Politikas jaunumi

LOSP sēdē asas debates par nacionālo subsīdiju izlietojumu

Pēdējā šā gada Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē (21. decembrī), kā jau ierasts, tika apspriesti aktuālākie notikumi.

Pēdējā šā gada Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē (21. decembrī), kā jau ierasts, tika apspriesti aktuālākie notikumi. Kā pastāstīja LOSP izpilddirektore Indra Cimermane, LOSP tagad kļuvusi par vienu biedru organizāciju bagātāka - pievienojusies Latvijas Veterinārā biedrība, bet līdzās 18 rajonu lauksaimnieku apvienībām tagad darbojas arī Ogres rajonu lauksaimnieku apvienība.

Plāno turpināt cīņu par Vienoto maksājumu
Savukārt pirms nedēļas notika divas lauksaimnieku Konsultatīvās padomes sēdes. Pirmajā no tām - 14. decembrī - pārrunāja Vienotā maksājuma ieviešanu, tomēr diemžēl šis jautājums līdz galam tā arī netika izrunāts. „Palikām pie plāna veidot pārstāvju grupu, kur būtu gan ražotāji, gan Zemkopības ministrija, lai kopīgi dotos uz Briseli un vēlreiz mēģinātu izskaidrot situāciju Latvijā,” informēja LOSP valdes locekle Aija Balode. Vēl viņa piemetināja: ja tiks panākta vienošanās, Lauku atbalsta dienests (LAD) būtu gatavs jauno sistēmu ieviest jau janvāra beigās vai februāra sākumā. Tāpat šajā sēdē bija plānots izskatīt jautājumu par 13,2 milj. eiro piensaimniecībai, tomēr ministra laika trūkuma dēļ tas netika izdarīts.

Visiem mazliet
Bet 18. decembra lauksaimnieku Konsultatīvās padomes sēdē galvenais bija jautājums par valsts atbalsta pasākumiem 2010. gadā. Piemēram, tika precizēts, ka atbalsts ciltsdarbam piensaimniecībā tiks piešķirts, ja ganāmpulkā govju nav mazāk par sešām, un izslaukums gadā no vienas govs - 5000 kg. Savukārt, ieviešot atbalstu dzīvnieku ciltsvērtības un ģenētiskās kvalitātes noteikšanai, plānots finansēt tikai starptautiskas aktivitātes, jo vēl nepieciešams finansējums sēklkopībai.
Tika runāts arī par zinātnes atbalstu. „Ir lauksaimnieki, kuri uzskata, ka zinātni var uz gadu „atlikt”, tomēr ministrs solīja ar projektiem iepazīties tuvāk un izlemt par atbalstu,” pastāstīja Aija Balode.
Tomēr arī šie jautājumi pašlaik ir apspriešanas stadijā. Bet jautājumam par 13,2 milj. eiro piensaimniecībai atkal laika pietrūka.

LPUF finansējuma izlietojums
Runājot par valsts atbalsta sadali, aktualizējies jautājums par Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju (LPUF), kurai jau trešo gadu tiek piešķirts 40 tūkst. latu, kas ir tikpat daudz, cik LOSP birojam. Tomēr lauksaimnieku organizācijas par LPUF darbību zina ļoti maz. Tādēļ uz sēdi bija aicināta federācijas pārstāve, kura pastāstīja par LPUF darbību un finansējuma izlietojumu.
LPUF iekļāvušās gan nozaru asociācijas, gan lielie, vidējie un mazie uzņēmumi. LPUF valstiskā līmenī pārstāv Latvijas pārtikas un dzērienu ražotājus. Kopš 2004. gada 1. maija federācija ir Eiropas Pārtikas un dzērienu konfederācijas biedre. Lai piedalītos šīs konfederācijas sanāksmēs, tiek organizēti komandējumi, un tieši tie ir viens no subsīdiju izlietojuma posteņiem.
Otrs izmaksu postenis ir projekts „Latvijas pārtikas tehnoloģiju platforma”, kuras galvenais mērķis ir veicināt Latvijas zinātnieku un ražotāju sadarbību, kā arī stimulēt inovāciju attīstību pārtikas nozarē. Turklāt šādas pārtikas tehnoloģiju platformas ir ieviestas visās ES dalībvalstīs. Diemžēl precīzāku finansējuma izklāstu pārstāve sniegt nevarēja, aizbildinoties, ka iepriekš nav brīdināta par konkrētu summu prezentēšanu.

Neskaidrības par izcenojumu
Katru gadu noteikta atbalsta summa tiek atvēlēta kritušo dzīvnieku savākšanai. Latvijā ar kritušo dzīvnieku un dzīvnieku atkritumu savākšanu nodarbojas uzņēmums “Reneta”, kas arī garantē, ka 48 stundu laikā vasarā un 72 stundu laikā ziemā ieradīsies pēc ikviena "krituša" mājlopa visā valsts teritorijā.
LOSP priekšsēdētājs Armands Krauze stāstīja, ka lauksaimniekiem nereti rodas neskaidrības par izcenojumiem, tādēļ uz sēdi bija ieradusies uzņēmuma vadība, lai pastāstītu par savu darbību un pamatotu valsts atbalsta izlietojumu.

Nesamērīgas transporta izmaksas
Kā informēja uzņēmuma darbiniece, no šogad piešķirtajiem 534 tūkst. latu izdevies ieekonomēt 115 tūkst. latu. Šogad arī secināts, ka kritušo mājlopu skaits samazinājies gandrīz uz pusi, bet diez vai dzīvnieki mazāk slimo un iet bojā, ticamākais iemesls - samazinātās subsīdijas. Tagad valsts finansē Ls 50 par tonnu, pārējā summa jāsedz īpašniekam. Atbilstoši aprēķiniem, vidēji viena kritušo dzīvnieku tonnas savākšana izmaksā Ls 150.
LOSP pārstāvji atsaucās uz lauksaimnieku stāstīto, ka lopi saimniecībā atradušies ilgāk par 48 stundām vasarās, arī par nepareizi norādītu kritušā dzīvnieka masu, tomēr visasāko kritiku izpelnījās uzņēmuma loģistika un pārlieku lielās transportēšanas izmaksas. Uzņēmuma vadība gan atrunājās, ka šobrīd jaunas (ekonomiskākas) mašīnas iegādāties nevar, jo vēl nav segtas jau esošo mašīnu izmaksas.

Solis pretim efektīviem pārtikas iepirkumiem
Mārketinga padomes vadītāja Inguna Gulbe informēja par Latvijas produkcijas eksporta iespējām, kā arī par valsts un pašvaldību iepirkumiem, kas var jūtami uzlabot vietējo ražotāju konkurētspēju. Kā zinām, tieši valsts un pašvaldību iepirkumi skolām, slimnīcām, bērnudārziem un citām iestādēm veido vērā ņemamu tirgus daļu. I. Gulbes prezentāciju LOSP sēdē klātesošie novērtēja ar aplausiem.

Sēdi apmeklēja arī zemkopības ministrs, kurš atbildēja uz lauksaimnieku jautājumiem. Atbildes varēsit lasīt “Agropola” sadaļā „Jautājiet! Atbildēsim”.