Politikas jaunumi

Latvija varēs izmantot valsts atbalstu lauksaimniecībā izmantojamo zemju pirkšanai

Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības ministri 15. un 16. decembrī, tiekoties ikmēneša Padomes sanāksmē, uzsvēra lauku attīstības svarīgo lomu Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) pēc 2013. gada.

Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības ministri 15. un 16. decembrī, tiekoties ikmēneša Padomes sanāksmē, uzsvēra lauku attīstības svarīgo lomu Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) pēc 2013. gada.
Sanāksmē tika izskatīti daudzi jautājumi, tostarp jautājums par zvejas kvotu sadali 2010. gadam un par nelegāli nocirsto koku tirdzniecības regulējumu. Tika arī saņemta vienbalsīga piekrišana Latvijai, Lietuvai un Ungārijai izmantot valsts atbalstu lauksaimniecībā izmantojamo zemju pirkšanai.
Tāpat bija garas diskusijas par KLP vienkāršošanu, dzīvnieku izmantošanu zinātniskos pētījumos un ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) izplatību.
Pēc sanāksmes notika preses konference, kurā Zviedrijas lauksaimniecības ministrs un padomes prezidents Eskils Erlandsons uzsvēra, ka prezidentūras pūliņi 6 mēnešu laikā ir devuši rezultātus klimata un zvejniecības ilgtspējas nodrošināšanā, kā arī dzīvnieku labturības attīstībā.

Lauku attīstības politikas nākotne
ES lauksaimniecības ministri pauda atbalstu lauku attīstības politikas nozīmei nākotnes KLP, īpaši uzsverot tā sauktos jaunos izaicinājumus - atjaunojamo enerģiju, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, ūdens nepietiekamību, klimata izmaiņas. Piebilstot teiktajam, Lauksaimniecības komisāre Marianna Fišere-Bēla (M.F.Boel)  uzsvēra atbalstu 2. pīlāram, tomēr akcentēja, ka tā izmantošanai jābūt vēl efektīvākai, runājot par „zaļās audzēšanas” politiku, kas ietverta Komisijas nesen izstrādātajā darba dokumentā par ES stratēģiju 2020. gadam.
Šis idejas atbalsojās arī viņas runā Stokholmā trīs nedēļas iepriekš, kas Komisāre uzsvēra trīs mērķus: lauksaimniecība& mežsaimniecība, daba & vides aizsardzība, kā arī atbalsts plašākai lauku attīstībai, lielāku uzmanību pievēršot tehnoloģijām, inovācijām, prasmēm un efektīvākai resursu izmantošanai, kas veicinātu ilgtspēju. Pēc sanāksmes M. Fišere-Bēla atkārtoti pieminēja nepieciešamību virzīties prom no vēsturiskās pieejas budžeta sadalē uz jauniem risinājumiem.
Debates par lauku attīstības nākotnei risinājās vairāk nekā divas stundas, uzklausot daudzu valstu delegācijas. Vācija uzstāja, ka obligāti pēc 2013. gada nepieciešama attīstības koncepcija, nodrošinot plānotu atbalstu lauksaimniekiem. Tika runāts arī par līdzekļu sadali, izvirzot priekšplānā gan klimata pārmaiņas, gan inovācijas, gan mazāk labvēlīgus apgabalus un reģionālo specifiku.
Zinot Francijas un Čehijas prezidentūras mēģinājumus ieskicēt Padomes secinājumus par KLP pēc 2013. gada, Zviedrijas ministrs Eskils Erlandsons necentās dot kopsavilkumu, atstājot to Spānijas prezidentūras ziņā. (Avoti liecina, ka Spānijas prezidentūra centīsies debatēt par tirgus politikas aspektiem.)

Latvijai, Lietuvai un Ungārijai atļaus izmantot atbalstu lauksaimniecības zemju pirkšanai
ES lauksaimniecības ministri bija vienisprātis, ļaujot Latvijai un Lietuvai izmantot valsts atbalstu lauksaimniecībā izmantojamo zemju pirkšanai. Tāda pati politiskā piekrišana ir panākta arī Ungārijai, lai gan formāla apstiprināšana vēl priekšā. Paredzēts, ka zemes pirkšanai varēs izmantot atbalstu, kas būs saņemt no 2010. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.
Līdztekus Grieķija un Spānija uzsvēra, ka ir nepieciešami arī citi horizontālie finansēšanas mehānismi, kas būtu pieejami jaunajiem lauksaimniekiem un tiem, kuri vēlās pārstrukturēt saimniecību, tādējādi pielāgojoties krīzei.

KLP vienkāršošana
Sanāksmē tika pārspriesta Komisijas atbildes reakcija uz 39 pasākumu ierosinājumiem saistībā ar KLP vienkāršošanu. Fišere-Bēla skaidroja, ka vienkāršošanas process saglabā Komisijas galveno prioritāti un ka jau tagad darbojas skaidra un realizējama sistēma, risinot gan tehniskus jautājumus, gan īstenojot dalībvalstu ierosinājumus. Lielākā daļa no aprīlī iesniegtajām idejām ir izvērtētas un daudzas no tām ir īstenotas, grozot normatīvos aktus tieši vai arī ieviešot alternatīvus pasākumus problēmu risināšanai.
Tāpat viņa paziņoja, ka vairāki no atlikušajiem jautājumiem ir bijuši vairāk politiski ne tehniski risināmi, piemēram, pāriešana uz izlīdzinātiem maksājumiem.
Debašu laikā vairāki ministri pieprasīja regulāru KLP vienkāršošanas procesa aktualitāšu izklāstu ik pa 6 mēnešiem. Bija aicinājumi samazināt kontroļu administratīvās izmaksas, piemēram, apvienojot 1. un 2. pīlāra pasākumu pārbaudes, tāpat tika izteikta vajadzība izvērtēt maksājumu proporcionalitāti.
Grieķijas delegācija vairākkārt atkārtoja nepieciešamību pēc plašākām pieredzes apmaiņas iespējām, bet Francija vilka paralēles starp vienkāršošanu un KLP līdzekļu labāku sadali.

Situācija piena tirgū
Lauksaimniecības komisāre M.F.Bēla (M.F.Boel) iepazīstināja ar jaunāko informāciju par situāciju piena tirgos, uzsverot tālāku cenu atveseļošanos un izsakot prognozes, ka ES piena tirgus attīstība nākamgad varētu būt līdzsvarota. Šobrīd vidējās vājpiena pulvera un sviesta cenas ir atbilstoši 24% un 31% virs intervences cenas līmeņa, savukārt vidējā piena cena, ko saņem lauksaimnieki, oktobrī novērtēta 26,6 līmenī EUR/l (ar tālākām pieauguma pazīmēm novembrī). ES kopējie piena ražošanas apjomi pirmajos deviņos mēnešos bijuši 2% zem pagājušā gada līmeņa, tikai 9 dalībvalstīs bija vērojams pieaugums, tajā skaitā Beļģijā, Vācijā un Luksemburgā, kur protesti par piena cenām rudenī bija īpaši aktīvi. Papildinot komisāres teikto, dažas valstis norādīja, ka, neskatoties uz cenu stabilizēšanos, tās joprojām ir zemas, piesaucot eksporta kompensāciju nozīmīgumu.

Banānu jautājums
Komisāre izmantoja izdevību, lai Padomi iepazīstinātu arī ar vienošanās projektu par banānu importu, kam vajadzētu izbeigt ilgāko strīdu PTO (Pasaules Tirdzniecības organizācija) vēsturē. Spānija un Portugāle (kam piederošajās teritorijās audzē banānus) gan apstrīdējušās tā ietekmi uz ražotājiem, tomēr komisāre pastāvējusi uz neskaidrību likvidēšanas nozīmīgo lomu ražotājiem.
Panāktā vienošanās paredz, ka banānu importa tarifi 7-9 gadu laikā tiks samazināti par 35%, kā arī tiks izbeigtas visas prāvas par šo jautājumu. Pašreizējais tarifs 176 EUR/t tiks noteiks 148 EUR/t līmenī, kas 7 gadu laikā no 2011.gada tiks samazināts līdz 114 EUR/t. Vienošanās paredz nosacījumu, ka tarifa samazināšana var tikt iesaldēta uz 2 gadiem (laikā 2013.-2015.gads), ja līdz tam nav panākta Dohas raunda vienošanās. Līdz ar to agrākais datums, kad būs spēkā tarifs 114 EUR/t ir 2017.gada janvāris, bet vēlākais – 2019.gada janvāris.

Soda naudas par kvotas pārsniegšanu cukura ražotājiem
Komisija noraidīja Polijas, Austrijas, Beļģijas, Lietuvas, Vācijas, Čehijas, Slovākijas un Dānijas prasību atcelt soda naudas par cukura kvotas pārsniegšanu. Šīs dalībvalstis prasību pamatoja ar to, ka kopš 2008.gada ir atceltas eksporta kompensācijas par cukuru. Tomēr Komisāre norādīja uz cukura reformas rezultātā ieviestajām izmaiņām un to, ka šie soda naudu līdzekļi nekalpo tikai eksporta kompensāciju nodrošināšanai. Viņa uzskata, ka jebkādas izmaiņas varētu sagraut reformas finansiālo bilanci. Komisārei piekrita arī Lielbritānija, Portugāle un Rumānija.

Labāk funkcionējoša pārtikas piedāvājuma ķēde
Komisāre kārtējo reizi norādījusi uz nepieciešamību nodrošināt lielāku caurspīdīgumu pārtikas piedāvājuma ķēdē. Tāpat viņa uzstājusi, ka iniciatīva jāuzņemas arī pašām dalībvalstīm nacionālajā līmenī, kā arī jāturpina novērot situācija konkurences jomā. Šis jautājums būs viena no Spānijas prezidentūras prioritātēm.

Sarunas ar Krieviju par sanitārajiem standartiem
Nīderlande brīdinājusi par stingrākiem standartiem augļu un dārzeņu importam uz Krieviju, savukārt Lietuva izteikusi bažas par Maskavas nodomu palielināt importa nodevas dzīviem sivēniem no 5% līdz 40%, sākot ar nākamā gada janvāri. Tāpēc Komisija aicinājusi dalībvalstis būt vienotām šajās grūtajās sarunās ar Krieviju par fitosanitārajiem un veterinārajiem jautājumiem.
Ņemot vērā, ka Krievija joprojām nav iestājusies PTO, pastāv uzskats, ka vienmēr var būt sagaidāmi jauni pārsteigumi no tās puses. Arī ES Veselības komisāre Andrula Vasiliu (Androulla Vassiliou) uzsvērusi, ka Krievija bieži balsta savus pasākumus uz standartiem, kas ir pretrunā ar starptautiskajiem standartiem, tomēr Komisija visu laiku uztur pastāvīgu dialogu ar Maskavu, lai samazinātu tirdzniecības ierobežojumus un aizstāvētu ES produktu augsto kvalitāti. Tāpat viņa norādījusi uz zināmu labo gribu, kas vērojama pēc Krievijas premjera Vladimira Putina izdotā dekrēta, kas paredz harmonizēt sanitāros standartus saistībā ar antibiotiku un pesticīdu atliekām un šo standartu zinātnisku pamatotību.

Nīderlande aicina ieviest lielāku decentralizāciju ĢMO atzīšanas procedūrā
Nīderlandes lauksaimniecības ministre Gerda Ferburga (Gerda Verburg) uzskata, ka ĢMO audzēšanas atzīšanā būtu jāpalielina decentralizācijas loma (lēmumu pieņemšana nacionālajā līmenī), savukārt ĢMO atzīšanai importam un izmantošanai pārstrādē būtu jābalstās uz zinātniski pamatotu regulējumu. Pirmo reizi atbalstu Nīderlandes viedoklim izteikušas arī Austrija un Ungārija. Tāpat Austrija pasvītrojusi, ka jebkuram pieņemtajam lēmumam būs jābūt saskaņā ar PTO noteikumiem, savukārt Ungārija norādījusi uz pētījumu par ĢMO sociālekonomisko ietekmi nozīmīgumu.
Rumānija piebilda, ka šobrīd pastāv lopbarības deficīts, ko radījis sojas trūkums, norādot uz pašreizējās likumdošanas sistēmas liktajiem šķēršļiem ES konkurētspējai.
Arī Veselības komisāre piesauca Komisijas prezidenta Hosē Manuela Barozo (José Manuel Barroso) septembrī teikto par duālo pieeju, kas dotu iespējas dalībvalstīm izlemt, vai viņas vēlas vai nevēlas audzēt ĢMO savā teritorijā. No juridiskā viedokļa, šādas likumiskās izmaiņas varētu būt diezgan viegli veicamas.

Nelegāli nocirstās koksnes nonākšana tirgū
Tika panākta daļēja politiskā vienošanās par noteikumiem attiecībā uz operatoriem, kas tirgū laiž koksni un koksnes produktus. Pilnīga vienošanās par ierosināto tekstu paredzama kādā no nākamā gada Padomēm.
Dažas dalībvalstis (Lielbritānija, Beļģija, Nīderlande, Spānija un Dānija) nevarēja parakstīties zem Komisijas priekšlikuma tikai ierobežot nelegāli nocirstās koksnes tirdzniecību tā vietā, lai to pilnīgi aizliegtu. Tādas dalībvalstis kā Zviedrija, Lietuva, Somija, Latvija, Luksemburga, Grieķija, Kipra, Austrija, Slovēnija, Īrija, Polija un Portugāle norādīja uz nepieciešamību pastāvēt par mazo un vidējo uzņēmumu interesēm, kas iesaistītas meža nozarē. Francija un Luksemburga uzstājās par stingrākām sankcijām, kamēr gandrīz visas dalībvalstis bija vienisprāti, ka meža izciršana palielina SEG emisiju gaisā un tāpēc mežiem ir nozīmīga loma klimata pārmaiņu ierobežošanā.
Padomes laikā tika pasvītrots, ka vienošanas sūta spēcīgu signālu nozarei, jo projekts paredz to, ka importētājiem un citiem operatoriem būs jājautā par koksnes izcelsmi.
Likumprojekta otrais lasījums sagaidāms 2010.gada pirmajā pusē, jaunajam koksnes likumam stājoties spēkā 2012.-2013.gadā.