Politikas jaunumi

Latvijas cūkkopības ienesīgumu mēģinās radīt Briselē

Jau pirms vairākiem mēnešiem, komentējot lauksaimniecības produktu tirgus attīstību, vērsām uzmanību, ka Latvijas cūkgaļas cenas ir ES koptirgus situācijai un tās attīstībai būtībā neadekvāti augstas. Un pats dīvainākais un satraucošākais - pie šīm cenām cūku kaušanas apjomi nebvis palielinājās, bet pat samazinājās. Kas liecināja ka nozares ražotāji savas likmes likuši nevis uz vietējā cūkgaļas tirgus apguvi, bet kaimiņvalsts Krievijas gaļas industrijas attīstības veicināšanu, kas solīja mirklīgu labumu un ar Latvijas tirgu nesalīdzināmus tirgus plašumus. Bet pašmāju kautuvēm tika dots saprast, ka tās vajadzīgas vien nestandarta un brāķa cūku nokaušanai. Bet ar jaungadu siers izbeidzies. Zemkopības ministrija meklē risinājumu... Briselē... Interesanti tik - pēc savas iniciatīvas? kautuvju un pārstrādātāju iniciatīvas? vai pēc cūkaudzētāju iniciatīvas? Bet varbūt Krievijas kautuvju un gaļas industrijas?

Jau pirms vairākiem mēnešiem, komentējot lauksaimniecības produktu tirgus attīstību, vērsām uzmanību, ka Latvijas cūkgaļas cenas ir ES koptirgus situācijai un tās attīstībai būtībā neadekvāti augstas. Un pats dīvainākais un satraucošākais - pie šīm cenām cūku kaušanas apjomi nebvis palielinājās, bet pat smazinājās. Kas liecināja ka nozares ražotāji savas likmes likuši nevis uz vietējā cūkgaļas tirgus apguvi, bet kaimiņvalsts Krievijas gaļas industrijas attīstības veicināšanu, kas solīja mirklīgu labumu un ar Latvijas tirgu nesalīdzināmus tirgus plašumus. Bet ar jaungadu siers izbeidzies. Zemkopības ministrija meklē risinājumu... Kāds tas būs?

Nedēļas nogalē (piektdien, 15.janvārī) LR Zemkopības ministrija nāca klajā ar Latvijas cūkaudzētāju un eksportētāju cerības rosinošu paziņojumu, ka jau nākošās nedēļas pirmdienā valsts sekretāre <?xml:namespace prefix = st1 ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:smarttags" /><st1:PersonName w:st="on">Dace Lucaua</st1:PersonName> Briselē Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē aicinās Eiropas Komisiju nekavējoties rīkoties, lai atvieglotu dzīvo cūku eksportu uz Krieviju.

Sanāksmes tēma gan ir apspriest iespējas uzlabot pārtikas apgādes ķēdes darbību Eiropā un ES dalībvalstu nozares ministriem iepazīties ar gaidāmās Spānijas prezidentūras prioritātēm un darba kārtību.

Tomēr mūsu lauksaimnieku daļai svarīgākā  sadaļa saistās ar Latvijas ZM vadības apņēmību sanāksmē paust atbalstu Lietuvas ierosinājumam un aicināt Eiropas Komisiju (EK) aktivizēt sarunas ar Krieviju, lai rastu pozitīvu risinājumu jaunizveidotās Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas Muitas ūnijas noteiktajam ievedmuitas nodokļa paaugstinājumam dzīvajām cūkām, kas noteikts 8 reizes lielāks kā līdz šim. Kas patiesībā ir tikai loģisks jaunveidotā ekonomiskā formējuma ekonomiskais lēmums- harmonizēt ievedmuitas ekonomiskos nosacījumus visai preču ķēdei un neradīt spekulatīvas priekšrocības produkta ķēdes kāda atsevišķa elementa tirgotājiem un izmantotājiem. Jo šāds dalīts ekonomiskais režīms nudien laikam taču neradīs ekonomisko motivāciju savas valsts (šajā gadījumā – Krievijas) cūkražotāju biznesa attīstībai. Un tad jau tā dīvaini sanāk – cūkaudzēšanu atstāj citām valstīm, bet pašu gaļas kāvējiem (kas vispār ir vidi visai piesārņojošs bizness - un kāpēc valstī vajadzīgs?) rada iespēju attīstīt (saglabāt) neefektīvu  industriju, pasargājot to ar augstu konkurējošās produkcijas – gaļas un tās izstrādājumu ievedmuitu.

Nav ne pašam (Krievijas cūkaudzētājiem, kuri ar muitas maksājumiem nav pasargāti) ne sašam (Krievijas kaušanas industrijai, kurai aizsardzība dod iespēju atslābināties no efektivitātes attīstīšanas). Dīvaini taču būtu, ja pat Krievijas politiskie ekonomisti to neapjaustu, vai ne?  

Tomēr varam cerēt, ka pagaidām mūsu valsts sekretāres paustā tēze, ka „... pašreizējos ekonomiskajos apstākļos tas rada nopietnus draudus dzīvo cūku eksportētāju turpmākajai darbībai, kā arī to konkurētspējai Krievijas tirgū,” un ka „ ...lai cūkkopības nozari neskartu dziļa krīze, Latvija aicina Komisiju nekavējoties rīkoties - noteikt eksporta kompensācijas dzīvajām cūkām, kā arī atjaunot kompensācijas svaigai un saldētai cūkgaļai,”  Briselē citvalstu kolēģos  aizkustinās kādu stīgu. 
Un ka viņi nepavaicās – „Bet kā tad tā – Latvijā cūkgaļas cenas ir pat gandrīz augstākas par ES vidējām un par 30 % augstākas kā Dānijā, Latvijas tirgu baro importēta cūkgaļa un Jūs prasāt eksporta kompensācijas dzīvo cūku eksportam?

Vai nesapratīs mūs? Vai vismaz tik drīz nesaprot? Kā piena gadījuma, kad par atbalstu krīzē lēma vien tad, kad krīze jau praktiski bija beigusies – tas ir praktiski pēc gada pēc mūsu sāpju sajūtas sākuma.
Bet varbūt viņi ātri sapratīs savu izdevīgumu, ka labi vien jau tas būtu - viņu valstu cūkaudzētājiem nebūtu jāstartē uz riskanto Krievijas tirgu- varēs turpināt aizvietot mūs Latvijā, bet mūsējos pastumt pariskēt tālāk aiz robežas - neaptveramajos plašumos.
Kaut, mūsuprāt - varbūt tomēr mums pašiem savās mājās tomēr vajadzētu to pārrunāt un pameklēt risinājumus? Jo – ja nu viņi tomēr nesaprot?  Varbūt tomēr ir vērts paraudzīties piena nozares un arī laukaugu ražotāju pieredzes turzā - kā kooperatīvais spēks ir palīdzējis kopā veidot tirgu? 
Katrā ziņā mēs redakcijā, turēsim īkšķīšus - LAI IZDODAS!!! Mūsu Dacei Briselē un mūsu ražotājiem tepat mājās.