Politikas jaunumi

Konkursā "Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2010" uzvar zviedri

Par konkursa "Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2010" laureātiem kļuvuši Hakans (Håkan) un Terija Li Eriksoni (Teri Lee Eriksson) no Zviedrijas, informēja Pasaules Dabas fonda pārstāve Dārta Treija. Konkursa mērķis ir mudināt Baltijas jūras reģiona lauksaimniekus aktīvi iesaistīties Baltijas jūras eitrofikācijas problēmas risināšanā. Konkursu rīko Pasaules Dabas Fonds, sadarbībā ar WWF Baltijas Ekoreģiona programmu, Swedbank, Baltijas lauksaimnieku forumu par vidi (BFFF) un lauksaimnieku organizācijām Baltijas jūras reģionā (sk. arī rakstu http://www.agropols.lv/?menu=55&newsid=94225).

Katrā no septiņām Baltijas jūras reģiona valstīm, žūrija izvēlējās finālistus un  - konferences Zaļāka lauksaimniecība zilākai Baltijas jūrai laikā - tika paziņoti titula "Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā" ieguvēji, Zviedrijas lauksaimnieki Eriksoni. Kā konkursa uzvarētāji viņi saņēma 10 000 eiro naudas balvu, kuru pasniedza Swedbank.

"Mēs jūtamies saviļņoti un pagodināti, ka esam atzīti par šāgada Gada lauksaimniekiem Baltijas jūras reģionā. Balva ir kā iedvesma visiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecību. Mēs esam pārliecināti, ka arī tradicionālajā lauksaimniecībā var viegli ieviest daudzas metodes, kas to padara dabai draudzīgāku," stāsta Hakans un Terija Li Eriksoni no Vigebi zemnieku saimniecības Zviedrijā. "Kā konkursa laureāti, ceram, ka arī citi lauksaimnieki plašāk raudzīsies uz savu saimniekošanu un meklēs risinājumus, lai saimniekotu arvien labāk."

Baltijas jūra vēl joprojām ir viena no visapdraudētākajām jūrām pasaulē. Eitrofikācija, jeb pārmērīga ūdensaugu savairošanās, tiek uzskatīta par nozīmīgāko Baltijas jūras ekoloģisko problēmu. Tās cēlonis ir palielināta barības vielu - t.sk. fosfora un slāpekļa, nonākšana ūdens vidē. Baltijas jūras Vides aizsardzības komisijas (HELCOM) dati liecina, ka aptuveni 60% slāpekļa un 50% fosfora jūrā nonāk tieši no lauksaimniecības.

"Kā viens no risinājumiem Baltijas jūras problēmām ir ilgtspējīgas lauksaimniecības popularizēšana," apgalvo WWF Baltijas Ekoreģiona programmas direktors Mats Abrahamsons "Ar šo konkursu, mēs vēlamies izteikt atzinību lauksaimniekiem, kuri veic papildus pasākumus, līdzās jau ierastajiem, lai rastu risinājumu Baltijas jūras problēmai."

Žūrija Eriksonu pāri izvēlējās par balvas laureātiem "viņu aizrautības dēļ, parādīt citiem kā tradicionālā lauksaimniecībā iespējams pielietot metodes, kas samazina fosfora un slāpekļa noplūdi, izmantojot mūsdienīgas un novatoriskas tehnoloģijas un rūpīgu, precīzu uzskaiti. Pēc žūrijas domām, Eriksoni veikuši papildus pasākumus, kas nepieciešami Baltijas jūras saglābšanai un viņu pielietotās metodes iespējams pielāgot līdzīgām saimniecībām Baltijas jūras reģionā."

Vairāk par Eriksonu saimniecību un citām saimniecībām - finālistēm iespējams uzzināt WWF izdotajā informatīvajā materiālā "Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2010", ko iespējams lejupielādēt Pasaules Dabas Fonda mājas lapā - www.pdf.lv .

"Baltijas jūra ir viens no mūsu svarīgākajiem vides projektiem. Tas ir liels pluss, ka konkurss "Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā" tiek tik augstu novērtēts. Es ceru, ka mēs spēsim atbalstīt konkursu arī turpmāk, lai palīdzētu veidot ilgtspējīgu Baltijas jūras reģionu," norāda Klāss Fagerstroms (Claes Fagerström), Swedbank Group Sponsorship Zviedrijā menedžeris.

Konkurss "Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā" ir starptautisks un šogad tika rīkots septiņās valstīs Baltijas jūras reģionā. Katrā no valstīm tiek izvirzīti finālisti, kas saņem titulu un naudas balvu 1000 eiro apmērā no Swedbank. Latvijas finālisti konkursā bija Rihards un Vanda Valtenbergi no z/s Valti, Skrundas novadā.