Citas ziņas sadaļā
Zemes neapsaimniekošana nekādi neatbilst latviešu nācijas dzīvesziņai. Atspulgs uz reakciju par zemes kadastrālās vērtības palielināšanu
Zemkopības ministrija turpinās veiksmīgo sadarbību ar zinātnes institūcijām
Zemkopības ministrijas nozares 2016. gadā
Biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs" ar LLKC atbalstu rīkoja konferenci "Jaunais lauksaimnieks Latvijā"
Mežu nozares stiprināšanā galvenais - sadarbība
Paraksta vienošanos par Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar Latvijas pārtikas ražotājiem
Valdība uzklausa informatīvo ziņojumu par ziedošanai paredzētā LVM finansējuma sadalījumu
Latvija vienīgā no Baltijas valstīm jaunajā "Climate Change Performance Index" novērtēta ar atzīmi - labi
Programmu "Skolas piens" un "Augļi skolai" līdzšinējās darbības rezultāti
Lauksaimnieki ar Finanšu ministri pārrunāja nozarei svarīgus jautājumus
Politikas jaunumiIgaunijā spriež par ES Kopējo lauksaimniecības politikuRolands Makulis, AgroPols
15.12.2009 Jau tolaik, kad Igaunija apstiprināja Lauku attīstības programmu 2004.-2006. gadam, Lauksaimniecības ministrijā tika izveidota Lauksaimniecības un lauku attīstības padome (PMAN), uzaicinot tajā valsts uzņēmumu un bezpeļņas apvienību pārstāvjus, kā arī Parlamenta frakciju un Zemes komisijas pārstāvjus. Padome darbojas arī šobrīd. Tās uzdevums ir lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju ekonomiskās darbības un tirgus situācijas analīze, priekšlikumu izstrādāšana ražošanas un pārstrādes attīstībai, kā arī ministrijas konsultēšana par atbalsta maksājumu lietderīgumu un jautājumos, kas tiek izskatīti Eiropas Savienības Ministru padomē un skar Igaunijas lauksaimniecību un lauku attīstību, utt. Decembra pirmajās dienās Igaunijas Lauksaimniecības ministrijā notika PMAN sēde, kurā tās dalībnieki tika iepazīstināti ar Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) pamatvirzieniem un to iespējamiem risinājumiem pēc 2013. gada. Sēdē piedalījās arī sociālie partneri, kuri tika iepazīstināti arī ar citiem aktuāliem jautājumiem, saistītiem ar vienoto platībmaksājumu, atbalsta maksājumiem lopkopībai un enerģētisko kultūru audzēšanai, kā arī ar izmaiņām konsultāciju sniegšanas sistēmā lauksaimniekiem. Ņemot vērā iedzīvotāju pieaugumu pasaulē, pašreizējais lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas līmenis nevar nodrošināt pilnīgu apgādi nākotnē. Daudzos pasaules reģionos palielinās ienākumi un arī pieprasījums pēc pārtikas, teica Lauksaimniecības ministrijas kanclera vietnieks lauksaimniecības un tirdzniecības jautājumos Andress Opkaups. Viņš arī minēja fosilās degvielas cenu palielināšanos nākotnē un klimata izmaiņas, atgādinot, ka vairāku ES dalībvalstu nodokļu maksātājiem lauksaimniecības atbalsta sistēma un atšķirīgās likmes tā arī nav saprotamas. Saskaņā ar kanclera vietnieka teikto, Igaunija iestājas par tādu ES vienotu lauksaimniecības politiku, kas nodrošina vienlīdzīgu konkurenci, vides saglabāšanu un ražošanas ilgspējīgumu. KLP pamatvirzienos visu sociālo partneru pamatnostādnes ir ievērotas, un tuvākajā laikā Lauksaimniecības ministrijā tiks noformēts protokols, kurā būs fiksētas padomes sēdē izteiktās domas. |