēšanai.

Konstatēts arī, ka KFVFUD un PVD piemērotā memoranda par zvejas produkcijas eksportu interpretācijas dēļ šo produktu eksportu var aizkavēt līdz pat astoņiem mēnešiem, lai gan to varētu paveikt sešu nedēļu laikā. Abām institūcijām ieteikts vienoties par memoranda nosacījumu atbilstošu piemērošanu, lai paātrinātu uzņēmumu atzīšanas procesu un līdz ar to arī eksporta iespējas.

Revīzijas laikā atklātas arī nepilnības PVD veiktajā pārtikas uzņēmumu uzraudzībā, izvērtējot to atbilstību Krievijas prasībām. Abu valstu augstākās revīzijas iestādes ir ieteikušas izvērtēt iespēju pilnībā deleģēt PVD tiesības izvērtēt gaļas pārstrādes uzņēmumu atbilstību Krievijas prasībām, noslēdzot attiecīgu memorandu, kā arī pieņemt lēmumus par eksporta tiesību atjaunošanu pārtikas uzņēmumiem, kuriem tās uz laiku apturētas KFVFUD veikto pārbaužu dēļ, neveicot atkārtotas KFVFUD pārbaudes, bet pamatojoties uz PVD sniegto atbilstības izvērtējumu.

Sudraba arī uzsvēra, ka ZM atbalsta pasākumi pārtikas produktu eksporta veicināšanai neveicina uzņēmumu konsolidāciju eksporta tirgu apguvē un tie galvenokārt ir virzīti atbalstam individuāliem uzņēmumiem. Tādēļ ieteikts Latvijas valdībai īstenot pasākumus, kas veicinātu eksportējošo uzņēmumu konsolidāciju.

VK revīzijā pārbaudījusi arī tādas valsts institūciju darbības, kas tiešā veidā nav saistītas ar eksportu uz Krieviju, piemēram, PVD piemēroto pārtikas aprites valsts uzraudzības sistēmu un ZM budžeta līdzekļu piešķiršanu lauksaimniecības un pārtikas preču tirgus veicināšanai.

Secināts, ka PVD vēl ir optimizācijas iespējas, kas uzlabotu institūcijas darbības efektivitāti un samazinātu administratīvās izmaksas. VK arī secināja, ka Lauksaimniecības un pārtikas preču tirgus veicināšanas programmas īstenošanas shēma nav pārskatāma un neatbilst normatīvajiem aktiem. Vienas programmas administrēšanā ir iesaistītas četras institūcijas - ZM, Lauku atbalsta dienests, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts un biedrība "Mārketinga padome". Turklāt lēmumus par atbalsta piešķiršanu "Mārketinga padome" pieņem ārpus tās normatīvajos aktos noteiktā pilnvarojuma.

Konstatēts, ka Lauksaimniecības un pārtikas preču tirgus veicināšanas programmas vadības un organizācijas izmaksas 2008. gadā bija apstiprinātas 31% apmērā no visām programmas izmaksām, tostarp paredzot līdzekļus arī programmas administrējošā personāla kvalifikācijas paaugstināšanai un prēmijām 28,8 tūkstošu latu apmērā. Šogad vadības un organizācijas izmaksas savukārt veido 28% no visām programmas izmaksām.

ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece norādīja, ka PVD ar VK ir jau saskaņojis darbību plānu minēto ieteikumu ieviešanai, vairāki ieteikumi jau ir ieviešanas procesā.